Liepājas muzejs sola, ka līdz šā gada beigām 17. gadsimta ēkā Kungu ielā 24 apmeklētājiem durvis vērs interjera muzejs – atraitnes Margarētas Hoijeres viesu nams un krogs, kurā 1697. gada pavasarī vairākas dienas Krievijas Lielās sūtniecības laikā ar saviem pavadoņiem bija apmeties Krievijas cars Pēteris I.

"Tas ir brīnums, ka ēka saglabājusies līdz mūsdienām, pārdzīvojot ugunsgrēkus, karus un atšķirīgu laikmetu ļaužu attieksmi pret tās funkcionalitāti," saka muzeja direktore Dace Kārkla.

19.gadsimta ēdamistabas tapetes oriģināls (līmēts tieši uz koka sienas) un tā kopija.

Viņa stāsta, ka muzejs jau vairākus gadus sadarbībā ar arhitekti Liesmu Markovu mērķtiecīgi strādā, meklējot priekšmetus topošajam muzejam, lai piešķirtu namam seno laiku klātesamības sajūtu, kas ļautu apmeklētājiem iejusties pagājušo laiku gaisotnē. Gan Latvijā, gan ārvalstīs kopīgi ar kolekcionāriem, antikvariātiem un muzejiem tiek meklētas mēbeles un sadzīves priekšmeti. Veicot restaurācijas darbus, ēkā atklājušies arī vairāki pārsteigumi. Viens no tiem – dekoratīvie sienu gleznojumi. Jau uzsākot ēkas restaurāciju, tika konstatēts, ka kaut arī nedaudz, tomēr ir saglabājušies 18. gs. otrās puses dekoratīvie sienu gleznojumi.

18. gadsimta sienu gleznojumi.

Jau pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, kad Kungu ielā 24 darbojās muzejs, notika arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kas atklāja vairākas interesantas ēkas vēstures liecības. Šis process pārtrūka 90. gados, kad nams nonāca privātīpašumā. Izpēte atsākās pēc tam, kad 2011. gada beigās ēku izsolē nopirka pašvaldība.

18. gadsimta sienas gleznojums istabā.

"Ar nožēlu jāatzīst, ka līdz brīdim, kad ēka nonāca Liepājas pašvaldības rīcībā, iepriekšējie īpašnieki nebija saudzējuši tās vēsturisko mantojumu – daudzviet bija nokalts apmetums līdz ar iepriekšējo gadsimtu arhitektonisko uzslāņojumu. Šādas neprofesionālas rīcības dēļ 17.–19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklī bija radīti neatgriezeniski zaudējumi. Piemēram, tur, kur iepriekš bija konstatēti 19. gadsimta pirmās puses sienu krāsojumi, tagad, veicot apsekošanu, redzējām, ka tie ir neatgriezeniski gājuši zudībā," saka muzeja direktore.

Par laimi šie gleznojumi, piemēram, bīdermeijera vīnstīgu gleznojums uz vienas no sienām, jau tolaik nokopēti, un ir zināms, kāds tas izskatījies. Ēkas restaurācijas laikā, kad tika veikta zondāža un palikušais apmetums it visur noņemts nost, nesabojājot to, kas redzams apakšā uz koka, bijusi cerība, ka trijās istabās varētu atrasties sienas gleznojumi tieši uz koka. Par griestu gleznojumiem tobrīd vēl nav bijis aizdomu. Pieaicinot profesionālus restauratorus, veikti lielāki sienu atsegumi, kuros atklājies, ka vienā no telpām saglabājušies daudz plašāki sienu gleznojumi, nekā bija cerēts, un gleznojuma kompozīcija ir gandrīz pilnībā nolasāma. Otrs lielākais pārsteigums bijuši griestu siju gleznojumi, kas raksturīgi tieši Liepājai 18. gadsimta otrajā pusē. Citā telpā restaurācijas laikā atrasti gleznojumi ap durvju ailēm, kuru kompozīcija ir gandrīz nolasāma, bet vēl kādā no telpām sienu krāsojuma pazīmes ir atrastas, tomēr kompozīcija vairs nav saskatāma. Šobrīd visi sienu gleznojumi ir atsegti, nostiprināti un restaurēti, un norit sarunas par to, cik lielā mērā nepieciešams tos atjaunot, lai arī apmeklētājiem būtu skaidri saprotama kompozīcija un tiktu gūts estētisks baudījums, nezaudējot vēsturisko oriģināla vērtību.

Viena no krāsns kopijām, kas veidota pēc namā atrasto podiņu paraugiem.

Vēl viens liels atklājums, veicot ēkas restaurāciju, ir pagrabā atrastie krāsns podiņu fragmenti no 17. gadsimta beigām un 18. gadsimta sākuma. Tika atrasti trīs krāsns podiņu fragmenti no divām krāsnīm, pēc kuru parauga šobrīd tiek gatavotas krāsns podiņu kopijas, lai varētu no jauna veidot tieši šādas krāsnis. Viena no tām būs melna, glazēta, otra – polihroma, ar ziliem ziediem un zaļiem vainagiem uz balta fona. Melnie, glazētās krāsns podiņi jau ir restaurēti, un pati krāsns sākta mūrēt. Pēc interjera muzeja atvēršanas apmeklētājiem būs iespēja redzēt tieši tādas krāsnis, kādas atradušās vēsturiskajā namā tā pirmsākumos.

Otra 17. gadsimta beigu, 18. gadsimta sākuma krāsns kopija.