Mākslas salonā "Ludviķis" no sestdienas, 14. maija, skatāma salona īpašnieka Aivara Kleina gleznu personālizstāde "Pojenes un rozes". Ieejot salona izstāžu telpā, sajūta ir gluži tāda, kā Kleinu ģimenes mājas angļu dārzā Palangas ielā – krāšņi, sulīgi, jutekliski ziedi, no kuriem, šķiet, plūst smaržu mākonis, kas apņem skatītāju un gluži vai gāž no kājām.


Gleznu autors pajoko, ka nav varējis atturēties neizmantot iespēju atgādināt par sevi – tieši tāpēc taču ir jubilejas, un šovasar Aivars Kleins svinēs apaļu gadskārtu.


Kāpēc pojenes, rozes? Tāpēc, ka pēdējie trīs gadi ir bijuši pārāk dramatiski, saka mākslinieks, un – vai vajag to arī mākslā vēl atgādināt?


Izstādes "Pojenes un rozes" darbos mākslinieka rokraksts, kā allaž, uzreiz atpazīstams. Pats viņš par to saka – esmu pilnīgi pretējs laikmetīgajai mākslai. Tātad – klasiķis?


"Glezniecībā esmu vairāk ortodoksālis," precizē mākslinieks.

"Man vajag to rituālu, to baznīcu, un gleznām ir jābūt salonā, tās ir jānāk skatīties uz salonu, nevis internetā."


Un vēl par laikmetīgo un klasisko mākslu runājot – "Mēdz teikt, ka tie pēdējie būs tie pirmie un tie pirmie – pēdējie, un es labāk izlaidīšu visus šos ciklus, un pagaidīšu, kad atgriezīsies tie pēdējie..."


Aivars Kleins uzsver, ka mākslā svarīgs kritērijs viņam ir gleznieciskums, tāpēc ir skeptisks pret darbiem, kas gan pauž ģeniālas idejas, taču ir mākslinieciski nevarīgi.  Pats pie sava jau uzgleznota darba viņš, gluži tāpat kā slavenais itāļu renesanses mākslinieks Ticiāns, var atgriezties vēl un vēl, kamēr "nabassaite" ir pušu un uz gleznu var paskatīties kā uz tādu, ko gleznojis kāds cits.


"Kā gleznotājs es neesmu burvis, es tikai mācos, visu laiku procesā," teic mākslinieks Aivars Kleins. Foto: irliepaja.lv.


Pojeņu un rožu cikls nav vienīgā izstāde, ko Aivars Kleins iecerējis, atzīmējot savu jubileju. Vēl šogad mākslinieks turpat, "Ludviķī", cer parādīt paša Liepājas ainavu izstādi, savukārt nākamgad rudenī telpas personālizstādei māksliniekam piedāvājis Liepājas muzejs, un tur būs skatāma gleznu retrospekcija, arī koktēlniecības darbu – vienkoču – kolekcija.


Mākslinieks neslēpj, ka turpmākos gadus pēc savas 60. dzimšanas dienas galvenokārt gribētu pievērsties tam, ko mīl visvairāk – glezniecībai. Lai izdodas!