Ievērojamākais Liepājas kultūras un mākslas piemineklis, koncertzāle un tūrisma objekts - Sv. Trīsvienības katedrāle - var sabrukt. Lai to glābtu, pietiktu ar 26 reizes mazāku summu, nekā pašvaldība jau iztērējusi Lielā Dzintara projekta priekšdarbiem.

Turas uz zila gaisa un Dievvārdiem
Fakts, kaceltnes pamati ir sapuvuši, un kādu dienu tā gluži vienkārši var sabrukt, zināms gan Liepājas pašvaldībai, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), kas ir katedrāles īpašniece. Jau 2006. gada decembrī AS „Komunālprojekts” speciālisti detalizēti apsekojot katedrāli un secināja, ka pamatu tehniskais stāvoklis, maigi sakot, ir neapmierinošs. Proti, dievnama pamati – pāļi un tos savienojošais režģogs* – ir daļēji vai pilnīgi satrupējuši. Līdz ar to par vienīgo celtnes pamatu kļuvis baznīcas mūris, taču tas pēc būvinženieru atzinuma ir ar nepietiekamu nestspēju.

Kā neapmierinošu eksperti novērtēja arī dievnama ķieģeļu velvju pārsegumu tehnisko stāvokli, norādot, ka „turpinoties deformācijām velves var nonākt pirms avārijas un avārijas stāvoklī”.

Katedrāles jumta tehniskais stāvoklis tika atzīts kā neapmierinošs.Turklāt bojājumi skāruši visas 12 kolonnas, kas balsta ēkas velves. Ekspertīze konstatēja arī centimetru platas plaisas būves ārsienās, kas radušās ēkai nevienmērīgi nosēžoties, un mitrumu sienu iekšienē, kas sabojājis apmetumu, krāsojumu un koka paneļus. Iekšējās un ārējās apdares tehniskais stāvoklis arī izrādījās neapmierinošs.

Ar ielāpiem nepietiek
Kas mainījies, uzlabojies kopš 2006.gadā konstatētās traģiskās situācijas? LELB un draudzes dibinātā „Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda” vadītāja Kristīne Liepa atzīst, - lai veiktu pastāvīgu būves monitoringu, kas šajos apstākļos būtu obligāti jādara, naudas nepietiek.

Taču fonds finansējis vairākus būves „neatliekamās palīdzības pasākumus” – nomainīta elektroinstalācija ērģeļu telpā, vairākās vietās remontēts jumts un spāres, dienvidu puses pagrabā iznīdēta branta sēne, izstrādāts arī tehniskais projekts katedrāles pamatu un jumta remontam. Šovasar iecerēts veikt grunts planējumu ap katedrāli, lai novērstu pastāvīgo mitruma uzkrāšanos mūru tiešā tuvumā. Tomēr gan paveiktais, gan iecerētais ir tikai ielāpi, kas nevar glābt celtni no bojāejas, atzīst Liepa.

AS „Komunālprojekts” būvinženieris Andris Dāboliņš, kurš katedrāli vairākkārt izpētījis no pamatiem līdz torņa augšai, uzsver – laika zobs un mūžīgais mitrums pie katedrāles pamatiem dara savu, un celtnes stāvoklis ar katru dienu pasliktinās. „Diagnoze ir skaidra: apakšā nekā nav, un uz viena gaisa nekas turēties nevar.”

Pēc celtnes pamatu apsekošanas būvinženierim nācies secināt, ka neko līdzīgu savā praksē viņš nav redzējis: tur kur pamatos vajadzētu atrasties horizontāliem guļbaļķiem, ir tikai cilindriski caurumi un dažas koka šķiedras.

Lepojas, bet nepalīdz
Tūrisma ceļvežos par Liepājas simbolu un pērli dēvētā Sv.Trīsvienības katedrāle atzīta gan par „vienu no iespaidīgākajām un populārākajām Liepājas vēsturiskajām celtnēm”, gan par „greznāko un monumentālāko celtni Liepājā”, kurā apvienotas baroka, klasicisma un rokoko iezīmes. Par lielāko vērtību atzītas ērģeles, „viens no pašiem interesantākajiem pasaules ērģeļbūves pieminekļiem ļoti daudzos aspektos” (ērģeļu būvnieks un restaurators Jānis Kalniņš).

