No sestdienas, 30. aprīļa, rīta, kad Liepājas lidostā nolaidās lidmašīna ar vairāk nekā 90 mūziķiem, kā arī pavadošo personālu, līdz svētdienas, 1. maija, pēcpusdienai, kad Berlīnes filharmoniķi devās atceļā, neatkarīgi no tā, vai Eiropas kultūras galvaspilsētas žūrija tā lēmusi vai ne, Liepāja noteikti bija galvaspilsēta divu iemeslu dēļ – Liepājā muzicēja viens no pasaules labākajiem orķestriem un Eiropas koncertu (Eiropakonzert) vēroja vairāk nekā 30 valstu TV skatītāju!


Tāda doma ienāca prātā sestdien koncertzālē "Lielais dzintars" sasauktajā preses konferencē ar Berlīnes orķestra pārstāvjiem un apbrīnojamo latviešu operdīvu Elīnu Garanču, kura Liepājas koncerta dēļ saviem darba devējiem Londonas Karaliskajā Koventgārdenas operā, kur šobrīd iestudē Dalilas lomu operā "Samsons un Dalila" (starp citu, biļetes jau nopērkamas,  cena 11–220 mārciņas!), bija pateikusi: “Es braucu! Vai jūs mani atlaižat pēc tam, vai neatlaižat!"


Preses konferencē berlīniešus pārstāvēja Andrea Zīčmane, Berlīnes Filharmonijas orķestra ģenerālmenedžere un Olafs Maningers, Berlīnes Filharmonijas orķestra čellists kopš 1995. gada, čella grupas koncertmeistars, kura pienākumos ietilpst arī saziņa ar medijiem. Savukārt mājiniekus – domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš un koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.


Liepājas mērs atzina, ka ir ne tikai priecīgs, bet arī laimīgs būt kopā ar Berlīnes Filharmonijas orķestri un slaveniem mūziķiem, jo Liepāja pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, un jau 3. maijā ieradīsies starptautiska žūrija, lai pārliecinātos par Liepājas kultūras dzīves daudzveidību. Ansiņš izteica cerību, ka 10. maijā, kad tiks paziņots vērtējums, izskanēs viens vārds – "Liepāja".


Mērs arī akcentēja, ka "Liepāja ir mājvieta vienam no senākajiem simfoniskajiem orķestriem Eiropā", kurš pat ir gadu vecāks nekā Berlīnes orķestris (šo faktu dzirdot, uzgavilēja Elīna Garanča), un tāpēc Liepājā ir uzbūvēta koncertzāle, kas kļuvusi par Liepājas kā mūzikas un kultūras pilsētas simbolu.


Arī Elīna Garanča neslēpa, ka ir "ārkārtīgi laimīga būt šeit, būt ar Berlīnes filharmoniķiem, būt šajā vēsturiskajā notikumā".  Latviešu mūziķe atzina: "Katru reizi, kad Berlīnes filharmoniķi mani uzaicina, es saku "jā" uzreiz, un tad es skatos, vai tas vispār ir iespējams. Šī ir reize, kad esmu izrauta no iestudējuma Londonā, un, kad parādījās šis piedāvājums, es piezvanīju teātrim un teicu:


"Es braucu. Vai jūs mani atlaižat pēc tam vai neatlaižat, es braucu."

Londonas operas teātris tomēr sapratis šī koncerta nozīmīgumu un atļāvis solistei tajā piedalīties. Dienu pirms orķestra ierašanās Liepājā Eiropas koncerts tradicionāli notika Berlīnē, un, kā atzina Garanča, lai arī šī nav pirmā sadarbības reize ar Berlīnes Filharmonijas orķestri, "katru reizi tas ir īpašs pārdzīvojums un īpašs piedzīvojums, un man ir ārkārtīgi patīkami redzēt, ka orķestra mūziķi vienmēr mani uzņem ar tādu atklātību un sirsnību, atplestām rokām. Stāvēt viņu vidū un muzicēt ir ārkārtīgi liels gods". Garanča arī uzsvēra, ka viņai kā latvietei ir īpašs prieks, ka "tāda ranga orķestris var uzstāties šajā brīnišķīgajā zālē". Arī dziedātājas pašas atmiņas par muzicēšanu "Lielajā dzintarā" esot "vislieliskākās". Soliste slavēja koncertzāles komandu, kas "strādā un cīnās", lai tādi koncerti varētu šeit notikt.


