Iepazīstoties ar Kultūras pārvaldes rīkotā kultūras projektu konkursa rezultātiem un aprunājoties ar žūrijas locekļiem, nav pārliecības, ka vērtēts godīgi un atbildīgi.

Kāpēc tā? Nolikumā teikts, ka konkursā „Var piedalīties tikai tās juridiskās personas, kas nav pašvaldību un valsts iestādes” un „projekta iesniedzējam nav tiesības piedalīties projektu izvērtēšanas komisijas sēdē”.

Taču realitātē Kultūras pārvalde un žūrija nolikumu ignorē. Varbūt Liepājas domes Vides un veselības daļas vadītāju Inetu Stadgali formāli nevar saukt par „pašvaldības iestādi”, bet pašvaldības amatpersona viņa ir noteikti. Tāpat kā biedrības „Sabiedrības attīstības centrs” vienīgā amatpersona.

Biedrība saņēma dāsnu (1900 eiro) atbalstu kultūras projektu konkursā, turklāt par projektiem, kuri ļoti atgādina pašvaldības budžeta iestādes (muzejs) ikdienā veicamās funkcijas. Turklāt šī nav vienīgā summa, kas konkursa rezultātā nonākusi pašvaldības iestādes (muzeja) rīcībā.

Līdzīgi konkursa žūrija rīkojās arī pērn, kad atbalstu piešķīra biedrībai (Austras biedrība), kas nodrošināja dziesmu vakarus Kultūras pārvaldes amatpersonas salonā "Ideju bode".

Šogad divas no žūrijas loceklēm – Monta Krafte (Karostas glābšanas biedrības valdes locekle) un Santa Mazika (Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija) ir tieši saistītas ar iesniegtajiem projektiem. Karostas glābšanas biedrība iesniegusi divus (abi atbalstīti, kopā 1400 eiro), bet "Elektroniskās mākslas un mēdiju centrs E-lab", kas ir tieši saistīts ar Mazikas pārstāvēto Mākslas pētījumu laboratoriju, veselus trīs projektus, kuri visi saņēma finansiālu atbalstu (kopā 2520 eiro).

Abas ir žūrijas locekles. Tātad vēl viens rupjš nolikuma pārkāpums.

Žūrijas locekle Dace Bluķe, jautāta, vai šādu praksi neuzskata par visīstāko interešu konfliktu, diplomātiski atbildēja: tieši tāpēc jau es savus projektus šogad neiesniedzu...

Konkursa žūrijas darbošanās princips nedaudz atgādina tirgu (žūrija gan to sauc par koleģiālu vienošanos, bez balsošanas, bez paraksta par savu lēmumu), bet žūrijas locekļi – tirgus sievas – kurš skaļāk kliedz un savu preci liela, tas ir vinnētājs.

Bet, ja princips ir šāds, tad godīgi būtu ļaut arī pārējiem iesniedzējiem aizstāvēt savus projektus.

Kultūras pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Juris Jirgens portālam sacīja, ka ņemšot vērā kritiku un padomāšot par to.

Taču, ja nolikums ir ignorēts, vai konkursa rezultātus vispār var uzskatīt par likumīgiem?

Viens no Kultūras pārvaldes organizētā kultūras projektu konkursa neatbalstītajiem projektiem bija arī „Liepājnieku biogrāfiskās vārdnīcas digitālās versijas izveidošana”.

Biedrība „Par Liepāju” un projekta vadītājs Gunārs Silakaktiņš cerēja – lai nu ko, bet nolikumam tik atbilstošu projektu*) jau nu gan žūrija atbalstīs. Taču nekā. Arī šajā gadījumā nostrādāja iepriekš pieminētais tirgus sievu princips. Pēc portāla rīcībā esošās informācijas lielākais kliedzējs bija žūrijas loceklis Juris Zviedrāns (pašu vakar sazvanīt neizdevās), kuram bija vairāki „pretargumenti”.

Galvenais, ka vārdnīcā neesot iekļauta virkne Liepājai būtisku personību. Tas, ka vairāk nekā pusotrs tūkstotis liepājnieku biogrāfiju ir šajā vārdnīcā, protams, tāds nieks vien ir pret tiem simts, kas tajā (pagaidām!) vēl nav. Tas, ka digitalizēšana un līdz ar to plaša pieejamība ikvienam, ir galvenais priekšnosacījums, lai vārdnīca turpmāk varētu tikt gan aktualizēta, gan paplašināta, Zviedrānaprāt, arī nav arguments.

