Daudzfunkcionālajam centram "Lielais dzintars" jākļūst par tiltu uz tūrisma līderpozīcijām pilsētas ekonomikā, laikrakstam „Dienas Bizness” izteicies projekta vadītājs Ints Dālderis.

Pēc vairāk nekā gadu ilguša konkursa izvēlētais Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvnieka – SIA Merks piedāvātā līgumcena – 20,3 miljoni latu bez PVN – jāsummē ar jau ieguldītajiem 5,6 milj.Ls, kas galvenokārt ir tehniskā projekta izmaksas, raksta laikraksts.

Trīskārtēja ekspertīze, vairāki būtiski projekta uzlabojumi un starptautiski pazīstamu speciālistu piesaiste ir garants, ka Lielais dzintars, līdzīgi kā 1997. gadā atklātais Gugenheima muzejs Bilbao, kļūs par pozitīvu impulsu pilsētas ekonomikai, uzskata projekta vadītājs Ints Dālderis. Nākamajā plānošanas periodā līdzekļi infrastruktūrai būs minimāli, tāpēc var uzskatīt, ka Liepāja ielēkusi pēdējā vagonā, viņš piebilst.

Laiks negaida
Līdz 15.jūlijam vēl var apstrīdēt būvniecības konkursa rezultātus, tomēr tas radītu problēmas. «Vērtēšana bija sarežģīta un nopietna. Arī pašvaldību vēlēšanas procesu nepaātrināja. Laiks vairs neļauj nodarboties ar pārsūdzībām,» norāda projekta vadītājs. Būvniecībai atvēlētais laiks ir 24 mēneši, Eiropas struktūrfondu finansējums jāapgūst līdz 2015.gada 30.jūnijam. Tiesa, tik lielos projektos ir cerības uz termiņa pagarinājumu, ja tāds nepieciešams. Vēl nav noslēgts arī autoruzraudzības līgums ar projekta izstrādātāju Folkeru Gīnki, kurš tuvākajās dienās ieradīsies Latvijā, lai risinātu sarunas. Arhitekta sākotnējās autoratlīdzības prasības bija ambiciozas, tomēr starpvienošanās ir panākta. «Autors ir ieinteresēts, lai objekts taptu,» pārliecināts par pozitīvu sarunu iznākumu ir I.Dālderis. Pagaidām tikai aptuveni sakrīt lēstās izmaksas ar finansējuma avotiem – deviņi milj.Ls ir ERAF līdzekļi, 1,7 milj.Ls – uzkrājums Valsts kasē, 990 tūkst. Ls – valsts dotācija, piecus milj. Ls finansēs pašvaldība, 3,5 milj.Ls gaidāma PVN atmaksa.

Plāno noslogot
Projekta ekspertīžu rezultātā veikti vairāki uzlabojumi ēkas funkcionalitātei, netaupot uz kvalitāti. Akustiskie standarti prasa vismaz 10 m3 gaisa uz vienu skatītāja sēdvietu, tāpēc nav vietā pārmetumi par koncertzāles augstajiem griestiem, skaidro projekta vadītājs. Ēkā telpas nomās VSIA Liepājas Simfoniskais orķestris un valsts finansētā Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola. Paredzēts arī atbalsts koncertu un citu pasākumu veidā, ko rīkos Kultūras ministrijas pārraudzībā esošas institūcijas, DB informēja ministrijā. Tā ir ilgtermiņa investīcija, kas veicinās tūristu piesaisti Liepājai un uzņēmējdarbības attīstību. «Akadēmiskā mūzika ir tā, ar kuru Latviju vislabāk pazīst lēmumu pieņēmēji, tostarp biznesa elite visā pasaulē. Elīna Garanča, Mariss Jansons, Pēteris Vasks un citi talanti ir tie, kuri simbolizē šo valsti,» uzsver I.Dālderis. «Šis ir objekts, kas dos Liepājai arī vizuālo atpazīstamību,» viņš norāda.

Rēzeknē – veiksmīgi
Reģionālo koncertzāļu programmas lietderību apstiprina Latgales vēstniecības GORS darbība. Pēc vairāku mūziķu, tostarp pianista Vestarda Šimkus teiktā, Rēzeknes koncertzālē ir pasaules līmeņa akustika. «Ja sākumā mēs meklējām māksliniekus, kuri brauks koncertēt, tad pirmo sarīkojumu rezonanse jau ir sadzirdēta, mums zvana producenti, koncertu rīkotāji,» stāsta GORS mārketinga nodaļas vadītāja Aija Eriņa. Ienākumus samazina nelielā iedzīvotāju pirktspēja, taču viņa cer, ka ar laiku cilvēki pieradīs, ka «kultūra kaut ko maksā». Gada beigās startēs arī Cēsu koncertzāle. Dienaskārtībā pēc Liepājas ir Rīgas koncertzāle, laikmetīgās mākslas muzejs un Daugavas stadions, kuriem finansējums jāizcīna nākamajā plānošanas periodā, atklāj I.Dālderis.