Liepājas tiesa ar 4.jūlija lēmumu piemērojusi 250 latu naudas sodu uzņēmējam AS "UPB" valdes priekšsēdētājam Uldim Pīlēnam par tiesu izpildītāja rīkojumu nepildīšanu.

To aģentūrai LETA apstiprināja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Inta Kurpa.

Pīlēnam 10 dienu laikā ir tiesības lūgt atcelt šo lēmumu. Pagaidām ar šādu lūgumu uzņēmējs tiesā vēl nav vērsies.

Kā aģentūru LETA informēja bijušais "UPB" akcionārs un valdes loceklis Eriks Hjorts, tiesa ir apmierinājusi zvērināta tiesu izpildītāja pieteikumu piemērot Pīlēnam naudas sodu par viņa vairākkārtēju nepamatotu atteikšanos ierakstīt "UPB" akcionāru reģistrā aizlieguma atzīmi attiecībā uz Oskaram Moram piederošajām 564 "UPB" akcijām.

Moram, kurš kopš "UPB" dibināšanas ir viens no kompānijas līdzīpašniekiem un valdes locekļiem, piederošās 564 uzņēmuma akcijas tika apgrūtinātas ar tiesas noteiktas aizlieguma atzīmes ierakstīšanu "UPB" akcionāru reģistrā jau ar 2012.gada 12.marta lēmumu. Prasība pret Moru tika celta, lai piedzītu no viņa 249 000 latu parādu, kas radies, Moram iegādājoties akcijas no Hjorta, taču nenorēķinoties par šīm akcijām.

"Lai gan Oskars Mors iegādātās akcijas nevilcinājās pārreģistrēt uz sava vārda uzreiz pēc pirkuma līguma noslēgšanas, tomēr savu pienākumu veikt par akcijām pielīgto samaksu viņš nepildīja. Vēl vairāk - tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas Mors noslēdza laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību un tai skaitā pilnībā atstājot sievas īpašumā dzīvojamo māju Liepājā," akcentēja Hjorts. Turklāt Mors pēc daudzu gadu desmitu darba un dzīves Liepājā strīda laikā deklarēja savu dzīvesvietu Mārupē, lūdzot civillietu par parāda piedziņu nodot izskatīt Rīgas apgabaltiesai, norādīja Hjorts.

Konstatējot, ka Mors neveic samaksu par iegādātām akcijām un, iespējams, steigā nobēdzina savus aktīvus, Hjorts vērsās Kurzemes apgabaltiesā, lūdzot kā prasības nodrošinājumu iespējamā sprieduma izpildei piemērot aizliegumu uz Moram publiski reģistrētām kapitāla daļām un akcijām, informēja Hjorts.

Kurzemes apgabaltiesa Mora darbības novērtēja kā tādas, kas iespējamo spriedumu lietā pret Moru var padarīt apgrūtinātu vai pat neiespējamu, tādēļ nodrošinājumu nekavējoties piemēroja, akcentēja Hjorts. Lai gan Uzņēmuma reģistrā aizliegumu uz Mora kapitāla daļām reģistrēja nekavējoties, negaidītas problēmas radās ar aizlieguma ierakstīšanu "UPB" akcionāru reģistrā, kur ierakstu veikšana ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Pīlēna ziņā.

Proti, tiesu izpildītājam vairākkārt ierodoties "UPB" birojā, lai izpildītu tiesas lēmumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu, Pīlēns neesot bijis sastopams un tikai pēc vairāk nekā divām nedēļām viņš rakstveidā norādījis, ka tiesas lēmumu nevar izpildīt un nevar ierakstīt aizlieguma atzīmi akcionāru reģistrā. Kurzemes apgabaltiesa uzlika par pienākumu Pīlēnam iesniegt tiesā akcionāru reģistra izrakstu. Arī šo tiesas uzlikto pienākumu Pīlēns nepildīja, atsakoties tiesā iesniegt akcionāru reģistra izrakstu un apgalvojot, ka Moram akcijas vairs nepieder, informēja Hjorts. Izvērtējot šīs Pīlēna darbības, Liepājas tiesa uzņēmējam piemēroja 250 latu naudas sodu par tiesu izpildītāja rīkojuma nepildīšanu.

Mors ir bijis "UPB" kopīpašnieks no kompānijas pirmsākumiem un saskaņā ar "UPB" mājaslapā šī gada martā pieejamo informāciju bija kompānijas akcionārs arī dienā, kad tika pieņemts lēmums par prasības nodrošināšanu. "Tā kā akcionāru reģistru privāti ved valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, ir faktiski neiespējami pārliecināties, kurā brīdī Oskars Mors sev piederošās akcijas ir atsavinājis, taču zīmīgi, ka Uldis Pīlēns par to informēja tiesu izpildītāju tikai divas nedēļas pēc tam, kad tiesu izpildītājs akciju sabiedrībā "UPB" iesniedza rīkojumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu uz šīm akcijām," norādīja Hjorts.

"Minētā situācija norāda, ka ir steidzami nepieciešams meklēt risinājumu situācijai, kur akcionāru reģistri nav publiski pieejami un ierakstu veikšana tajos tiek veikta privātā kārtā no valdes priekšsēdētāja puses. Tādējādi, valdes priekšsēdētājiem saskaņoti darbojoties ar akcionāriem, pastāv iespēja nekontrolēti veikt izmaiņas akcionāru reģistros, izmainot akciju skaitu vai piederību, kur par šo izmaiņu veikšanas datumu ir neiespējami pārliecināties pat tiesai. Tas var padarīt daudzas tiesvedības par bezjēdzīgām, ja atbildētāju akcijas nekontrolēti maina īpašnieku un sekojoši sprieduma izpilde ir neiespējama," norādīja Hjorts.