Papildināts. Vernera Bokuma savāktās un arī paša safilmētās Liepājas kultūras dzīves norises novērtē Kultūras ministrija un Nacionālā bibliotēka, bet pašvaldība viņu "atšuvusi".

"Latvijas Nacionālā bibliotēka apliecina, ka ERAF digitalizācijas projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)" digitalizējamo materiālu plānā tiek iekļautas nevalstisko organizāciju "ASF Liepājas teātris" un Sabiedrisko mediju biedrības pārvaldījumā esošās magnētiskās lentes (8000 min.) ar kultūras mantojuma saturu. Ciparošanas process tiek apmaksāts no ES fondiem. Par magnētisko lenšu nodošanas procedūru tiks paziņots atsevišķi. Izpilddirektore Dz.Mukāne".

Vēstuli ar šādu saturu Atklātā sabiedriskā fonda "Liepājas teātris" un Sabiedrisko mediju biedrības pārstāvis Verners Bokums saņēma 31.maijā. Tā viņu ļoti iepriecināja – tātad ministrija un Nacionālā bibliotēka ir atzinusi un novērtējusi biedrības novadpētniecisko darbu. Taču bez šīm 8000 minūtēm jeb 130 ierakstu stundām, ko ciparot apņēmusies Nacionālā bibliotēkā, atvēlot tam 10 000 eiro no 14 milj.eiro, ko ERAF piešķīra Latvijai kultūras mantojuma satura digitalizēšanai (lielākā daļa šā finansējuma izmantota latviešu kinofilmu pārvēršanai digitālā formātā), biedrības un fonda krājumos ir vēl 400 stundu ierakstu – 16 mm filmiņās, VHS kasetēs, mini DV un citos formātos, ko vajadzētu digitalizēt mums pašiem, turklāt steidzīgi, jo vecās lentes iet bojā, saka Bokums.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis janvārī palūdzis iesniegt projektu un tāmi, un solījis, ka martā arī pašvaldība no savas puses piešķirs kaut kādu finansiālu atbalstu kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizēšanai.

"Nevarēdams sagaidīt solīto, jūnijā pierakstījos uz pieņemšanu pie mēra Jāņa Vilnīša, kurš domes izdevuma "Katram Liepājniekam" 3.jūnija numurā saka viedus vārdus: "Tikai zinot savu vēsturi, mēs varam veidot labāku nākotni", – domāju, lai nu kurš, bet viņš sapratīs. Mani sagaidīja ne tikai mēra kungs, bet arī viņa vietnieks Deksnis, Kultūras pārvaldes vadītājs Jirgens, priekšsēdētāja padomniece Fomina, un... "atšuva" mani 15 minūtēs," ar rūgtu smaidu sejā saka Bokums.

Viņaprāt, ne mēram, ne viņa vietniekam, ne Kultūras pārvaldei nav ne izpratnes, ne zināšanu par kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, ar ko nodarbojas Kultūras ministrija, Nacionālā bibliotēka, ko 2016.gadā ar likumu noteikusi valsts (Nemateriālā kultūras mantojuma likums) un kas ir arī pašvaldības pienākums.

Lai lasītājiem būtu skaidrs, par kādiem kultūrvēsturiskiem materiāliem ir runa, visvienkāršāk ir atvērt Google Chrome pārlūkā Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas mājaslapu, un tur labajā malā ir saite "Dokumentēti Liepājas kultūrvēsturisko vērtību materiāli (Radio LNR datubāze)" Atverot to, iespējams apskatīt 250 digitalizētus materiālus – video, dokumentus, grāmatas. Cita starpā tur iespējams ieskatīties šogad maijā Nacionālajā bibliotēkā notikušajā starptautiskajā konferencē par kultūras mantojumu digitālajā vidē, kā arī LNB Digitālā mantojuma dienā, kuras laikā ikvienam bija iespēja iepazīt digitalizētā un digitāli radītā kultūras mantojuma krājumus un kolekcijas. Konferencē arī varēja uzzināt, kā praktiski profesionālos nolūkos izmantot digitālā kultūras mantojuma kolekcijas.

