Liepājas leļļu teātrī svētdien, 19.martā, pirmizrāde – "Teika par Vilciņu". Galvenajā, Vilciņa lomā – aktieris un mūziķis Normunds Karpičs.

Neesi liepājnieks. Kā nonāci šeit?
Esmu dzimis Bauskā, tur arī pabeidzu vidusskolu, taču uzreiz pēc vidusskolas vienu gadu pilnīgi neko nedarīju, jo nevarēju saprast, ko vēlos darīt, kur iet mācīties. Tad kādu brīdi dzīvoju Rīgā un studēju tūrisma vadību. Sapratu, ka tas nav man, un izstājos no skolas. Kad nākamo gadu jau varēja elektroniski pieteikties studijām, ieraudzīju, ka Liepājas Universitātē ir iespēja studēt programmā “Mūzikas skolotāji”. Skatījos, ka universitāte arī neprasa nekādus iestājeksāmenus, vienīgi nodziedāt vienu dziesmu. Tā, lūk, izdomāju palikt un studēt. Tā atradu ceļu uz Liepāju.
 
Kā sāki darbu Liepājas leļļu teātrī?
Ceturtā kursa beigās man zvanīja no Liepājas dzimtsarakstu nodaļas un jautāja, vai es negribot iet runāt dzeju. Tajā brīdī biju mazliet pārsteigts par piedāvājumu, bet bija jāsāk domāt par darba meklējumiem, un es piekritu. Manu publisko runu trenēja Liepājas leļļu teātra režisore. Pēc kāda laika mani uzrunāja, vai nevēlos strādāt Leļļu teātri. Taču tajā brīdi to nevēlējos. Pēc neilga laika mani uzrunāja vēlreiz. Tobrīd jau aiz muguras bija Universitātes izlaidums, un es piekritu.

Liepājas leļļu teātrī darbojos kopš 2015.gada vasaras, paralēli nodarbojos arī ar mūziku.

Kā veicas ar mūziķa karjeru?
Tajā pašā vasarā, kad saku strādāt Leļļu teātri, arī mūzikai pievērsos nopietnāk. Tikko uz Liepāju bija pārcēlies draugs no Bauskas, kurš ir bundzinieks, un vēlējās turpināt nodarboties ar mūziku arī Liepājā. Iepazīstināju viņu ar vēl vienu mūziķi, un tā mēs, trīs draugi, izlēmām veidot grupu. Pagaidām neko nepublicējam.Daudz mēģinām un strādājam pie kvalitātes. Drīzumā plānojam izdot pirmo singlu. Pats uzstājos arī kā solo izpildītājs, man ir grupa „Cepumi”, ar kuru spēlējam ballēs.

Vai labāk spēlē grupā vai uzstājies kā solo mākslinieks?
Tas atkarīgs no materiāla, jo ir ļoti dažāda mūzika. Patīk arī vienam pašam uzstāties. Solo māksliniekam ir vienkāršāk, jo tad pats visu daru. Grupā ir jāprot saspēlēties, jābūt ļoti labam komandas darbam, jāspēj noreaģēt, ja kādam kaut kas nojūk vai aizmirstās. Katrā gadījumā vienam spēlēt ir citādāk, taču grupā atrasties ir ļoti forši, jo tā ir dzīvā mūzika. Spēlēju arī ballēs, bet tas vairāk ir peļņas avots.

Kad sāki nodarboties ar mūziku?
Ar mūziku sāku nodarboties, kad sāku mācīties ģitāru. Tad man  bija 16 gadi. Nopirku ģitāru un pašmācības ceļā mācījos. Kamēr studēju, mācīju ģitāras spēli privātajā skolā. Šobrīd gan esmu paņēmis pārtraukumu darba dēļ, taču plānoju marta beigās atsākt. Šoreiz Liepājas Pop/Roka skolā. Viss ir sarunāts, pat skolnieki man jau ir.

Ko tu labāk izvēlētos nākotnē – strādāt leļļu teātrī vai nodarboties ar mūziku?
Protams, muzicēt. Bez šaubām. Leļļu teātris ir tāda maza avantūra, tas ir labs izaicinājums, un man arī iepatikās – ļoti radošs darbs. Esot uz skatuves, ir jākāpj pāri savam komfortam. Šobrīd tā vairs nav problēma, un tas arī palīdz vispārīgai izaugsmei. Pagaidām esmu ļoti apmierināts, ka strādāju Liepājas leļļu teātrī.

Vai neesi domājis par iespēju studēt aktiermākslu?
Esmu domājis, jā! Ir tā, ka skatuve un aktiermāksla mani ir interesējusi vienmēr. Beidzot vidusskolu, gandrīz aizgāju uz aktieriem Kultūras akadēmijā. Gadā, kad pabeidzu vidusskolu, studentus uzņēma Rīgas Krievu teātrim. Līdz ar to nevarēju iestāties. Jau nākamajā gadā izlēmu pieteikties mācībām Kultūras akadēmijā, taču arī tad kaut kas nesakrita, un mazliet arī sabijos – nepieteicos.  

Vai esi gatavs studēt aktiermākslu Liepājas Universitātē?
Pilnīgi iespējams, bet to es droši vien izlemšu pēdējā brīdī.