Andrea Zīčmane  uzsvēra, ka "parasti Eiropas koncerts ir svarīgākais sezonas notikums orķestrim un to organizē divus, trīs gadus iepriekš". Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Odesas operā ieplānotā koncerta atcelšanas noorganizēt to Liepājā nācies piecās, sešās nedēļās, un tas ir izdevies, pateicoties "visiem, kas šeit sēžam".


Timurs Tomsons: "Kad mums piezvanīja februāra beigās un pateica, ka Odesā diemžēl koncerts nevar notikt, pateicām, ka mēs arī esam pilsēta piejūras, kura tikusi bombardēta, kura bijusi okupēta, kura bijusi militarizēta, un mēs ļoti labi saprotam šo situāciju, kāda ir Ukrainā, un esam gatavi solidarizēties un uzņemt koncertu Liepājā."


Odesā, kā pastāstīja Olafs Maningers, būtu skanējis Štrauss. Tagad pēc visiem traģiskajiem notikumiem Ukrainā, viņaprāt, šāds repertuārs nebūtu vietā. Tāpēc programma Liepājas koncertam, kurš reizē bija arī solidaritātes koncerts ar ukraiņu tautu, ir atšķirīga. Programmas atklāšanai izvēlēts Pētera Vaska skaņdarbs – "kā paldies Latvijai, valstij, kura uzņēma Eiropas koncertu savās mājās".


Andrea Zīčmane  pastāstīja, ka, sākot organizēt  koncertu Liepājā, ieskatījušies savos arhīvos, un izrādījies, ka Berlīnes filharmonijas orķestris Latvijā iepriekš spēlējis sešas reizes, un vienu no tām arī Liepājā – 1938. gadā! Zīčmanes teikto papildināja Timurs Tomsons, atgādinādams, ka Berlīnes filharmoniķi dažādos sastāvos jau ir uzstājušies "Lielajā dzintarā", piemēram, Berlīnes filharmonijas kvartets vai oktets "Scharoun Ensemble", vai Berlīnes filharmoniķu pirmā oboja Albrehts Meijers, kurš atskaņoja Pētera Vaska koncertu. Savukārt, kā rakstījis "Kurzemes Vārds"


1938.gadā, Liepājas teātrī uzstājies Berlīnes filharmonijas kamerorķestris 26 mūziķu sastāvā.

Viens liepānieks ir arī strādājis Berlīnes orķestrī – kā pastāstīja Tomsons, no 1926. līdz 1935. gadam Berlīnes filharmonijas orķestrī strādājis liepājnieks, čellists Nikolajs Graudāns, dzimis Liepājā, inteliģentā un muzikālā ebreju ģimenē. Viņš kopā ar māsu Salomi mācījies Pēterburgā, vēlāk Liepājā apprecējis pianisti Joannu, un abi pārcēlušies uz Berlīni, jo Nikolajs pieņemts darbā Berlīnes filharmoniķos. Liepājas ebreju kapos Tomsons uzgājis Nikolaja tēva Moiseja Graudāna kapu.


Andrea Zīčmane atzina, ka Liepājas koncertzāle mazliet atgādinot jauno zāli Hamburgā, kas viņai licis domāt, ka šāda arhitektūra ir raksturīga ziemeļniekiem.


Maningers arī pastāstīja, ka līdz šim Eiropas koncertiem izvēlētas dažādas īpašas vietas, ne vienmēr tās ir bijušas koncertzāles, piemēram, Vāsa muzejs Stokholmā, Orsē muzejs Parīzē, Prado muzejs Madridē, Versaļas pils u.c. Orķestris divu pandēmijas gadu laikā bijis spiests atcelt vairākus koncertus, un Eiropas koncerts Odesā licies kā atdzimšana pēc šiem tukšajiem gadiem. Taču šī koncerta atcelšanas iemesls diemžēl izrādījās vēl nopietnāks.


Berlīnes Filharmonijas orķestra 140. jubilejai veltītais Eiropas koncerts "Lielajā dzintarā", kas kļuva par Eiropas kultūru vienojošā gara, miera un solidaritātes simbolu, svētdien, kā arī ģenerālmēģinājums sestdien aizritēja pārpildītās zālēs, ar stāvovācijām un ilgstošiem aplausiem. Koncertu klātienē noklausījās arī Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi, kā arī valdības pārstāvji, ārvalstu viesi.