Liepājas Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai (CZB) pērn izstrādāts mets tās galvenās ēkas Zivju ielā 7 pārbūvei un paplašināšanai.

Rekonstrukcijas un paplašināšanas meta autors ir arhitekts Agris Padēlis-Līns, un tajā iekļautas visas CZB vajadzības un vēlmes. Pēc arhitekta ieceres rekonstrukcija saglabātu vēsturisko ēkas fasādi, bet pilnībā pārvērstu tās iekštelpas. Padomju laikos celto piebūvi iecerēts papildināt ar trešo stāvu, kurā varētu atrasties izstāžu zāle un kafejnīca.

Nesen ar CZB iecerēm iepazinās arī pašvaldības vadītāji un deputāti.

CZB direktore Ilga Erba, kas bibliotēku vada kopš 2006.gada, portālam pauda pārliecību, ka tautas priekšstāvju interese bijusi patiesa, tāpēc viņa cer, ka vīzija tuvākajos gados varētu pārtapt realitātē.

„Bija atnākuši deputāti no dažādām partijām, kopā apskatījām ēku, lasītavas, iepazīstināju viņus ar bibliotēkas krājumu un vēsturi. Pēc tam mūsu mācību centra telpās (tas atrodas pagalma ēkā, telpās, ko pašvaldība nomā bibliotēkas vajadzībām – S.P.) iepazīstināju ar sagatavoto prezentāciju par esošo situāciju un mūsu nākotnes plāniem,” pastāstīja Erba.

Bibliotēka arī izcīnījusi, ka CZB rekonstrukcija un paplašināšana iekļauta Liepājas pilsētas attīstības Stratēģiskajā plānā 2015. – 2020.gadam.

Bibliotēka, kurai piešķirts reģiona galvenās bibliotēkas statuss un kas sniedz metodisku palīdzību astoņu novadu 37 bibliotēkām, Zivju ielā 7 atrodas kopš 1923.gada, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ēka ieguva nelielu piebūvi Kungu ielas pusē. Tas arī gandrīz viss, kas mainījies tās veidolā un interjeros.

Tomēr direktore iebilst, ka pēdējie gadi, ieskaitot krīzes laiku, Liepājas bibliotēkām kopumā bijis „veiksmes stāsts”.

Ilga Erba: „2007.gadā pie mūsdienīgām telpām tika filiāle „Vecliepājas rūķis” (atrodas tajā pašā ēkā, kurā bibliotēku Mācību centrs – S.P.), nākamajā gadā uz jaunajām Liepājas Olimpiskā centra telpām pārcēlās filiāle „Varavīksne” un ar ERAF projekta „Publisko interneta punktu attīstība Kurzemē” finansējumu tika izremontēta CZB pirmais stāvs un lasītava. Pateicoties Bila un Melindas Geitsu fondam 2008.gadā tikām pie reģionālā Mācību centra telpām, modernas datortehnikas, bezvadu interneta. 2010.gadā uz jaunām telpām Bērnu un jaunatnes centrā pārcēlās Valtera bibliotēka, Zivju ielas ēka daļēji tika nosiltināta, tai nomainīja visus logus, atjaunoja fasādi, tāpat arī Zaļās birzs filiāle. Pērn un šogad pilnībā renovēta un paplašināta Ezerkrasta filiāle „Libris”. Ir pienācis laiks ķerties pie centrālās ēkas.”

Bez savas bibliotēkas Liepājā ir palicis viens mikrorajons – Karosta.

Erba stāsta, ka katrs piektais liepājnieks izmanto bibliotēku pakalpojumus, un pērn tikai CZB pakalpojumus vien izmantojuši 159 000 liepājnieku, bet kopā ar filiālēm – vairāk nekā 240 000.

Jau vēstīts, ka pērn tapis rīcības plāns, ko bibliotēka jau sākusi īstenot. Tā rezultātā tiks nodrošināta krājuma brīvpieeja, apvienojot Abonementu un Humanitāro zinātņu lasītavu.

Nākamais solis būtu CZB rekonstrukcija un paplašināšana.

Pēc visai aptuvenām aplēsēm rekonstrukcija varētu izmaksāt ap pieciem miljoniem eiro.