1995. gadā bez vārdiem sapratās un kopā sanāca trīspadsmit Liepājas teātra aktrises, lai teātra sezonu noslēgtu ar kārtīgu ielīgošanu. Šķetinot folkloras krājumu, tradicionālo svētku un godu mantojumu, ar dažādām folkloras programmām "Atštaukas" pieteica sevi arvien plašākai auditorijai. Īpašu uzmanību "Atštaukas" velta bērniem un kopš folkloras centra "Namīns" izveides 17 gadu garumā organizē folkloras skoliņas. Šobrīd "Atštaukas" ir desmit un gatavojas dzimšanas dienas svinībām.

Neviena no sievām vairs neatminas, kura ierosināja pirmā, bet pavisam noteikti visām iepatikušās "Atštaukas", kad pirmajā septembra mēģinājumā meklēts nosaukums jaunajam folkloras teātrim. Un sākotnēji aktrisēm arī bijis sapnis par folkloras teātri, bet sanākusi folkloras kopa un nodibināta biedrība. "Atštaukas" piedalījušās projektu konkursos, uzstājušās  Latvijas un starptautiskos festivālos un turpina viesoties visos Latvijas novados.

"Pavisam nedrošas un mazliet biklas, bet ar lepnumu piedalījāmies mūsu pirmajā folkloras festivālā "Baltica" un nevienu gadu neesam izlaidušas. Katru gadu Rīgā, Dzegužkalnā tiek svinēta Ielīgošana, regulāri viesojamies Brīvdabas muzejā. Ir vietas un svētki, kur atgriežamies, tas ir apliecinājums, ka cilvēkiem patīk un tas ir milzīgs gandarījums", atzīst folkloras kopas "Atštaukas" vadītāja Ināra Kalnarāja.

Visa "Atštauku" radošā darbībā un gatavotās programmas balstās tradicionālo svētku un godu mantojumā. Dalībnieces veic nopietnu mutvārdu daiļrades izpētes darbu un veido režiju katrai programmai jeb folkloras izrādei. "Atštaukas" atpazīstamas ar publikas iesaistīšanu, atraktivitāti un spēju improvizēt. Tieši tāpēc viņas neatstāj vienaldzīgus nedz pieaugušos, nedz bērnus. Folkloras centra "Namīns" telpas un pagalms regulāri bijis bērnu čalu pilns. "Bērni ir ieinteresēti, viņiem ļoti labi patīk latviešu tautas dziesmas, mīklu minēšana, rotaļās iešana. Mūsu mērķis ir latviešu tradīcijas nodot tālāk, lai tās nepazūd un neizšķīst svešo svētku mārketingā", atklāj Ināra Kalnarāja.

Nu jau ilgu laiku folkloras centra "Namīns" pagalms ir būvniecības brigāžu aizņemts, bet telpās pārāk liela šaurība šī brīža situācijai, tāpēc "Atštaukas" uz jubileju pulcēsies savā šaurā lokā. Katra raksturā atšķirīga, bet skaisti zied kopējā dārziņā un nemaz nevar iedomāties, ka būtu savādāk. "Tā nu sanāca, ka kājas lūzuma dēļ teju trīs mēnešus biju spiesta pavadīt dzīvoklī. Nepiedalījos mēģinājumos un nesatiku savas "Atštaukas". Nevarēju iedomāties, ka atkalredzēšanās prieks būs tik saviļņojošs, pucējos un apjautu, ka ir patīkams satraukums, esmu noilgojusies. Kā aktrises esam pazīstamas jau piecdesmit gadus, bet atliek paiet maliņā, lai saprastu, kas man dots", atzīstas "Atštauku" dalībniece Aina Karele.

1999.gadā folkloras kopai piešķīra "Gada liepājnieka" titulu, 2007.gadā "Atštaukas" saņēma Lielo folkloras gada balvu, bet 2017.gadā Kultūras ministre Dace Melnbārde "Atštaukām" pasniedza kultūras zīmi "Latviskais mantojums", kā arī dienas gaismu ierauga Andreja Miglas grāmata "Kurzemes spraunās Atštaukas".

Gadi iet, bet "Atštauku" jestrums nepazūd. Viņas vienmēr ir formā, jo darbs neapstājas, top arvien jaunas programmas, jāuzstājas arvien jaunas publikas priekšā, zinātājiem jāspēj radīt pārsteigums.