Liepājas pašvaldības amatpersonas allaž apgalvojušas, ka pilsētas budžeta līdzekļus ieguldīt svešā īpašumā nedrīkst, tāpēc arī pašvaldība nekad nav finansējusi katedrāles remontdarbus. Vienīgā palīdzība šogad saņemta no Kultūras pārvaldes, kas atbalstīja ziedojumu vākšanai iecerēto vasaras ērģeļmūzikas koncertciklu „Mūzika – dievnamam!”, kā arī piešķīrusi 5000 latu tradicionālā ērģeļmūzikas festivāla rīkošanai rudenī.

LELB īpašumu komisijas vadītājs Romāns Ganiņš gan saka – tā ir tikai laba atruna, ja nav vēlēšanās kaut ko darīt. „Likums atļauj pašvaldībām piedalīties ar līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijā, un to sekmīgi darījusi gan Rīgas dome, kas atvēlēja divus miljonus latu jeb 50 % no projekta izmaksām Doma baznīcas atjaunošanai, gan Ventspils pilsētas dome, kas arī finansēja pusi no Ventspils Evaņģēliski luteriskās baznīcas jumta un fasādes remontdarbiem.” Otru projektu izmaksu pusi abos gadījumos sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Kā pastāstīja Kristīne Liepa, arī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonds ir sagatavojis projekta pieteikumu, un jau sen ar nepacietību gaida, kad Kultūras ministrija izsludinās ERAF programmas otro kārtu, lai varētu pretendēt uz finansējumu dievnama glābšanai. Vienlaikus baznīcas pārstāvjus māc bažas, kur ņemt nepieciešamo līdzmaksājumu. „ERAFsedz tikai pusi projekta izdevumu, otra puse, kas mūsu gadījumā ir 250 000 latu, jāatrod pašiem,” saka Liepa.

Apzinoties, ka ar ziedojumiem vien šādu summu savākt neizdosies, fonda padome vēlreiz lūgusi pašvaldības palīdzību, un, pēc tikšanās ar domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, viņa vietnieku Gunāru Ansiņu un Attīstības pārvaldes vadītāju Vilni Vitkovski, saņemts solījums, ka pašvaldība varētu piedalīties ar līdzfinansējumu 15 % apmērā. Taču jautājums – kur ņemt pārējos 35 % paliek atklāts, jo baznīcai šādu līdzekļu nav.

Vai nav arī Liepājas pašvaldībai? No publiski pieejamās informācijas redzams, ka pilsētas kase pirmajā pusgadā pildījusies ar uzviju – pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 28,2%, un kopumā iekasēti 32,8 miljoni latu.

Zina, kā glābt
Kā celtni glābt, ir zināms – pielietojot jaunu, Latvijā līdz šim neizmantotu, taču pasaulē atzītu tehnoloģiju, kad ar speciālas tehnikas palīdzību satrupējušie pamati tiek samalti putrā un sajaukti ar cementa masu, izveidojot tā sauktos injekciju pāļus. Jumta renovācijas un pamatu pastiprināšanas tehniskie projekti izstrādāti jau pirms diviem gadiem, saņemts arī projektu derīguma termiņa pagarinājums vēl uz diviem gadiem. Nepieciešams tikai finansējums, lai varētu sākt darbus.

Un, jo ilgāk tie kavēsies, jo dārgāk izmaksās – uzsver A. Dāboliņš.

Viedokļi

Vai pašvaldībai būtu jāpalīdz glābt Sv. Trīsvienības katedrāli?
 

Lotars Džeriņš, ērģelnieks:

„Labs jautājums. Jebkuram liepājniekam derētu par to padomāt. Manuprāt, Sv.Trīsvienības katedrāle ir objekts, kuru Liepājā vajadzēja sakārtot pašu pirmo - nekā vērtīgāka jau mums nav!

Zinot, kāds ir katedrāles stāvoklis, katru reizi tajā ieejot pārskrien šermuļi – vai tas labi beigsies? Vai kaut kas neuzgāzīsies uz galvas?

Vai tiešām esam tik šausmīgi nabagi, ka neko nespējam izdarīt, vai arī tik ļoti necienām savu mantojumu? Skumjākais, ka šādus jautājumus man pastāvīgi uzdod arī Liepājas viesi.”

Pāvils Brūvers, Kurzemes bīskaps:

“Brīnos par to, ka Liepājas pašvaldība pat labajos laikos neko nevēlējās dot – Rīgas pilsēta visu laiku piešķir līdzekļus Doma uzturēšanai. Tas nozīmē, ja vien ir vēlēšanās, pašvaldība var palīdzēt – likums to ļauj. Iespējams, pašvaldības vīri vienkārši neapzinājās, cik stāvoklis ir nopietns, t.i., ka vienu dienu ķēde būs priekšā, un cilvēkus vairs iekšā nelaidīs, jo nams vienkārši var sabrukt.

