Kurš uzvarēs – Artūrs Vaiteiks vai taisnība, kādu to redz KNAB un Prokuratūra? Tagad tas atkarīgs no Zemgales Apgabaltiesas tiesneses Mariannas Terjuhanas lēmuma.

KNAB un Prokuratūra savu viedokli paudušas, iesniedzot tiesā civilprasību Liepājas pašvaldības interesēs – saukšana pie kriminālatbildības nav iespējama noilguma dēļ.

20.decembrī Zemgales Apgabaltiesas sēde (lietu izskata šeit, jo visi Kurzemes apgabaltiesas tiesneši no tās atteikušies, iespējams, tādēļ, ka Artūra Vaiteika dzīvesbiedre Vineta Vaiteika arī ir Kurzemes apgabaltiesas tiesnese – S.P.) sākās ar civiltiesiskā strīda būtības izklāstu. Proti,  prokuratūra cēlusi prasību pret bijušo Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieku Artūru Vaiteiku, kurš prettiesiski ticis pie sava dzīvokļa Dzintaru ielā 21 – 42/43, Liepājā, tādēļ viņš no dzīvokļa jāizliek kopā ar no viņa atkarīgajām personām, un dzīvoklis jāatdod atpakaļ pašvaldībai. Prasības kopīgā summa ir mazliet lielāka par 120, 9 tūkstošiem latu.

Pašvaldība, kā to tiesas sēdē pauda Liepājas domes pilnvarotā pārstāve, juriste Inita Pelnēna, uzskata, ka dzīvoklis piešķirts un privatizēts likumīgi, un nemaz nevēlas atgūt savu īpašumu. Uz tienseses jautājumu, kāda ir Liepājas domes attieksme, Pelnēnas atbilde bija: "Nav pamata prasības izskatīšanai". Sīkākus paskaidrojumus Pelnēna tiesai iesniedza rakstiski, un no tiesneses lasītā bija skaidrs, ka domes pilnvarotās viedoklis ir, ka nav pamata vērtēt prasību divu iemeslu dēļ: prokuratūrai nebija tiesību iesniegt šādu prasību (tas būtu jādara pašvaldībai) un šajā lietā iestājies noilgums (prokurors to noliedza).

Arī atbildētāja pārstāves – advokātes Guntas Gulbes – viens no argumentiem tiesā bija noilguma termiņš, otrs – ka viss noticis likumīgi, tāpēc prettiesiska ir tieši prasība atņemt Vaiteiku ģimenei viņu vienīgo īpašumu, kurā ģimene dzīvo joprojām.

Liepājas Prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis tomēr prasību uzturēja spēkā pilnā apmērā un nelokāmi pastāvēja uz to, ka dzīvoklis privatizēts nelikumīgi, jo 2001. gada 28.februārī Liepājas domes Sociālo lietu komiteja dzīvokli nelikumīgi piešķīrusi. Pierādījums tam – Arturam Vaiteikam uz šo brīdi jau piederēja divistabu dzīvoklis Klaipēdas ielā 98, un viņš arī neietilpa to personu kategorijā (trūcīgi, maznodrošināti, daudzbērnu ģimenes u.tml.), kurām, saskaņā ar pašvaldības apstiprinātajiem noteikumiem, pienācās palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tomēr, neraugoties uz to, Vaiteikam dzīvokli piešķīra, un 7.martā dome noslēdza ar viņu nomas līgumu, bet vēl pēc trim mēnešiem Vaiteiks iesniedza dzīvokļa privatizācijas pieteikumu. Pirkuma līgums noslēgts 2001. gada 9.jūlijā.

Izīrē avārijas dienestam

Prokurora Ulda Kursinska un atbildētāja pārstāves Guntas Gulbes paskaidrojumi tiesai, kā arī debatēs sacītais atklāja vairākas neparastas detaļas Vaiteika dzīvokļa piešķiršanas un privatizācijas lietā.