Diemžēl nevienu Liepājas pašvaldības amatpersonu šajos pasākumos neredzēju, saka Bokums.

250 šobrīd ar CZB mājaslapas starpniecību pieejamie materiāli ir rezultāts Bokuma pārstāvētās biedrības un fonda 2016.gadā uzsāktajam darbam, kuru ar projektu konkursa starpniecību divus gadus līdzfinansēja Izglītības pārvalde, jo tas ir labs papildu materiāls mācību procesā.

"2018.gadā visu digitalizācijai paredzēto Izglītības pārvaldes finansējumu saņēma kādreiz Liepājas Universitātes paspārnē esošais Zinātnes un inovāciju parks (ZIP), kurš bija apņēmies izstrādāt jaunu digitālās bibliotēkas programmatūru, kas, protams, ir nepieciešama, jo tad bibliotēkām nodotais materiāls būtu izvietojams daudz kvalitatīvākā veidā stacionāri," stāsta Bokums.

Tikai nelaime tā, ka programmatūras izstrāde gan uzsākta, taču tā arī nav pabeigta. Kāpēc, Bokumam nav zināms.

Pērn fonds saņēmis 2000 eiro arī NVO projektu konkursā, un šis finansējums uzreiz nodots LiepU Humanitārā institūta pētnieku rīcībā, kas godprātīgi veikuši digitalizētā materiāla zinātnisko apstrādi.

Arī Nacionālais arhīvs izrādījis ieinteresētību par visu biedrības savākto materiālu, kura lielākā daļa pagaidām vēl ir lentēs, kas gan savāktas no privātiem, TV Dzintares, teātra un muzeja arhīviem, gan arī paša Bokuma savulaik filmētas un ierakstītas.

"Taču ne jau kastes ar vecām filmu lentēm viņus interesē, bet viss šis mantojums digitālā formā," saka Bokums.

Tāpēc viņš cerējis, ka šogad atkal varētu pievērsties digitalizēšanai, jo "materiāls ar katru dienu arvien vairāk iet bojā", taču 15 minūšu garajā tikšanās reizē, vienīgā atbilde bijusi: "Pirms divām nedēļām sadalījām naudu, jums nekas nav paredzēts".

Idejai par Liepājas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu digitālā formā ir daudz senāka vēsture, stāsta Bokums.

"Tā bija Rešņa (Liepājas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis – irliepaja.lv) ideja – fiksēt orķestra darbības, ierakstīt koncertus. Mums pat bija līgums ar "Radio Klasika", kas šos ierakstus izmantoja savās pārraidēs".

Tas sācies 2005.gadā, un beidzies līdz ar orķestra pārcelšanos uz jauno koncertzāli, jo "Lielajā dzintarā" ir iespēja pašiem ierakstīt koncertus.

Savu kultūras dzīves fiksētāja misiju Bokums turpina, jo uzskata tāpat kā Nacionālās bibliotēkas digitalizācijas nodaļas vadītāja Jana Ķiķāne, – viss notiekošais pēc iespējas ir jāfiksē un jādokumentē, jo kas ir svarīgs, to izlems mūsu pēcteči. Turklāt, uzsver Bokums, vērtība ir tieši notikumu autentiskajai fiksācijai, nepārveidotajam, neizpušķotajam materiālam.

---

Papildināts. Portāls bija lūdzis domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša viedokli, kāpēc pašvaldība šogad neatbalsta kultūrvēsturisko materiālu digitalizēšanu. Publicējam priekšsēdētāja padomnieces Agijas Tēraudas atsūtīto atbildi:

"Liepājas pilsētas pašvaldība atbalsta visa veida vēsturisko materiālu saglabāšanu – vēstures liecības ir unikāla vērtība, kas neapšaubāmi mums ir jāapkopo un jāsaglabā nākamajām paaudzēm – tomēr, protams, tas ir jāveic noteiktā kārtībā, lai šis vēsturisko materiālu kopums būtu pārskatāms, kvalitatīvs un praktiski izmantojams pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai un pēc iespējas ilgākā laika periodā. Pašvaldība arī katru gadu iegulda līdzekļus, lai pakāpeniski digitalizētu pašvaldībai piederošās kultūrvēsturiskās vērtības, piemēram, muzeja krājumu digitalizācijas programma, bibliotēkas krājumu digitalizācija, kultūrkartes uzturēšana.

