Galerijas "Romas dārzs" Berči zālē šobrīd apskatāma dzīvesbiedru Ineses un Igora Bernātu kopizstāde "Pāreja" – gleznas (Inese) un arī gleznas, tikai telpiskas (Igors).

Igors Bernāts savā dzimtajā pilsētā un galerijā "Romas dārzs" ar izstādi neviesojas pirmoreiz, bet Inesei tā ir pirmā lielākā iznākšana plašākas publikas priekšā. Pirmoreiz arī abi mākslinieki izstādās kopā. Taču, lai gan strādā vienā darbnīcā, abi to darot "uz maiņām", jo vienlaikus strādāt būtu grūti.

18. augustā, atklājot ekspozīciju, Igors Bernāts uzsvēra, ka izstāde māksliniekam allaž ir ļoti svarīga: "Es vienmēr saku, ka mākslinieks strādā savā darbnīcā, aizņemts ar savām domām, idejām, ir kaut ko paveicis, un tas viss paliek darbnīcā. Kad mēs izvelkam visu ārā, ieliekam citā vidē, un tas viss atkal izskatās citādāk, tie jau ir svētki." Mākslinieks šo procesu salīdzina ar ceļu, un velk paralēles ar rakstnieka darbu: "Ja rakstnieks uzraksta un to visu ieliek atvilktnē, tad kāda jēga rakstīt?"

"Man ir prieks šos darbus izlikt. Šajā gadījumā esmu spēlējies ar formu, vairāk eksperimentējis – ar krāsu, ar struktūru. Inesei vairāk darbojas lielie laukumi, tāds minimālisms, un, manuprāt, tas viens otru papildina. Iepriekš darbus neizliekot, rezultāts ir iznācis rosinošs," spriež Igors.

Ieskats izstādē "Pāreja". Publicitātes foto.

Galvenais izstādes darbs ir Ineses "Pārāk daudz vārdu" (Igora interpretācijā – "Mazāk vārdu!") pēc mākslinieces dzīvesbiedra domām virza uz izstādes "galveno sajūtu" – būt konkrētākiem,

neizplūst daiļrunībā, runāšanā, bet īsi un kodolīgi pateikt galveno,

jo "mani interesē tieši šī sajūta, ko mēs radām pašreizējā brīdī un kas, atnākot uz izstādi rīt vai parīt, var mainīties, atkarībā no mums pašiem , jo esam tikai cilvēki."

"No sevis nevar izbēgt! Tas būtībā ir nemitīgs darbs pašam ar sevi, tāda meditācija," par savām gleznām saka Inese Bernāte.

Ieskats izstādē "Pāreja". Publicitātes foto.

Mākslinieks Aldis Kļaviņš izstādes atklāšanā uzteica izstādes autorus par to, ka "nestrīdoties izvēlējušies pareizo komplektu – viens glezno, otrs veido formu". Viņš arī atzina, ka izstāde "organiski iekļaujas" galerijas izstāžu telpā. Tam piekrīt arī Igors – galerijas plašums iepaticies jau sen, un šajā reizē izstādītajām tēlnieciskajām formām telpas "ir ideālas".

Inese piebilst, lai arī abi jau sen dzīvo Rīgā, vasarās ļoti bieži iznākot būt arī Liepājā, tāpēc par izstādēs rīkošanu tieši "Romas dārzā" domas neesot dalījušās. "Man ļoti patīk Liepāja," atzīst Inese. Savukārt par savu darbu izstādīšanas nepieciešamību gan ilgi šaubījusies, jo īsti nav bijusi tāda vajadzība.

Inese saka paldies dzīvesbiedram, kurš nav steidzinājis, bet ļāvis pašai nobriest līdz gatavībai parādīt savus darbus. Tagad jau Inese izstādi uzlūko kā visnotaļ zīmīgu notikumu un soli uz priekšu: "Esmu mazliet uzvarējusi pati sevi." Taču ir arī bailīgi, viņa atzīst:

"Kad tu izstādi savus darbus, tu esi viegli ievainojams..."

Igors Bernāts par saviem darbiem mazliet ar humoru saka – "skalu māksla".

"Patiesībā tās lielās sejas ir veidotas no skaliem, kas apvilkti ar audeklu. Tēlniecībā ievēroju glezniecības principus."

Savukārt sievas gleznas ar lielo laukumu kompozīcijām Igora ieskatā ir "drusciņ tāda laika apstādināšana", un viņu tās rosinot "pašķirt šos laukumus un doties kaut kur".

Izstāde, un jo sevišķi Igora "telpiskās" vai "tēlnieciskās" gleznas nedaudz rada asociācijas ar scenogrāfiju, taču ne vienam, ne otram ar teātri nekādas saistības neesot.

Runājot par savām gleznām, Inese Bernāte saka: "Es vienmēr gleznoju pēc sajūtas, skices man ir tādas nosacītas. Tas ir tas mirklis, kad esmu kopā ar savu audeklu. Dažreiz tas nāk ātri un viegli, bet dažkārt nākas pacīnīties par laukumiem vai krāsām."

TV Kurzeme sižets par izstādi "Pāreja"