Biedrība "Par Liepāju", kas piedalījās kultūras projektu konkursā un saņēma nelielu atbalstu – Ls 250, atsakās no finansējuma, jo naudas devējs izvirza nepamatotas prasības.

Atsaucoties uz izsludināto kultūras projektu līdzfinansējuma konkursu 2012. gada februārī biedrība „Par Liepāju” iesniedza pieteikumu „Liepājas kultūrvēsturiskais mantojums digitālā telpā” ar kopējo izmaksu tāmi Ls 2850, no kuriem prasītā summa bija Ls 1375.

"Saņemot konkursa rezultātus, priecājamies, ka šī projekta pieteikums ir pozitīvi novērtēts," vēstulē Kultūras pārvaldei biedrības vārdā raksta Gunārs Silakaktiņš.

Taču, izvērtējot konkursa komisijas papildus nosacījumus, "situācija nebūt nav vērtējama tik pozitīvi," teikts vēstulē.

"34 atbalstīto projektu vidū nevienam, izņēmot „Par Liepāju” projektu, nav tādu, manā skatījumā, pazemojoši apgrūtinājumi: projektam „Liepājas kultūras mantojums digitālā telpā” apgrūtināts ar šokējoši paģērošiem  nosacījumiem: komisija norādījusi, ka apkopotais digitālais Liepājas kultūrvēsturiskais mantojums jānodod Kultūras pārvaldes rīcībā, lai to  publicētu www.liepajaskultura.lv .

Mūsu projekta pieteikumā ir norādīts, ka digitālā kultūrvēsturiskā Liepājas telpa tiks publicēta www.irliepaja.lv. Ja jau citai mājas lapai būtu interese par šo materiālu, tad tik tiešām nav iebildumu, ja to lietotājiem norādītu linku, un  ne jau  brīvi saņemt apjomīgo darba rezultāta kopiju.
   
Uzskatām, ka vēl amorālāks ir nosacījums par projekta  kopijas nodošanu Liepājas muzejam.  Rodas jautājums – vai muzejs kā pašvaldības iestāde ar visai lielu darbinieku štatu varētu būt tik intelektuāli mazspējīgs, lai paši, balstoties uz savu saviem bagātīgiem fondu krājumiem, paši ne varētu konstruēt vēl apjomīgāku  projektu?

Vēl gribētu atgādināt šajā sakarā, ka biedrībai “Par Liepāju”, kas šinī gadījumā būs autortiesību īpašnieks, saskaņā ar autortiesību likumu, pieder šādas izņēmuma tiesības: publiskot darbu, to publicējot, reproducējot, publiski izpildot darbu, raidot to ēterā vai pa vadiem, vai citā veidā komunicējot ar sabiedrību, izplatīt darbu, iznomāt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas (izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus), tulkot darbu, aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot.

Praksē tas nozīmē: tad, kad autortiesību īpašnieka (autortiesību subjekta) darbu lieto, visos darbu izmantojuma veidos tikai un vienīgi autoram ir tiesības (NB! – izņēmuma jeb ekskluzīvās tiesības!) dot atļauju darbu izmantot un saņemt atlīdzību gan par atļaujas došanu, gan par darba izmantošanu. Atļauju darba izmantošanai autortiesību jomā var iegūt ar licenci vai licences līgumu.

   Vispusīgi izvērtējot kultūras projektu līdzfinansējuma konkursa komisijas 2012. gada 6. marta sēdes protokola Nr.1 lēmumu, kā arī Kultūras lietu komisijas lēmumu, uzskatām, ka, attiecībā uz biedrības „Par Liepāju” projekta līdzfinansējumu, noteikumi ir pazemojoši. Tie  nostāda mūs lūdzēju – nabaga radinieku statusā.  Izteiktie nosacijumi mums nav pieņemami.
   
Izejot no iepriekšminētā, biedrība „Par  Liepāju” atsakās no pašvaldības finansējuma  projektam „Liepājas kultūrvēsturiskais mantojums digitālā telpā” Ls 250 apmērā.

Ar cieņu un cerībā uz abpusējas cieņas pilnu sadarbību nākotnē –
 
Gunārs Silakaktiņš, biedrības „Par Liepāju” valdes loceklis.

Liepājā, 2012. gada 29. martā."