Jura Kursieša filmas „Modris” titullomas atveidotājs par aktiera karjeru nesapņojot, viņš vēlas turpināt darīt to, ko dara pašreiz – cept picas. Tā stāsta cits režisors Ivars Zviedris.

Tikšanās ar abiem režisoriem kinoteātrī „Balle”, kur kino tūres "Latvijas kino Latvijai" ietvaros vienā seansā tika demonstrētas trīs labas latviešu filmas, notika sestdien, 22.novembrī (svētdien, 23.novembrī, vēl pēdējā "pietura" – Kuldīgā), kura, kā zināms, bija darbdiena. Tas arī acīmredzot atstāja iespaidu uz seansa apmeklētību – zāle bija aizpildīta labi ja par trešdaļu. Diez vai vaina bija biļetes cenā – 1,50 eiro par visām trim kopā. Tā gribētos domāt, zinot, ka viena no demonstrētajām filmām – „Modris” – ceļo no viena starptautiska festivāla uz otru, atzinības saņemdama, otra – Signes Baumanes „Akmeņi manās kabatās” – pat tiek virzīta „Oskaru” žūrijas vērtēšanai, un arī trešā – Ivara Zviedra „Štābs Ipiķi” – varēja raisīt interesi kaut vai tā iemesla dēļ, ka režisora iepriekšējie darbi („Bēgums”, „Dokumentālists”) ir bijuši uzmanības vērti.

Juris Kursietis un Ivars Zviedris ar Liepājas publiku runāja pēc pirmajām divām filmām – „Štābs Ipiķi” un „Modris”. Visai garā saruna galvenokārt raisījās par „Modri”.

Kāpēc lomai izvēlēts neprofesionālis? Galvenajam varonim ir 17, šādā vecumā nevienu profesionālu aktieri neatrast, skaidro režisors. Toties Kristers Pikša izvēlēts no vairāk nekā tūkstoš pretendentiem, un, kad tik daudzi jau pārbaudīti, skaidrība par to, ka pārtikas ražotāju vidusskolas audzēknis ir īstais, nākusi pavisam drīz. Kristers ir viens no filmas veiksmes elementiem, atzīst Kursietis. Kāpēc varoni sauc Modris? Tāpēc, ka arī viņa prototipu, kura dzīvesstāsts ir filmas scenārija pamatā, arī sauc Modris. Kāds ir galvenais vēstījums, ko režisors vēlejies nodot skatītājiem, grib zināt skatītāja. „Mīliet savus bērnus!” – atbild režisors. Mīlēt nozīmē arī ieklausīties savos bērnos, nemelot viņiem. Bet filmas vēstījums ir arī par to, cik maz vajag, cik šaura ir līnija, kuru pārkāpjot, cilvēks var nonākt „otrā pusē”, jo nav „drošības spilvena”, kas tādus kā Modris, kuri nav ļaundari, pasargātu no tūlītējas nokļūšanas cietumā. Gadījums ar Modri kaut ko liecina arī par mums, kā cilvēkiem, un mums, kā jaunu valsti, domā režisors. Filma ir arī par to, cik svarīgi bērniem augt pilnā ģimenē, jo viņiem vajadzīga gan māte, gan tēvs, pārliecināts kāds no skatītājiem. Režisors piekrīt.

Vai filmas beigas ir laimīgas? „Ne laimīgas, bet cerīgas gan.”

Par nākotnes plāniem režisori nerunā. Kursietis tikai pastāsta, ka pošas uz kārtējiem kinofestivāliem ar to pašu „Modri”, šoreiz Indijā un Gruzijā, un gatavo pieteikumu Latvijas simtgades projektam – filmai, kuras pamatā būs kāda emigranta piedzīvojumi.