Jau 1999. gadā Vaiteiks pirmo reizi lūdzis pašvaldību piešķirt viņam labiekārtotu dzīvokli, lai gan nav bijis uzņemts dzīvokļu rindā. Atbildētāja advokāte šo lūgumu skaidroja tā, ka esošais dzīvoklis Vaiteiku ģimenei bijis par mazu, turklāt valsts noteikusi, ka tiesnešiem (Vaiteika sieva jau toreiz bijusi tiesnese), pienākas papildu platība. Tiesa gan, ne šajā, ne citos iesniegumos Vaiteiks šādu argumentu nav minējis.

2000.gadā pašvaldība Vaiteikam piešķīra dzīvokli Ūliha ielā, taču tas bijis kapitāli remontējams, tāpēc Vaiteiks pēc dažiem mēnešiem no tā atteicies. 2000. gada oktobrī viņš jau lūdza piešķirt "labiekārtotu dzīvokli" konkrētā namā – Dzintaru ielā 21, nenorādot dzīvokļa numuru. 2001. gada februārī pašvaldība Vaiteikam dzīvokli Dzintaru ielā 21 piešķīra. Pareizāk sakot, nevis dzīvokli, bet nedzīvojamās telpas 283 kvadrātmetru platībā divstāvu piebūvē, kurā tobrīd atradās namu pārvaldes "Vecliepāja" avārijas dienests un kuras, pēc advokātes teiktā, arī bija jāremontē, taču "ne tik ļoti kā Ūliha ielas dzīvoklis" . Tikai pēc Vaiteika iesnieguma saņemšanas pašvaldība šīs telpas pārreģistrējusi kā dzīvojamās, vienā stāvā piešķirot numuru 42., otrā – 43.

Lai gan lielāks dzīvoklis Vaiteiku ģimenei, pēc Gulbes sacītā, bija ļoti nepieciešams, Vaiteiks jauno mitekli turpmākos divus gadus iznomāja juridiskai personai – tam pašam avārijas dienestam.

Tiesnesei bija vairāki jautājumi gan prokuroram, gan atbildētāja pārstāvei.

Vai atgūstot prettiesiski piešķirto dzīvokli pašvaldības ieguvums būs lielāks, nekā Vaiteiku ģimenei nodarītie zaudētājumi? Prokurors uzskatīja, ka – jā, ieguvumi būs lielāki, jo Vaiteikiem piešķirtais dzīvoklis gandrīz 300 kvadrātmetru platībā ir nesamērīgi liels vienai ģimenei.

Vai Liepājas domes 2001. gada lēmumi bija vai nebija likumīgi? Uz šo jautājumu pilnvarotā persona Ineta Pelnēna tiesnesi apmierinošu atbildi  nesniedza.

Neatbildēti jautājumi

Jautājumus, vispirms jau Liepājas domei, varētu uzdot arī liepājnieki. Piemēram, vai tiešām trīs cilvēku ģimenei vajadzēja piešķirt tik milzīgu dzīvokli jeb, pareizāk sakot, divus dzīvokļus? Varbūt varēja to sadalīt, un piešķirt arī kādam ārstam, skolotājam, mūziķim? Un ko tik ievērojamu Liepājas labā paveicis Artūrs Vaiteiks, ka pašvaldība viņam piešķīra ne tikai mājas lieluma dzīvokli, bet arī automašīnu personīgai lietošanai? Arī pašreizējais amats Liepājas SEZ Vaitekam tika ne bez pašvaldības protekcijas. Un kāda saistība ar Vaiteiku dzīvokli ir bijušajam "Vecliepājas" pārvaldniekam Aivaram Priedolam? Kāpēc viņš maksā par viena dzīvokļa apsaimniekošanu?

Šie nebūt nav visi jautājumi, ko liepājnieki varētu uzdot pašvaldības amatpersonām, kuras šo desmit gadu laikā, par kuriem ir runa arī tiesas prāvā, nav mainījušās.

Bet kāds būs Apgabaltiesas lēmums, uzzināsim 3. janvārī, kad paredzēta vēl viena tiesas sēde – lēmuma paziņošanai.