Papildināts. Ar "Instrumenti" mūziķa Reiņa Sējāna kompozīcijas "Medicine" ekspresīvo motīvu Jēkaba Ozoliņa aranžijā 6.novembrī tika ieskandināta "Lielā dzintara" koncertzāle.

Kā dažas stundas pirms atklāšanas koncerta paziņoja Liepājas simfoniskais orķestris (LSO), šis motīvs turpmāk būs orķestra skaņas zīme un arī zvana signāls pirms orķestra koncertiem. Savā ziņā tas ieskandina arī nākotnē plānoto orķestra sadarbību ar grupu "Instrumenti", iepriekš sacīja LSO valdes loceklis Uldis Lipskis.

Lai arī bez valsts televīzijas (LTV atklāšanas koncertu raidīja 7.novembrī pulksten 22.25) un Rīgas konferencē aizņemtā Prezidenta un premjeres klātbūtnes, tomēr tieši 6.novembris ir un paliks "Lielā dzintara” lielā diena, kad izskanēja pirmais atklāšanas koncerts.

Vairāki simti mūziķu uz skatuves, tūkstotis klausītāju un skatītāju zālē un Eiropas cienīgs koncerts Eiropas cienīga diriģenta – Atvara Lakstīgalas – vadībā, kurā skan Liepājas un Liepājas skarto komponistu Agra Engelmeņa un Ērika Ešenvalda skaņdarbi līdzās Ludviga van Bēthovena Devītajai simfonijai – ko gan vēl labāku varētu vēlēties Liepājas koncertzāles atklāšanā!

Kā Latvijas Radio 3 programmas "Klaiska” tiešraidē (ierakstu var noklausīties šeit) atzina divas saviļņotas klausītājas un skatītājas – Rēzeknes koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine ("Manas ausis jūsmo!) un Vidzemes koncertzāles "Cēsis” direktore Inese Zagorska ("Ir ļoti saviļņojoši") – kultūra ir tā, kas paceļ Latviju un liek Latvijai dzīvot. To, ka Latvija ir bagāta ar mūziķiem un izciliem mūziķu kolektīviem, apliecināja arī “Lielā dzintara” atklāšanas koncerts, kas bija pulcējis tik daudz lielisku mākslinieku uz vienas skatuves.

Pirms koncerta ceļavārdus "Lielajam dzintaram” veltīja vakara vadītājs Edgars Raginskis – paldies viņam, ka neaizmirsa orķestra atjaunotāju Valdi Vikmani un Liepājas komponistu, Vikmaņa pēcteci Mūzikas vidusskolas direktora amatā Agri Engelmani!  Savukārt pilsētas mērs Uldis Sesks "Lielā dzintara” atklāšanu nosauca par mirkli, kad rītdiena kļūst par šodienu, bet koncertzāles saimniece Baiba Bože nolasīja skolnieces Elīzas Vīksnas "Lielajam dzintaram” veltīto eseju, kas sākas ar vienkāršiem vārdiem: "Man ļoti patīk mūzika...”, bet varbūt tieši ar šiem vārdiem ir sācies arī "Lielais dzintars".

Savu eseju "Lielajam dzintaram" bija veltīja arī komponists Ēriks Ešenvalds, kurš bija klāt sestdienas koncertā. Tajā ir vārdi: "Lai šeit dzimst labākas Latvijas un labākas pasaules nākamie augstie ideāli, kuriem nekad cilvēku savstarpējās nesaskaņas un intrigas nenorautu spārnus. Bez spārniem mums nepacelties."

Un var tikai pievienoties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa piektdien atsūtītajiem, bet sestdien paša izteiktajiem ceļavārdiem: "Lai "Lielais dzintars” mirdz kā patiesi spoža rota Liepājas un visas Latvijas muzikālās koncertdzīves spektrā!"

Lai mirdz tā, ka piesaista visas Eiropas uzmanību!

Papildināts. Koncertzāles "Lielais dzintars" lielās zāles atklāšanas koncerts notika arī sestdien, 7.novembrī. Tas galvenokārt bija veltīts lūgtajiem viesiem, kuri līdzdarbojušies koncertzāles tapšanā. Koncertu klausījās un uzrunu teica Uldis Sesks, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, eksprezidente un Liepājas koncertzāles patronese Vaira Vīķe-Freiberga, premjere Laimdota Straujama un kultūras ministre Dace Melbārde. Zālē bija ekspremjers Valdis Dombrovskis, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, kura bija tā, kas savulaik virzīja ideju par reģionālajām koncertzālēm, ministri, Saeimas deputāti, arhitekti, uzņēmēji, komponisti, diriģenti, muzikologi, žurnālisti un un daudz citu pašvaldības lūgto viesu.

Ja iepriekšējā vakarā orķestra dāvātu balvu saņēma Uldis Sesks, tad pēc sestdienas koncerta Liepājas domes priekšsēdētājs, kuram arī pašam vajadzēja laiku, lai noticētu koncertzāles idejai, pasniedza pateicības balvas miniatūra "Lielā dzintara” veidolā (to autors Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas absolvents Jānis Bunka) tiem, kuri tā vai citādi palīdzēja dzīvē īstenot koncertzāles ideju: sākot ar LSO bijušo diriģentu un māksliniecisko vadītāju Imantu Jāni Resni, kurš gan nebija varējis ierasties, un Helēnu Demakovu, beidzot ar arhitektu Folkeru Ginki, būvnieku – "Merks” valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu, kā arī mājas pašreizējo saimnieci Baibu Boži.

Abus vakarus Liepājas simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā muzicēja kopā ar solistiem Elizabeti Stridu (Zviedrija), Jovitu Vaškevičūti (Lietuva), Mati Turi (Igaunija), Egilu Siliņu un Intu Dālderi, kā arī Valsts akadēmisko kori "Latvija", jauniešu kori "Kamēr…", Liepājas jauniešu kori "Intis" un Kurzemes filharmonijas kamerkori "Ventspils".

Skanēja Agra Engelmaņa "Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim", Ērika Ešenvalda Ceturtais Liepājas koncerts klarnetei un orķestrim "Arktikas nakts vīzijas" (solists Ints Dālderis), bet koncerta otrajā daļā – Ludviga van Bēthovena Devītā simfonija (solisti soprāns Elizabete Strida, mecosoprāns Jovita Vaškevičūte, tenors Mati Turi, bass Egils Siliņš).

Pēc koncerta turpinājās "Lielā dzintara" atklāšanas saviesīgā daļa ar "brīvo mikrofonu", ko uzrunām izmantoja gan mājastēvs Uldis Sesks, gan arhitekts Folkers Ginke, gan dažādas prominences. Bet Valsts prezidents kopā ar diriģentu Māri Sirmo atklāšanas viesus iesaistīja valsts himnas dziedāšanā.

Kā jau vēstīts, koncertzāli Liepājā, Radio ielā 8, projektējis austriešu arhitekts Folkers Ginke. Koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Liepājas simbols – dzintars.

Vairāk nekā 14 000 kvadrātmetru plašajā astoņu stāvu ēkā ir trīs koncertzāles: lielā zāle ar 1010 skatītāju vietām, kamerzāle ar 200 vietām un eksperimentālā skatuve ar 150 vietām.