Galerijas "Romas dārzs" īpašnieka Ivara Kesenfelda kolekcijā ir vairāk nekā divdesmit mākslinieces Džemmas Skulmes eļļas gleznas un akvareļi – "Vēsture un kariatīdes", "Dejotāja", "Līgotāji", "Māsas" un citas. Liela daļa no tām apskatāma viesnīcas "Art Hotel Roma" un viesnīcas "Promenade Hotel" interjerā, daļa ir galerijas krājumā.

Aplūkot šos mākslas darbus jo interesantāk kļuvis pēc tam, ka galerijā "Romas dārzs" durvis vēra Leļļu mākslas un dizaina muzejs, kura ekspozīcijā ir daži pavisam īpaši eksponāti, tostarp Džemmas Skulmes bērnības dienu zīmējumi.

Džemmas Skulmes zīmējumi un Oto Skulmes skices Leļļu mākslas un dizaina muzejā "Romas dārzā". Foto: Leļļu mākslas un dizaina muzejs.

Pie muzeja izveidotājas Ināras Liepas tie nonākuši gandrīz pirms trīsdesmit gadiem – 1996.gadā, kad Leļļu muzeja ideja jau bija nobriedusi, bet pats muzejs – tapšanas stadijā.

Ināra Liepa: "Pirms 27 gadiem Vecrīgā bijām iecerējuši veidot Bērnu mākslas un kultūras centru. Manā dzīvē tas bija ļoti radošs laiks un man bija stabils domubiedru loks, kas šo ideju atbalstīja. Sākām ļoti cerīgi, daudzsološi. Jau bijām nodibinājuši Bērnu mākslas un kultūras fondu. Mums bija liela degsme to darīt, zinājām arī, kādam šim centram vajadzētu būt. Bija iecerēts gan muzejs, gan teātris, gan veikaliņš, bet daudzi apstākļi tolaik nebija mums labvēlīgi, māja, kur to visu gribējām veidot, bija tik ļoti sliktā stāvoklī. Sākumā Valsts nekustamie īpašumi solīja ieguldīt zināmu naudas summu, lai to sakārtotu, bet tas nenotika. Kādu laiku saviem spēkiem centāmies namu remontēt, posām, cik spējām. Taču mums nebija nekādas pieredzes. Pietrūka gan zināšanu un prasmju, gan arī nopietnu sadarbības partneru un naudas."

Toreiz labi domātā un sabiedrībā ļoti novērtētā ideja izčākstēja, atzīst Ināra Liepa, un bija jāpaiet gandrīz trīsdesmit gadiem, lai atkal pie tās daļēji atgrieztos šeit, Liepājā. Šoreiz – Leļļu mākslas un dizaina muzeja formā.

Ināra Liepa: "Džemma Skulme daudziem janajiem māksliniekiem, man tai skaitā bija elks. Personība, kas ar savu paraugu, darbību, talantu spēja tik ļoti iedvesmot. Viņas gars, latviskums, stāja, runas prasme ir palīdzējusi veidot arī manu personību. Biju ārkārtīgi saviļņota, kad māksliniece piekrita un tiešām arī atnāca uz Bērnu kultūras un mākslas centra idejas prezentāciju. Turklāt nevis vienkārši atnāca, bet atnāca ar dāvanu – mapi ar saviem bērnības zīmējumiem."

Visus šos gadus Ināra Liepa rūpīgi glabājusi Džemmas Skulmes dāvinājumu topošajam muzejam.

Viens no mazās Džemmas zīmējumiem. Foto: Leļļu mākslas un dizaina muzejs.

Ināra Liepa: "Es ļoti sargāju šos darbus, es viņus loloju, ik pa laikam skatījos uz tiem un iedvesmojos. Lielākoties visu šo laiku tie nostāvēja mapē manā darbnīcā, bet tagad, man un es ceru, ka arī liepājniekiem, par lielu prieku tie ir atraduši īsto vietu, kur tiem ir jābūt. Manuprāt, tā ir liela veiksme, ka šie Džemmas Skulmes bērnības darbi ir Leļļu muzejā, un tepat blakus, galerijā un viesnīcas "Art Hotel Roma" foajē var aplūkot jau pieaugušās mākslinieces darbus."