Būtisks žūrijas locekļa iebildums bijis, ka vārdnīcas digitālā versija būs pieejama portālā irliepaja.lv. To, ka Zviedrāna kungam ir personīga nepatika pret irliepaja.lv, jo portāls viņu kritizēja saistībā ar pozitīva atzinuma sniegšanu vecās apbūves nojaukšanai pilsētas vēsturiskajā centrā, žūrijas loceklis gan nepieminēja.

Tā nu laba, nolikumam atbilstoša iecere kādu laiku paliks neīstenota, un kādam no Liepājas inteliģentajiem bezdarbniekiem nebūs arī darbavietas, kas pozitīva lēmuma gadījumā vismaz dažu mēnešu garumā būtu nodrošināta.

Šaubas par žūrijas spējām adekvāti izvērtēt iesniegtos projektus (ja tie nav savējie) raisa arī vairāki nesaprotamu iemeslu dēļ atbalstītie vienas dienas projekti, kā Ventspils mūzikas skolas atbalsta fonda vai Ļermontova 200 gadu atcerei veltītais viesmākslinieku koncerts, personālizstāde u.c.

Un kur šajā tirgū pazuda biedrības "Literatūras kombains" iesniegtais projekts?

Ja jau konkurss ir domāts savējiem, tad tas būtu jāieraksta nolikumā, lai nejauktu galvu pretendentiem, kas pārstāv neformālo jeb citu kultūru. Tāpat arī jānosauc patiesā summa, kas tiks sadalīta starp tiem projektiem, kurus nelobē kāda pašvaldības iestāde vai amatpersona.

Ka ar kultūras projektu konkursu kaut kas stipri nav kārtībā, uzskata arī rakstniece Andra Manfelde, kas savā dienasgrāmatā draugiem.lv raksta:
„Liepājas kultūras pārvalde nav uzskatījusi par vajadzīgu atbalstīt ne Cukura izrādi, ne Stefana Ezras Dimitera [..] uzstāšanos Liepājā, nedz arī liepājnieces Katrīnas Kudumas pirmā dzejoļkrājuma izdošanu. Par Cukuru nav ko brīnīties – valsts iestādēm ir jābūt visnotaļ cienījamām un respektablām kā pati valsts un, ja valsts nav papūlējusies sava gļēvuma dēļ pacīnīties atgriezt Cukura labo slavu, tad kāpēc gan Liepājas kultūras pārvaldei būtu jābūt par vairogu kļavu lapas plānumā. Par otro? Žēl, bet nebrīnos. Kur, lēmēji, jūsu drosme, jūsu kreativitāte?.. Par trešo sāp visvairāk. Īstenībā – sāp tikai par trešo. Jo pirmais dzejoļu krājums nozīmē vairāk, nekā grāmatu. Liepājas kultūras pārvaldes konkursa nolikumā nav atzīmēts "literatūru neatbalstām, nemaz neprasiet", bet pie atbalstītiem projektiem tīri glīša tabuliņa – pirmā, lūk, mūzika un deja, otrā – vizuālā māksla, foto, vēl teātris, kino, starpdisciplinārie projekti, kultūras mantojums, tradicionālā kultūra... Vai literatūra mainījusi orientāciju un tik ļoti netradicionāla kļuvusi? [..] Apgalvojums "esi dzejnieks, taisi no nekā" nevis no autora, bet lēmēju mutes, izskan pārāk rūgti. Es esmu Liepājā ienācēja un pazīstu tikai trīs no komisijas - Dace Bluķe (mūzika), Monta Krafte (Karostas glābšanas biedrība), tie, kas pazīst pārējos, varbūt spēj savilkt paralēles.

Vai tiešām ir jāsēž komisijā, lai atzītu kādu nozari par dzīvotspējīgu un citu ne?”

Uzziņa
Kultūras projektu konkursus Liepājas domes Kultūras pārvalde izsludina divreiz gadā. 2014.gada 1.projektu konkursā no 57 iesniegtajiem projektiem atbalstīti 28. Pavisam kopā sadalīti 21 343 eiro.

*) Konkursa nolikumā teikts, ka tā mērķi un uzdevumi ir „veicināt kultūras vērtību izplatīšanu, to pieejamību plašai sabiedrībai”, prioritāte ir kultūras aktivitātes un procesi, kas „atšķiras no ikdienas kultūras piedāvājuma”, „vērsti uz Liepājas kultūras vērtību apzināšanu, izpēti, dokumentēšanu vai popularizēšanu Liepājas, Latvijas un starptautiskā mērogā”, bet vērtēšanas pamatkritēriji ir „sabiedriskā nozīme un atbilstība konkursa mērķiem un prioritātēm” un „projekta rezultātu pieejamība plašai mērķauditorijai”