Ceturtdien, 5.novembrī, uz preses brīfingu "Lielajā dzintarā" bija pulcējušies koncertzāles atklāšanas koncerta solisti un orķestra pārstāvji.

Pirms atklāšanas koncerta ģenerālmēģinājuma ar Liepājas medijiem tikās solisti Elizabete Strida (Zviedrija), Jovita Vaškevičute (Lietuva), Mati Turi (Igaunija), Egils Siliņš, Ints Dālderis, Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents Atvars Lakstīgala un valdes loceklis Uldis Lipskis, kā arī SIA "Lielais Dzintars" valdes locekle Baiba Bože. Vēlāk pievienojās arī koncertzāles akustikas testētāji no vācu kompānijas "Müller-BBM" – profesors Karlheincs Millers un inženieris Mihaels Valle. Millers portālam atzina, ka koncertzāles akustika "ir perfekta", un šajā reizē viņš tikai baudīšot mūziku. Mihaels Valle gan iebilda, ka "vienmēr klausās kā inženieris", taču arī viņš cerot gūt prieku, klausoties mūziku.

Kā pastāstīja Siliņš, mūziķi ieradušies jau trešdien, un tās pašas dienas pēcpusdien stundu mēģinājuši. "Iespaids par koncertzāli ir pārliecinošs," atzina slavenais bass. Sajūta uz skatuves bijusi komfortabla. Tiesa, mūziķi vēl nebija mēģinājuši kopā ar kori un orķestri. Tieši tāpēc igauņu tenors Mati Turi atturējās vērtēt zāles skanējumu, aicinot uzdot šo jautājumu pēc pirmā koncerta. To pašu sacīja Siliņš, norādot, ka šobrīd "kūka ir tikai līdz pusei nogriezta".

Elizabete Strida atzina, ka ir "ļoti pagodināta" dziedāt "Lielā dzintara" atklāšanas koncertā. Zviedriete arī atzinīgi izteicās par stikloto mākslinieku ģērbtuvi, kas Siliņam gan šķita mazliet par šauru. Jautāta, vai cilvēki ārpus Latvijas zina par Liepājas koncertzāli, Strida sacīja, ka attēlus noteikti ir redzējuši, jo sociālajos tīklos informācija izplatās ātri. Lietuviešu dziedātāja Jovita Vaškevičute gan neslēpa, ka par koncertzāli nezinātu, ja nebūtu uzaicināta piedalīties tās atklāšanā.

Siliņš arī paslavēja atklāšanas koncerta koncepciju, kas, viņaprāt, ir "ļoti iederīga" – gan Bēthovena "Oda priekam" (ES himna), gan liepājnieciskais akcents – Engelmaņa un Ešenvalda mūzika.

Atvars Lakstīgala atklāja, ka par atklāšanas koncerta programmu un to, kam tajā jāskan, sācis domāt jau tad, kad "zaļajā pļavā, kur bija paredzēta koncertzāle, traktors iecirta pirmo lāpstu zemē". Lakstīgala pauda prieku, ka viens no programmas elementiem – Eešnvalda "Liepājas koncerts" – ir orķestra pasūtinājums. Lakstīgala arī neslēpa, ka orķestrim nav viegli, jo gatavošanās "Lielā dzintara" atklāšanas koncertam ritējusi paralēli citiem koncertiem, turklāt atbildība, kas šajā reizē ir īpaši liela, emocionāli nogurdina mūziķus.

Uldis Lipskis pauda prieku, ka koncertzāle tiks atklāta ar klasisku koncertu, nevis ko viegli izklaidējošu, un ka ir labi, ja to saprot arī otra puse, kas šajā gadījumā bijis Ints Dālderis kā koncertzāles atklāšanas pasākumu koncepcijas autors.

Siliņš, kurš dziedājis abās jaunajās Latvijas koncertzālēs – Rēzeknē un Cēsīs, nu arī Liepājā, atzinīgi vērtēja reģionālo koncertzāļu būvniecību, jo, viņaprāt, "tas ir magnēts, uz ko braukt, kur pavadīt nedēļas nogali". Jauno Liepājas koncertzāli Siliņš vērtēja ne tikai kā lielu notikumu un prieku mūziķiem, bet arī Liepājai un visai Latvijai.

"Lai saturs atbilst šim saules krāšņumam!" vēlēja Siliņš, piebilstot, ka būtu žēl, ja pietrūktu naudas lielas mēroga koncertiem. Mūziķis arī norādīja, ka mārketingam ir jāpiestrādā pie tā, lai piesaistītu Liepājas koncertzālei speciālistu interesi, piemēram, ar publikācijām vācu valodā rakstošajos speciālajos izdevumos. Arī Mati Turi atzina, ka "Lielā dzintara" nākotnei ir svarīgi, kas tajā dziedās, kādus māksliniekus izdosies piesaistīt. Igaunis arī pastāstīja, cik ļoti attīstījusies koncertdzīve viņa valstī, kopš tur uzbūvētas vairākas reģionālās koncertzāles.

Savukārt Egils Siliņš rosināja liepājniekus domāt par nākamo projektu – operas atjaunošanu Liepājā.