Oto Skulmes zīmētā zirga skice. Foto: Leļļu mākslas un dizaina muzejs.

Leļļu muzeja ekspozīcijā apskatāmi pieci Džemmas Skulmes zīmējumi un vairākas viņas tēva Oto Skulmes leļļu skices, kuras arī māksliniece dāvinājusi Leļļu muzejam. Vienā no tēva skicēm redzams jātnieks uz zirga. Tas ir Džemmas Skulmes bērnības dienu zirgs, kurš esot bijis tāds, kā nevienai, – izzāģēts no finiera. Dāvinot šo zīmējumu, māksliniece teikusi – iespējams, kāds tētis, to ieraugot, gūs iedvesmu un uztaisīs zirgu savam bērnam pēc Oto Skulmes zīmējuma ("Diena" Nr. 274, 21. 11.1996).

Apskatot "Romas dārzā" eksponētos Džemmas Skulmes zīmējumus, pārdomas radās arī pazīstamajai mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei, kura tajās labprāt dalījās ar portāla irliepaja.lv lasītājiem:

"Ja uzmanīgāk ieskatās Džemmas Skulmes bērnu dienu zīmējumos, tad skaidri redzams, ka tajos nav bērnu tradicionālo redzējumu – saulīte, kociņi, zvēriņi, princeses, mašīnas, mājiņas. Viss, ko bērni redz ikdienā. Džemmas zīmējumos pārsvarā lakoniski akti, kaili modeļi tēva vai mātes darbnīcā. Viengabalainība, nekā sasīkumota, tradicionāla. Tāda Džemma Skulme (1925 – 2019) ir visu savu dzīvi un mākslas gaitu.

Ir tik interesanti un pārliecinoši, kā gleznotājas bērnu dienu lelles (modeļi) dzīves gaitā pārvēršas par tautumeitām, vēlāk – kariatīdēm, vēl vēlāk (dzīves pēdējās desmitgadēs) atgriežoties atkal pie bērnības zīmējumiem. Tos ietverot savā glezniecībā, kolāžās.

Aplis ir noiets. Un šis gājums Džemmu Skulmi pašu iezīmē 20. gs. otrās puses, Atmodas un otrās Neatkarības vēsturē. Tautumeitu un Kariatīdi.

Nākamās mākslinieces bērnības dienu zīmējums. Foto: Leļļu mākslas un dizaina muzejs.

Tie ir Džemmas pamati, kuri dod viņas vietu, redzējumu un spēku: vecāki, mīļie Rīgas grupas mākslinieki, vide, kurā viņa dzīvoja, elpoja, attīstījās. Līdzās: "Tāpat manās bērnības atmiņās no pašām agrajām dienām mājoja tādi vārdi kā Čakste, Meierovics, Rainis, Aspazija, Smiļģis, Zāle, Zaļkalns, Brāļu kapi, Rainim piemineklis Raiņa kapos..."

Reiz kādā sarunā Džemma teica: "Dievs ir pati dzīve". No bērnu dienu zīmējumiem līdz apļa noslēgumam, viņa pati ir svētīta un svētījusi mūs visus. Šeit, Latvijā."

No Džemmas Skulmes vēstules Ingrīdai Burānei, 2019.gads.

Leļļu mākslas un dizaina muzeja ekspozīcijā ir vairāku labi pazīstamu personību dāvinājumi.

