Rakstnieks Ēriks Kūlis otrdien dāvināja Liepājas bibliotēkai "Libris" dzejnieku Mirdzas Ķempes un Jāņa Petera portretus, ko gleznojuši pazīstami Liepājas mākslinieki.

Dzejnieces Mirdzas Ķempes, kurai šogad atzīmē 110 gadu jubileju, portretu gleznojusi Benita Bitāne, bet Jāņa Petera – Aldis Kļaviņš.

Bibliotēka "Libris" atrodas Mirdzas Ķempes vārdā nosauktā ielā. Ķempe dzimusi un uzaugusi Liepājā. Liela daļa viņas dzīves norisinājās Rakstnieku savienībā – 1943. gadā dzejniece kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri, vairākus gadus viņa strādāja par dzejas konsultanti, īpašu uzmanību veltot arī no Liepājas nākušajam Jānim Peteram.

Ar šo dāvinājumu Kūlis turpina aizsākto Liepājas literatātu iemūžināšanas akciju – iepriekš viņš sponsorējis Raimonda Gabaliņa veidoto Egona Līva skulpturālo portretu un Alda Kļaviņa gleznoto Olafa Gūtmaņa portretu, kuri apskatāmi Centrālās zinātniskās bibliotēkas apmeklētājiem.

Liepājas Latviešu biedrības namā līdz 28.februārim var apskatīt rakstnieka Ērika Kūļa šim namam dāvinātās Latvijas Rakstnieku savienības biedru – Liepājas literātu – fotogrāfijas, kuru autors ir fotomākslinieks Pēteris Jaunzems.

Ceturtdien, 9.februārī dāvanu saņems arī Liepājas mzuejs, un tas būs dzejnieka Modra Zihmaņa portrets gleznotāja Andra Millera izpildījumā.

Vaicāts, kāpēc to dara, Kūlis saka:

"Varbūt tādēļ, ka šie vīri cēla man priekšā tās vēsturiskās personības latviešu literatūrā, kuras toreiz, 20.gadsimta septiņdesmitajos gados vidusskolas literatūras mācību grāmatās netika pieminētas ne ar pušplēstu vārdu, bet Modris Zihmanis ar savu skarbo dzīves gājumu sniedza paraugu, kā izpaužas patiess patriotisms, ko nespēja salauzt pat Gulaga nometnēs pavadītie gadi? Varbūt par iemeslu kalpoja apstākļi, ka Mirdza Ķempe šogad svinētu 110 gadu jubileju, Olafs Gūtmanis savu deviņdesmito dzimšanas dienu, bet sirmajam nacionālajam partizānim, dzejniekam un Trīszvaigžņu ordeņa kavalierim Modrim Zihmanim šis ir apaļas jubilejas gads?

Jā un nē. Bija vēlme, lai šīs personības no saviem portretiem uz mums un arī nākošajām Latvijas paaudzēm raudzītos ar cerīgu skatienu, allaž atgādinādami par tām vērtībām, kas nav nopērkamas par naudu, bet panākamas ar cieņu, mīlestību pret savu dzimto zemi, valodu, tautu un parādījuši štu vīru stāju mūsu valstij izšķirošajās stundās. Turklāt viņi ir nesuši patiesus vārdus pasaulē un jutuši, cik tie vērti – Egona Līva un Olafa Gūtmaņa darbi ir piedzīvojuši daudzus tulkojumus, Modra Zihmaņa dzeju pazīst Vācijā un Ungārijā, bet Mirdza Ķempe guvusi atzīšanu pat Indijā, Jānis Peters skan ne tikai Amerikā un Kanādā, bet arī Eiropas valodās.

Un arī tāpēc, ka šiem atbildīgās rakstniku cunftes pārstāvjiem Liepāja ir bijusi pirmais slieksnis, pirmais atspēriena punkts, no kura sākās viņu kāpiens lielās literatūras augstumos."

Kas no tā tiek pašam dāvinātājam?

"Svētīgais dāvināšanas prieks – viena no morālā gandarījuma izpausmēm, kas ikdienu dara gaišāku."