Vakar Valsts policijā saņemta informācija no kādas liepājnieces, kura kļuvusi par krāpnieku upuri. Krāpnieki, kuri uzdevās par bankas darbiniekiem, maldinot sievieti ar stāstiem par it kā noformētiem kredītiem, panāca, ka viņa krāpnieku sūtītam kurjeram atdeva savu bankas karti, pēc kā no kartes tika noņemti 3000 eiro, informē Valsts policija.

Vakar, 14. aprīlī Valsts policijā saņemts iesniegums, ka Liepājā kāda seniore laika posmā no 8. aprīļa līdz 10. aprīlim saņēmusi zvanus no nepazīstamiem numuriem, taču nav atbildējusi uz tiem, līdz zvanītāji centušies ar viņu sazināties caur lietotni “WhatsApp”. Sievieti uzrunāja krāpnieki, kuri uzdevušies par bankas darbiniekiem, sakot, ka uz sievietes vārda ir noformēti kredīti, tāpēc nepieciešams bankas norēķina karti atdot bankas darbiniecei lai karti iznīcinātu. Rezultātā pie sirmgalves mājās ieradās krāpnieku sūtīts kurjers – sieviete, kura paņēmusi sievietes bankas karti, kura bija ievietota aploksnē un devusies prom.

Tā kā sievietei 13. aprīlī bija jau iepriekš veikts pieraksts bankā lai runātu par pilnvaru nodošanu meitai, jo kundze sava cienījumā vecuma dēļ nespēj vairs atcerēties PIN kodus, bankas darbiniece sāka uzdot jautājumus, vai sirmgalve ir nesen no bankomāta izņēmusi naudu, tādā veidā uzzinot, ka no viņas bankas kartes ir noņemta nauda – 3000 eiro. Valsts policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess.

Valsts policija stingri brīdina, ka turpina aktīvu cīņu ar “naudas mūļiem”, un par šādām darbībām likumā paredzēti arī vairāki gadi ieslodzījuma vietā. Likumsargi aicina iedzīvotājus nepiekrist vieglas peļņas piedāvājumiem, īpaši tad, ja bez darba līguma tiek piedāvāts darbs, kas saistīts ar sūtījumu saņemšanu un nogādāšanu. Tāpat vecākiem ieteicams pievērst uzmanību, vai viņu vidusskolas vecuma bērni negūst ienākumus nelikumīgā ceļā. Ja Jūs vai Jūsu bērni ir jau iesaistījušies noziedzīgajās darbībās, pareizākā rīcība ir vērsties policijā.

Laikā no 6. līdz 12. aprīlim Valsts policija valstī reģistrējusi 175 krāpšanas gadījumus. No tiem 66 gadījumos iedzīvotājiem nodarīti finansiāli zaudējumi, bet 109 gadījumos krāpnieku mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Kopējā izkrāptā summa sasniedz vismaz 660 894 eiro.

Visbiežāk lielākie zaudējumi radušies tā dēvētajos viltus zvanu jeb vikšķerēšanas gadījumos, kuros krāpnieki uzdevušies par dažādu iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem – tostarp Latvenergo, Elektrum, Sadales tīkls, kā arī policijas, mobilo sakaru operatoru, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kredītiestāžu, pasta un sociālo dienestu darbiniekiem. Šādos krāpšanas gadījumos iedzīvotājiem izkrāpti vismaz 515 181 eiro. Lielākais šādu noziegumu skaits reģistrēts Rīgas reģionā – 154 gadījumi.

Valsts policija aicina iedzīvotājus saglabāt modrību un iepazīties ar biežākajiem krāpšanas veidiem un drošības ieteikumiem policijas mājaslapā:.

Ja rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties sazinieties ar savu banku un informējiet policiju. Ja krāpšana jau notikusi – zvaniet 112 un sazinieties ar banku.

Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!