Mēs saprotam, cik svarīga ir šī vienreizējā iespēja saņemt Eiropas finansējumu katedrāles glābšanai, tāpēc bijām iecerējuši pārdot virkni vērtīgu baznīcas īpašumu, lai varētu līdzfinansēt projektu. Diemžēl nekustamo īpašumu tirgus tā arī nav atdzīvojies. Taču mūsu rīcībā ir vairāki īpašumi, ko draudzes atvēlējušas tieši šim mērķim, un mēs ceram, ka varēsim naudu kaut vai aizņemties.”

Jānis Bitāns, Sv.Annas baznīcas mācītājs:

„Palīdzību no pašvaldības gaida jebkura organizācija, kas darbojas tās teritorijā un nonākusi grūtībās. Skaidrs, ka Sv. Trīsvienības katedrāles glābšanai izveidotais fonds – būtībā viens cilvēks – nav samērojams ar tām summām, kas būtu jāsavāc katedrāles glābšanai. Sv. Trīsvienības katedrāle ir ne tikai Dievnams, bet arī Liepāju reprezentējošs objekts, kas kalpo visu liepājnieku interesēm, tāpēc man nebūtu ne mazāko iebildumu, ja pašvaldība atbalstītu tās glābšanas pasākumus, līdzfinansējot ERAF projektu.”

Ivars Kesenfelds, pašvaldības deputāts:

"Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle ir ne tikai pasaules līmeņa kultūrvēsturisks objekts, bet arī izcila koncertzāle. Diemžēl katedrāles īpašniece, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), ir smagās finansiālās grūtībās. Tāpēc ļoti apšaubāmi, ka tiks atrasts līdzfinansējums, lai varētu izmantot Eiropas fonda līdzekļus šim nozīmīgam objektam – pat “treknajos” gados LELB faktiski neko reāli nedarīja, lai glābtu šo Liepājas pērli. Manuprāt, lai publiski parādītu, ka tai rūp katedrāles liktenis, LELB vairāk skata pēc nodibinājis šo katedrāles atjaunošanas fondu. Visu cieņu enerģiskajai fonda vadītājai Kristīnei Liepai, kurai LELB piešķīrusi atalgojumu, datoru un rakstāmgaldu un kurai ir pienākums sameklēt finansējumu brūkošajai Liepājas katedrālei. Tikai – vai tas ir reāli?!

Ņemot vērā domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa, vismaz vārdos, izteiktās rūpes par tūrisma attīstību mūsu pilsētā un to, kas rakstīts domes priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes vadībā tapušajā Liepājas Kultūras stratēģijā, Liepājas pašvaldībai vajadzētu izrādīt daudz lielāku ieinteresētību unikālā pilsētas simbola un augstas raudzes ērģeļmuzikas koncertzāles saglabāšanā. Domāju, ka tas būtu pašvaldības pienākums, ja uz Liepāju skatās ilgāk, nekā tikai četru gadu griezumā. Domes vadība it kā sola atbalstīt katedrāles glābšanu ar 15 % (Ls 38 000) no ERAF līdzfinansējumam vajadzīgās summas.

Visticamāk, ka LELB pārējos 75 % “nesakasīs”, un pašvaldība savus solītos 15 % varēs ietaupīt. Toties būs izrādīta pašvaldības vadītāju labā griba. Un formāli neko nevarēs pārmest.

Ja Liepājas Dome var iztērēt vairāk nekā sešus miljonus koncertzāles ”Lielais Dzintars” priekšdarbiem un vēl turpina to darīt, tad, pēc manas pārliecības, Sv.Trīsvienības katedrāles koncertzāles glābšanai nepieciešamā nauda bez liekas politiskās meditēšanas būtu vismaz jāaizdod LELB."

Ziedojumu konts:
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds
Juridiskā adrese: Lielā iela 9, Liepāja, LV-3401
Reģ. Nr. 40008108234 Swedbank,
kods HABALV22
konts: LV91HABA0551015229804
Ar K. Liepu personīgi var sazināties, zvanot pa tālruni 29486801.

*) Stingas, parasti monolītas konstrukcijas režģogs ir tas, kas savieno būves pāļu pamatus un tieši uzņem būves slodzi. Pāļu pamatus celtniecībā lieto gadījumos, kad ir vāja grunts, kuru nevar izmantot kā dabisku būves pamatni.