Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) Liepājas teātra izrādi "Indulis un Ārija" atbalstījis ar 2845 eiro (2000 latu), aģentūrai LETA pastāstīja VKKF pārstāve Jana Vērdiņa.

Viņa paskaidroja, ka finansējums izrādei tika pārcelts no projekta izrādes "Mēnesis uz laukiem" pēc paša teātra lūguma, jo izrādi "Mēnesis uz laukiem", pēc teātra teiktā, paredzētajā laikā neizdotos pabeigt. Finansējums piešķirts režisora honorāra daļējai apmaksai.

Tāpat iestudējuma "Indulis un Ārija" projekts saņēmis godalgu 3300 eiro apmērā dramaturģijas konkursā "Modini kanonu! Rainis un Aspazija".

Projektu konkursā izrādei tika prasīti 18 000 eiro. Projekta aktivitāšu aprakstā bijis norādīts, kad taps scenogrāfijas un kostīmu skices, kad taps pēc skicēm gatava scenogrāfija un kostīmi, kad būs mēģinājumi, bet ne laiks, kad būs gatava mūzika, kas šāda pieprasījuma kontekstā ir ļoti svarīgi, pastāstīja Vērdiņa. Viņa paskaidroja, ka, pēc atbalstīto projektu saraksta, izrāde "Indulis un Ārija" atbalstīta ar summu, kura vidēji tiek piešķirta izrādēm. Ja konkursā nozare sadala apmēram 60 000 līdz 70 000 eiro, tad viens 18 000 eiro vērts projekts nozares kontekstā ir milzīgs pieprasījums, ko finansējot, vairs nebūtu iespējams vienmērīgs visas nozares nepieciešamību finansējums, pastāstīja Vērdiņa.

Jau ziņots, ka Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins bija sašutis par to, ka Raiņa jubilejas gada priekšvakarā VKKF nav piešķīris finansējumu Raiņa lugas "Indulis un Ārija" iestudējumam. "Kultūrkapitāla fonda darbiniekiem nav objektīvu kritēriju, pēc kuriem sadalīt finansējumu," teica Laukšteins.

Liepājas teātrim esot sniegta atbilde, ka projekts bijis "mazāk aktuāls" un pārāk nekvalitatīvi sagatavots, tāpēc finansējums nav piešķirts. Laukšteins nesaprot, kā varēja mainīties projektu kvalitāte, ja arī iepriekšējos projektus, kurus VKKF atbalstīja, sagatavoja viens un tas pats cilvēks, izdarot to pašu darbu.

VKKF direktors Edgars Vērpe iepriekš paskaidroja, ka kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēti konkursos iesniegtie projekti, pastāv jau desmit gadus. Liepājas teātrim kritēriji neizraisīja bažas tad, kad finansējums tā projektiem tika piešķirts, norādīja Vērpe, vēršot uzmanību uz nekonsekvenci, ka tagad, kad teātra projekts nav atbalstīts, teātra vadītājs runā par neobjektīviem kritērijiem. Liepājas teātra direktoram ir iespējams pašam ierosināt izmaiņas kritērijos, lai, pēc viņa domām, tos padarītu objektīvākus, uzvēra Vērpe, piebilstot, ka VKKF tiek gatavota konference, kurā tiks apspriesti arī konkursu kritēriji.

Vērpe paskaidroja, ka pats nenodarbojas ar projektu vērtēšanu, bet norādīja, ka nozīme ir ne tikai kritērijiem un ekspertiem, kuri vērtē projektus, bet arī konkrētā projektu konkursa konkurence.

Jau ziņots, ka Valsts kontroles (VK) revidenti sākuši noskaidrot, vai Kultūras ministrijas (KM) un VKKF piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem dažāda veida pasākumu organizēšanai, uzdevumu veikšanai un biedrību atbalstīšanai ir izlietotas lietderīgi, likumīgi un vai ir sasniegts izvirzītais mērķis.

VK aicināja nozares pārstāvjus dalīties pieredzē par gadījumiem, kad finansējums konkursā nav ticis piešķirts pamatotu iemeslu dēļ, ja biedrības projekts finansējumu konkursa kārtībā nav ieguvis, kā arī atbildēt uz jautājumiem par informācijas pieejamību un apmierinātību ar dotācijas piešķiršanas un izlietojuma uzraudzības procesu.