"Turiet šo namu svētu savā sirdī, savā dvēselē, tad tas dzīvos ne tikai 113 un divreiz 113 gadus, bet tas dzīvos, kamēr latvju zeme pastāvēs," tik nopietni jubilārs, ilggadējais Liepājas teātra aktieris, tagad sabiedriskā fonda "Liepājas teātris" vadītājs Jānis Dreiblats noslēdza savu īso pateicības runu kolēģiem un darba biedriem, kuri 13. februārī sveica viņu astoņdesmitajā jubilejā.


"Jēni, tu zini, ka esi unikāls?" – uzrunājot savu priekšteci, jo Jānis Dreiblats ir bijis arī teātra direktors, vaicāja Herberts Laukšteins,


tūdaļ arī paskaidrojot: "Ar tevi diena sākas jebkurā laikā!"


Arī šajā ceturtdienā, kopā ar dzīvesbiedri aktrisi Ilgu Martinsoni ienākot pa teātra dienesta ieejas durvīm, lai arī jau bija pusdienlaiks, Jānis Dreiblats savā labi nostādītajā balsī visus sveica ar skaļu "Labrīt!", kā jau darījis visu mūžu.


Cauri aizkulisēm un skatītāju foajē, mērojot ceļu līdz skatuvei, jubilārs ik uz soļa tika apstādināts, lai no mīlošajiem kolēģiem un teātra darbiniekiem saņemtu kārtējo puķi un laba vēlējumus.
Starojošām sejām teātra kopkoris veltīja jubilāram gan "Daudz baltu dieniņu", gan dzirkstošu dziesmu par trim runčiem – tiesa, paši saviem vārdiem:


"Un saka trešais runcis... par Jēni viņu sauc,
Es biju varen šnitīgs un asprātīgs, un sprauns,
Vienalga, kad es nācu, es teicu tik... labrīt..."


Pie glāzes dzirkstoša dzēriena un dzimšanas dienas kliņģera draudzīgas un sirsnīgas sarunas turpinājās vēl labu laiku.