Galerijas "Romas dārzs" kolekcijas jaunieguvumi sagādā arī dažādus interesantus pārsteigumus. Tā notika arī ar Visvalža Ziediņa gleznu.

Iegādājoties mākslinieka Visvalža Ziediņa eļļas gleznu, atklājās, ka gleznas otrā pusē ir pielīmēta aploksne, kurā atradās no abām pusēm aprakstīta papīra lapa. Tās vienā pusē ir mākslinieka Alda Kļaviņa 1992. gada aprīlī rakstītais par Visvaldi Ziediņu un viņa daiļradi:

"Visvaldis Ziediņš – tas skan poētiski, taču ne tik daudziem ir zināms, ka šis vārdu salikums nozīmē apzinātu un neatlaidīgu ziedošanos mākslai.

Tā nav nodarbošanās ar mākslu tradicionālā nozīmē. Viss tas, ko nodarbības mākslas skolā varēja sniegt Visvaldim Ziediņam, ātri kļuva par traucēkli brīvai, radošai domai.

Un tā ir aizgājuši gadi, uz savu roku mēģinot izprast dzīves jēgu caur estētiskās vērtības izteiktām atziņām. Trūcīgā informācija par šiem procesiem pasaulē ir pasargājusi Visvaldi no klajas atdarināšanas vai sekošanas kādam avangarda virzienam.

Liekas, ka viņš spēj izmantot jebkuru materiālu savām kompozīcijām. Nelielā izstāde nespēj atsegt secīgi visu mākslinieka radošo ceļu un neparāda arī visu materiālu pielietojumu.

Visvaldis Ziediņš klusi turpina savas mūžīgās pārdomas, razdams arvien jaunus izteiksmes līdzekļus. Viņa darbi bieži vien apsmieti un nozākāti, nekad nav pieņemti galvaspilsētas izstādēs. Tomēr redzīgs skatītājs atradīs atbalsis no visiem tiem procesiem pasaules mākslā, kuri vēl nesenā pagātnē mums nebija pieejami."

Teksts lapas otrā pusē rakstīts pēc 2002. gada un, iespējams, to rakstījis pats mākslinieks Visvaldis Ziediņš. Tur aprakstīts īss dzīves gājums, kurā jaušams arī rūgtums par viņa daiļrades neatzīšanu: "No atzītajiem māksliniekiem mazpieņemts. Oficiālā atrunāšanās "neiekļaujas kopējā gammā.""

Visvaldis Ziediņš dzimis 1942. gada 4. aprīlī Liepājā. No 1959. gada līdz 1964. gadam mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš neturpināja, jo bija pārliecināts, ka apgūtais mākslas pamats ir pietiekams, lai turpmāko dzīvi varētu veltīt patstāvīgai, no padomju oficiālās mākslas sistēmas neatkarīgai mākslas izpratnes kopšanai.

Ziediņš strādāja tautas teātros, arī Dailes teātrī un Liepājas teātrī. Satikšanās ar spilgtām personībām – scenogrāfu Arnoldu Plaudi, režisoru Eduardu Smiļģi, komponistu Imantu Kalniņu, Rīgas un Liepājas aktieriem, ir vide, kurā veidojās viņa personība.

Ziediņš dzīvoja izolētu dzīvi no institucionalizētās mākslas vides, bet viņa darbi ir radīti tādā pašā manierē un līmenī, kādā strādāja vadošie modernās mākslas pārstāvji pagājušā gadsimta 70. – 80. gados.

Mākslinieks mira 2007. gada 11. janvārī.

Tikai pēc nāves mākslas zinātnieku vidū Ziediņš izpelnījās uzmanību ar savu māksliniecisko redzējumu, kas bija ārpus oficiālās padomju mākslas sistēmas, pārstāvot nonkonformisma mākslas virzienu. Mākslinieka dzīves laikā viņa darbus redzēja retais. Liepājā bija notikušas vien četras personālizstādes, taču ar ne pārāk lielu rezonansi.

Pēc nāves sarīkotas vairākas vērienīgas Ziediņa daiļrades izstādes – 2012. gadā Rīgā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls". Saistībā ar šo izstādi "Galerija 21" atsevišķi latviešu un angļu valodā izdevusi mākslas vēsturnieces Ievas Kulakovas grāmatu "Kustība. Visvaldis Ziediņš". 2014. gadā atklāja V. Ziediņa izstādi Tallinā, Igaunijas Nacionālajā mākslas muzejā "Kumu", 2015. gadā – Amerikas Universitātes muzeja Katcena mākslas centrā (Katzen Arts Center) Vašingtonā (2015).