Tumšajā un drūmajā laikā, kad ilgojamies pēc īstas ziemas, ir iespēja ieskatīties mākslinieka Edgara Vintera gleznotajās ainavās, kas atsauc atmiņā laikus, kad ziemā bija gan sals, gan balts sniegs. Edgars Vinters ir viens no visvairāk pārstāvētajiem latviešu māksliniekiem galerijas kolekcijā, un liela daļa viņa gleznas ataino ziemas ainavas mākslinieka redzējumā. Šobrīd interesentiem pieejami vairāk nekā sešdesmit mākslinieka darbi – gan akvareļi, gan eļļas gleznas, kas aptver viņa daiļradi no četrdesmito gadu beigām līdz divtūkstošo gadu sākumam. Jāpiebilst, ka viņa darbi ir iecienīti gan latviešu, gan arī ārvalstu mākslas interesentu vidū.


Edgara Vintera ziemas ainava no galerijas "Romas dārzs" krājuma.


Vinters bija nepārspējami ražīgs mākslinieks, gleznojis pārsvarā plenērā. Gleznotājs dzīvoja Rīgā, bet viņa labākā darbnīca bija daba un visbiežāk viņš gleznojis Rīgas apkārtnē. Vinters pieder pie tiem māksliniekiem, kas nemeklē īpaši skaistus momentus, bet katrā vietā tiecas saskatīt un atklāt nozīmīgas estētiskās vērtības. Daba sniedz Vintera glezniecībai ne tikai idejisko saturu un emocionālās ekspresijas pamatlīnijas, bet palīdz rast arī saturam atbilstošu reālistisku māksliniecisko formu. Reālisms māksliniekam nav ārišķīga maniere, bet kā jaunrades metode dziļi sakņojas viņa pasaules uzskatā, estētiskajā pārliecībā, visā gleznotāja radošajā personībā. Tāpēc Vintera glezniecība ir skatītājam tuva un saprotama.


Edgara Vintera ziemas ainava no galerijas "Romas dārzs" krājuma.


Vintera darbiem ir universāla pievilcība – tie ir krāsaini, pozitīvi un tajos ir nedaudz naivs impresionisms, viņa darbos ir vienots stils, kas ir labākais mākslinieka manieres raksturojums.

"Mūsu ikdiena ir pārāk tumša. Mans mērķis ir tiekties pretī gaismai,

rādīt gleznās krāsas, noskaņas", teicis Edgars Vinters.

Gleznojot Latvijas ainavas visos gadalaikos, ziedus un pilsētas skatus, Vinters galvenokārt izmanto eļļas krāsas. Jaunībā viņš zīmēja ar zīmuli un tušas spalvu, tad pievērsās linogriezumiem un pasteļiem, līdz nonāca pie darba ar eļļas krāsām. Ik pa laikam daiļradē parādījās akvareļi, un septiņdesmitajos gados – monotipijas.

Edgars Vinters dzimis 1919. gada 22. septembrī Rīgā kā vienīgais bērns daiļkrāsotāja Hermaņa Vintera un viņa sievas Annas ģimenē. Desmit gadu vecumā viņš iepazinās ar populāro pasteļgleznotāju Voldemāru Irbi, kurš zēnā saskatīja talantu un ierādīja viņam pamatus pasteļglezniecībā, iemācīja saskatīt skaistumu šķietami nebūtiskajā.

1935. gadā bērnu un jaunatnes žurnāli sāka publicēt Vintera nelielos rakstiņus, kurus viņš pats ilustrēja ar spalvas zīmējumiem. No honorāriem tika maksāta skolas nauda komercskolā, kurā viņš mācījās līdz 1940. gadam. Iepazīstoties ar gleznotāju Hugo Kārli Grotusu 1937. gadā, Vinters mainīja savu gleznošanas stilu. Grotuss viņam ieteica atteikties no "tumšās fāzes", kas bija izveidojusies Irbes ietekmē, un izmantot gaišākas krāsas, kas ienestu svaigumu un krāsainību gleznās.


Edgara Vintera ziemas ainava no galerijas "Romas dārzs" krājuma.


Kuzņecova porcelāna fabrika viņam uzticēja apgleznot vairākus porcelāna šķīvjus, kas bija paredzēti dāvināšanai prezidentam Kārlim Ulmanim. Pēc komercskolas pabeigšanas 1940. gadā Vinters iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1944. gadam pie profesoriem Jāņa Kugas, Leo Svempa, Jāņa Cielavas, Valdemāra Tones, Jāņa Annusa, Kārļa Miesnieka un Vilhelma Purvīša.

Vācu okupācijas laikā Vinters publicēja savus zīmējumus un akvareļus arī vācu žurnālos. 1944. gadā Vinteram bija jāpārtrauc studijas, jo viņu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja darbos uz Toruņu. 1945. gadā Vinters nokļuva krievu gūstā un nonāca gūstekņu nometnē pie Maskavas. Krievu virsnieki saskatīja viņa talantu un deva iespēju izveidot orķestri un iekārtot sev darbnīcu gleznošanai. Šajā laikā tapa daudz zīmējumu un gleznu, ko Vinters pirmo reizi publiskoja tikai 2012. gadā.

1947. gadā Vinters atgriezās Rīgā un sāka strādāt skolā, kur mācīja tēlotājmākslu un rasēšanu. Paralēli darbam skolā viņš pats mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 1949. gadā ieguva tur skolotāja darbam nepieciešamo pedagoģisko kvalifikāciju.


Padomju varas gados viņa darbu izstādes tika organizētas Rīgā un citās Latvijas PSR pilsētās. Kad Latvija 1991. gadā atguva brīvību, Vintera daiļradei tika pievērsta arvien lielāka uzmanība un tā guva atzinību. Vintera darbu personālizstādes notika regulāri ne tikai Latvijā, bet sākot ar 1993. gadu arī Anglijā un ASV un kopš 2006. gada Vācijā.

Ir zināma vēsturiska pārdošana slavenajā izsoļu namā "Bonhams", kad princese Diāna iegādājās Vintera darbu.

Mākslinieka gleznas ir kolekcijās visā pasaulē un, kas svarīgi, vēl ir pieejamas Latvijā.

Mākslinieks saņēmis augstāko valsts apbalvojumu, Triju Zvaigžņu ordeni. Mūžībā devies 2014. gada 29. aprīlī, Rīgā.


Informācija sagatavota, izmantojot interneta materiālus.