Ināra Liepa: "Man vismīļākais ir muzeja krusttēva Imanta Ziedoņa dāvinātais eņģelītis, ko viņam savukārt bija dāvinājusi kāda trimdas latviete. Visus šos gadus eņģelītis mūs tiešām ir sargājis, un man ir sajūta, it sevišķi šogad, kad Imantam Ziedonim būtu apritējusi 90. gadskārta, skatoties uz šo balto lupatu lelli es izjūtu dzejnieka  klātesamību un ir sajūta, ka viņš ir kopā ar mums, ik pa laikam uzmet aci, kā mums iet, un sargā mūs.

Vēl viens mīļš dāvinājums ir Zentas Mauriņas lācītis, kas gan nav nonācis pie mums tieši no rakstnieces rokām. Zenta Mauriņa lācīti bija dāvinājusi kaimiņu meitenītei vārdā Soņa, kura slimoja ar tuberkulozi un bieži ārstējās sanatorijā. Reiz Soņa sanatorijā iepazinās ar sievieti, kura gaidīja bērniņu, un atdāvināja lācīti viņai. Piedzima Guna Zelmene, antikvariāta "Gunas grāmatas" īpašniece, kura šo talismanu uzdāvināja Leļļu muzejam."

Šādu stāstu Inārai Liepai netrūkst, taču par tiem citu reizi!

Uzziņa

Džemma Lija Skulme
Dzimusi 1925. gada 20. septembrī Rīgā, latviešu gleznotāja. Nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē. Nāk no ievērojamas mākslinieku, latviešu klasiskā modernisma veidotāju Skulmju dzimtas, gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes meita.

2019. gadā Džemma Skulme saņem Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

Glezniecību apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (beigusi 1949) un Repina mākslas institūtā (beigusi 1955). Strādājusi par dekoratora palīdzi Dailes teātrī un Valsts Leļļu teātrī. Mākslinieku savienības biedre kopš 1956. gada, bijusi tās valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977 – 1982), priekšsēdētāja (1982 – 1992). 1976. gadā atzīta par Latvijas PSR Tautas mākslinieci. No 1993. gada bija Jaunrades fonda prezidente, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle (1992), Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (1998). Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija piešķīrusi Dr. honoris causa grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā. Saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017".

Bija precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru (1947 – 1953) un gleznotāju Ojāru Ābolu (no 1953), ir divi bērni – dēls plakātists Juris Dimiters (1947) (mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja Marta Skulme (1962).

Bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte. Nozīmīga ir darbība Atmodas laikā. 1988. gadā bija Latvijas Tautas frontes (LTF) veidotāju skaitā, 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā bija Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.

Alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā. Darbojās monumentālajā glezniecībā, grāmatu un plakātu mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties eļļas, akrila un akvareļa tehnikās. Darbu tēli – mātes, pūrs, tautasdziesmas, kariatīdes, strēlnieki tiek tuvināti simbolam ar filozofisku vispārinājumu un asociatīvu tēlainību.

Izstādēs piedalās kopš 1949. gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes Rīgā; Šveicē un Milānā (1971); Viļņā (1976); Kalē (Francija, kopā ar O.Ābolu); Fredrikstādē (Norvēģija, 1994, 1995); Cēsīs (1996); Kijevā (1997), galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV. Skulmju dzimtas izstādes tikušas organizētas Rietumberlīnē (1981); Pitsburgā (ASV, 1986); Bergamo (Itālija, 1987) un Rīgā (1998 – 1999).

Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Zviedrijā, Vācijā (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991), ASV (Starptautiska mākslas izstāde Art Expo Čikāgā, 1984). Grupu izstādes norisinājušās arī Ņujorkā (1989), Minhenē, Bonnā, Pitsburgā (1993).

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslas muzeja, Zimmerly Mākslas muzeja (ASV), Tretjakova galerijas (Krievija) kolekcijās. Viņas darbi atrodas arī privātpersonu kolekcijās, kuru vidū minama arī Dānijas karaliene.

Mirusi 2019.gada 9.novembrī.

                                                                 (Avots: Galerija "Romas dārzs" u.c.)