Svētdien, 31.augustā, pulksten 12, dienā, kad rakstniekam Egonam Līvam aprit 90.gadskārta, pie nama Baznīcas ielā 20 tika atklāta piemiņas plāksne.

Kā portālu informēja rakstnieks Ēriks Kūlis, ideju par memoriālo plāksni viņš izlolojis kopā ar kādreizējo Liepājas ostas pārvaldnieku Aivaru Boju. Abi arī saziedojuši nepieciešamos 254 eiro, lai plāksni varētu izgatavot.

Kā pastāstīja rakstnieks, plāksnē iegravēts šāds teksts: „Šajā mājā laikā no 1964. līdz 1969.gadam dzīvoja latviešu rakstnieks Egons Līvs”.

Egons Līvs Liepājā dzīvojis arī citur: Vēju ielā, Veidenbauma ielā. Taču nami, kuros viņš mitis pirms pārcelšanās uz ēku Baznīcas ielā (tolaik tā saukusies Komunālā iela), pārvērtušies graustos, pie kuriem neklātos likt piemiņas plāksni, uzskata Kūlis. Dzīvokli Baznīcas ielā 20 Līvam palīdzējusi sagādāt toreizējā Rakstnieku savienības vadītāja dzejniece Mirdza Ķempe.

Pēc Kūļa sacītā, memoriālā plāksne kaut kādā mērā pagaidām aizstās iecerēto piemiņas zīmi Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim. Jau vēstīts, ka Latvijas Rakstnieku savienības atklātā konkursa „Par piemiņas vietas izveidi Olafam Gūtmanim un Egonam Līvam” metu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 22.augustam.

Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, Egons Līvs (īstais uzvārds Gūtmanis) dzimis 1924.gada 31.augustā Jelgavā dzelzceļnieka ģimenē. 1939.gadā absolvējis Liepājas Draudzīgā aicinājuma pamatskolu, tad – Liepājas tehnikuma vakara nodaļu (1942). Mācījies kuģu mehāniķu skolā Liepājā (1954–1955).

1942.gadā brīvprātīgi iestājās vācu armijā, no 1943. līdz 1945 dienēja Latviešu leģionā. 1945./1946.g. nebrīvē Belomorkanāla piespiedu darba nometnēs. No 1946. līdz 1950.gadam karadienests padomju armijā. 1950. līdz 1964.gadam strādāja Liepājas zvejas ostā par kuģu mehāniķi, dispečeri, pēc tam (1958 –1964) bija brigadieris Liepājas zvejnieku kolhozā. 1959.gadā pirmā publikācija – stāsts. 1963.gadā kļuva par Rakstnieku savienības biedru. No 1965. līdz 1969.gadam bija laikraksta "Cīņa" korespondents Liepājā. No 1969.gada dzīvoja Rīgā, kur līdz 1973.gadam bija Rīgas kinostudijas scenāriju redaktors. Rakstnieku savienības prozas konsultants (1973–1974). Rakstījis stāstus, romānus, kinoscenārijus, atmiņas par latviešu leģionu.

Ietverts laikraksta "Kurzemes Vārds" atlasē "20.gadsimta izcilākie Liepājas literāti”. Olafs Gūtmanis: "Par Egonu var droši teikt, ka Liepāja padarīja viņu par rakstnieku. Vēl precīzāk – tā vide, kurā viņš tik labi iederējās starp jūras vīriem, kas viņā izraisīja vēlēšanos parādīt šos ļaudis bez romantiskiem izskaistinājumiem, kādi tolaik bija modē, kad rakstīja par dzejniekiem. Egons Līvs Liepāju mīlēja, un pilsēta viņam izrādīja un tagad vēl izrāda savu pretmīlestību. Viņš Liepājai, jo sevišķi savās pirmajās grāmatās, uzcēlis literāru pieminekli, kas sastāv no daudziem izteiksmīgiem un sirsnību apliecinošiem fragmentiem.”

 Miris 1989.gada 1.aprīlī Rīgā, apbedīts 1.Meža kapos.