Veicinot jauniešu interesi un izpratni par valsts un pilsētas vēsturi, šobrīd 4.kārta tiek īstenota projektam "Liepājas kultūrvēsturiskā mantojuma e-mācību nodrošinājuma izstrāde", ko realizē nodibinājums "Liepājas atklātais sabiedriskais fonds "Liepājas teātris"" (Verners Bokums kā fonda valdes loceklis apgalvo, ka "4.kārta beidzās 2018.gada 31.decembrī, un visas atskaites ir iesniegtas lzglītības pārvaldē, šobrīd nekas nenotiek" – irliepaja.lv). Projekta rezultāts ir labs metodiskais materiāls pedagogiem un lieliska iespēja mācību procesā jauniešiem dinamiskākā un interesantākā veidā iepazīt vēsturi. 2018. gadā, startējot Liepājas Izglītības pārvaldes projektu konkursā, nodibinājums saņēmis 2000 eiro pašvaldības līdzfinansējumu projekta 4.kārtas mērķim: pilnveidot Liepājas digitālā kultūras mantojuma krātuvi atbilstoši izglītības iestāžu vajadzībām un nodrošinot Liepājas kultūras mantojuma liecību pieejamību. Projekta īstenošanai nodibinājums izveidojis sadarbību arī ar Liepājas Universitātes Zinātnes un inovāciju parku, kuri jau ilgākā laika periodā veic kultūrvēsturisko materiālu digitalizāciju.

Kopumā četros gados nodibinājumam "Liepājas atklātais sabiedriskais fonds "Liepājas teātris"", piesakoties Izglītības pārvaldes projektu konkursos, projekta mērķim no pašvaldības budžeta piešķirti 6560 eiro, savukārt nodibinājumam "Liepājas Universitātes Zinātnes un inovāciju parks" 2016. gadā ar mērķi saglabāt kultūrvēsturiskās vērtībās, realizējot projektu "Liepājas kultūras mantojuma digitālā krātuve", no pašvaldības piešķirts līdzfinansējums 4500 eiro apmērā.

Arī šajā gadā gan es personīgi, gan domes un pašvaldības pārstāvji vairākkārt bija aicinājuši Bokuma kungu pieteikties līdzfinansējumam, piedaloties Kultūras pārvaldes projektu konkursā, tomēr pieteikums netika saņemts (Verners Bokums savukārt saka: "Tā ir klaja nepatiesība, ka mani kāds būtu aicinājis piedalīties šā gada kultūras projektu konkursā!" – irliepaja.lv). Noteikti aicinu izmantot šo iespēju un piedalīties nākamajos projektos, jo augstu vērtēju gan Bokuma kunga, gan citu iesaisti, apkopojot, digitalizējot un saglabājot mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, un ceru, ka veiksmīga sadarbība turpināsies arī nākotnē, realizējot mums visiem, pilsētai un valstij nozīmīgus projektus."

Uzziņa
Kultūrvēsturiskā mantojuma saturs magnētiskajās lentēs:

Liepājas TV 80.gadu sižetu materiāli;
Atmodas un Tautas frontes materiāli;
Liepājas Apvienotā saraksta materiāli;
Liepājas ostas un SEZ materiāli;
TV Dzintare un Aizputes TV materiāli;
Liepājas muzeja materiāli;
Liepājas teātra materiāli;
Liepājas simfoniskā orķestra materiāli;
Festivālu Liepājas vasara, Pianisma, Ērģeļmūzikas, Liepājas dzintara materiāli;
Zinātniskās bibliotēkas materiāli;
Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas materiāli;
Mākslas un Dzejas dienu materiāli;
Liepājas džeza festivālu un mūzikas materiāli;
Liepājas ērģeļu materiāli;
Foto studijas materiāli;
Tautas studiju, koru utt. materiāli;
Liepājas personību arhīvi;
un citi…