Jaunās koncertzāles "Lielais dzintars" Lielo zāli šīs nedēļas nogalē atklās ar komponista Agra Engelmaņa (1936 – 2011) skaņdarba simfoniskajam orķestrim pirmatskaņojumu.

"Mūzika simfoniskajam orķestrim" (1971) ir Agra Engelmaņa pirmais simfoniskais opuss. Lai arī nosaukumā likts vārds "mūzika", šī partitūra vairāk līdzinās četrdaļu simfonijai ar spējiem tempa un rakstura kontrastiem pirmajā daļā, kam seko lēnāka vidusdaļa, ar ironiski risinātu otro daļu (fagota solo), kurā, vīpsnājot par estrādes mūziku, ieausta arī valšveidīga epizode, ar miniatūru trešo daļu, ko atklāj flautas solo un dramatisku, aktīvu finālu, kur īpaša loma ir orķestra sitaminstrumentu grupai, informē SIA "Lielais Dzintars" sabiedrisko attiecību speciāliste Elizabete Hartmane.

"Man bija grūti noticēt, ka partitūra tapusi pirms 44 gadiem. Tik svaiga, laikmetīga, mūsdienu sadzīves izjūtām pārpilna un dažbrīd groteska," tā savas sajūtas raksturo diriģents Atvars Lakstīgala, kas pērnvasar nodzeltējušās nošu lapas atradis Agra Engelmaņa partitūru skapī. "Ar Agra Engelmaņa kompozīcijām iepazinos salīdzinoši vēlu, sākot strādāt Liepājas Simfoniskajā orķestrī un veidojot Agra Engelmaņa astoņdesmitās jubilejas un vienlaikus piemiņas koncertu. Vēlos atgūt nokavēto, tāpēc viņa brīnišķīgo mūziku esmu iekļāvis arī  nākamās sezonas programmās", stāsta Lakstīgala.

"Liepāja ir bagāta ar saviem komponistiem, tādēļ veidojot repertuāru "Lielā dzintara" atklāšanas svētkiem, pirmkārt domājām par Liepājas mūziku un mūziķiem, par Liepājas kultūras lomu Latvijas un starptautiskajā vidē, un Lielās zāles atklāšanas programmu nolēmām sākt ar Liepājā radītu mūziku. Ar to gribam parādīt, ka koncertzāle "Lielais dzintars" nav iebūvēta tukšā vietā, bet gan šī ir vieta, kur simfoniskā mūzika dzīvojusi ļoti sen," stāsta koncertzāles atklāšanas programmas veidotājs veidotājs Ints Dālderis.

Lielās zāles atklāšanas koncertā skanēs arī Ceturtais Liepājas koncerts klarnetei un orķestrim, ko komponējis viens no patlaban visvairāk izpildītajiem latviešu akadēmiskās mūzikas komponistiem – Ēriks Ešenvalds, kurš nāk no Priekules un ir beidzis Liepājas valsts 1. ģimnāziju.  

Iezīmējot Eiropas Savienības nozīmi koncertzāles tapšanā, atklāšanas koncerta otrajā daļā skanēs Ludviga van Bēthovena nemirstīgais simfoniskās mūzikas šedevrs – 9.simfonija, kuras atskaņojumā piedalīsies mūziķu kolektīvs, kurš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem šī skaņdarba atskaņotājiem pasaulē – Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar izcilu starptautisku solistu kvartetu – soprānu Elizabeti Stridu (Elisabet Strid) no Zviedrijas, lietuviešu mecosoprānu Jovitu Vaškevičūti (Jovita Vaškevičiūte), igauņu tenoru Mati Turi, un vienu no spožākajām latviešu vokālas mūzikas zvaigznēm – basbaritonu Egilu Siliņu. Koncertā piedalīsies arī Koris "Intis" Ilzes Valces vadībā, Kurzemes filharmonijas kamerkoris "Ventspils" (mākslinieciskais vadītājs Aigars Meri) un koris "Kamēr..." Jāņa Liepiņa vadībā.

Koncertzāles "Lielais dzintars" Lielās zāles atklāšanas koncerta programma skanēs divas reizes – 6. un 7. novembrī plkst.19. Svinīgajā Lielās zāles atklāšanā 7. novembrī piedalīsies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bijusī prezidente – Liepājas koncertzāles patronese Vaira Vīķe–Freiberga un citas augstas amatpersonas.

A. Engelmanis dzimis 1936.gada 26. aprīlī Liepājā. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Liepājas mākslas vidusskolā, kuru absolvējis ar izcilību 1956.gadā. Paralēli privāti mācījies klavierspēli. Studējis Latvijas valsts konservatorijā, Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē (1965–1971). Strādājis par kompozīcijas un teorētisko priekšmetu skolotāju Liepājas mūzikas vidusskolā (1964–2001), bijis šīs skolas direktors (1989–1996). Strādājis arī par Valsts Liepājas teātra mūzikas daļas vadītāju (1975–1979).

Agris Engelmanis bijis Liepājas Kultūras fonda priekšsēdētājs (1995–1997), Latvijas Mūzikas biedrības Lejaskurzemes novada valdes priekšsēdētājs, strādājis dažādu konkursu žūrijās un pašvaldības kultūras komisijās. Komponista kora dziesmas vairākkārt skanējušas Vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

Agris Engelmanis kopš 1977.gada bija Latvijas Komponistu savienības biedrs, bijis arī Komponistu savienības valdes loceklis.

Agra  Engelmaņa daiļrade plašākai sabiedrībai pazīstama galvenokārt skaistu un melodisku kora dziesmu veidolā, kas vairākkārt bijušas iekļautas arī Vispārējo dziesmu svētku programmā, taču komponists ir bijis ļoti universāls un savas dzīves laikā radījis ļoti daudzveidīgus darbus, sākot no dažtaktu miniatūrām līdz monumentāliem skaņu kompleksiem izvērstākas formas darbos.