Kurzemes apgabaltiesa šodien noraidījusi uzņēmuma "Ceļu, tiltu būvnieks" pieteikumu par tam piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu, informē tiesneša palīdze Marika Jankovska.

Šo tiesas lēmumu 10 dienu laikā iespējams pārsūdzēt, ziņo aģentūra LETA.

Saldus novada pašvaldība lūgusi tiesu piemērot "Ceļu, tiltu būvniekam" prasības nodrošinājumu 862 000 latu apmērā, un 14.novembrī Kurzemes apgabaltiesa šo lūgumu apmierinājusi, apķīlājot uzņēmuma kontus. "Ceļu, tiltu būvnieks" iesniedza pieteikumu Kurzemes apgabaltiesai par piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Reģionu alianse) nepiekrīt uzņēmuma "Ceļu, tiltu būvnieks" apgalvojumam, ka viņa sniegusi tiesai maldīgu informāciju par uzņēmuma slikto finansiālo situāciju, līdz ar to tiesa nolēmusi apķīlāt tā kontus.

"Par problēmām līguma izpildē, uzsverot, ka līguma izpilde nav iespējama par iepriekš nolīgtām cenām, pašvaldībai rakstveidā norādījis tieši pats uzņēmējs," aģentūru LETA informēja Rassa.

Turklāt tikai nepilnus trīs mēnešus pēc objekta pamešanas, kā dēļ radies konflikts starp uzņēmumu un pašvaldību, "Ceļu, tiltu būvnieks", iesniedzot piedāvājumu jau citā pašvaldības rīkotā konkursā, apzināti nepatiesi piedāvājuma dokumentācijā norādījis, ka pilnībā pabeidzis Robežu ielas rekonstrukcijas būvdarbus Saldū, piebilda Rassa.

Saldus novada pašvaldība Kurzemes apgabaltiesā cēlusi prasību pret SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" saistībā ar 862 155 latu zaudējumiem, kurus ir nodarījusi, pēc pašvaldības domām, uzņēmēja tīši negodprātīga rīcība, vienpusēji bez jebkāda līgumiska vai likumiska pamata atsakoties pildīt 2010.gada 18.martā noslēgtā līguma saistības par Robežu ielas rekonstrukciju Saldus pilsētā.

2010.gadā uzņēmums ieguva Saldus novada pašvaldības pasūtījumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projektā par 820 955 latiem.

"Ceļu, tiltu būvnieka" piedāvājums bija lētākais no deviņiem piedāvājumiem. Neskatoties uz to, ka pašvaldība šaubījās par piedāvājuma pamatotību, Iepirkuma uzraudzības birojs (IUB) lēma citādāk un pašvaldībai līgums ar "Ceļu, tiltu būvnieku" bija jāslēdz, norādīja Rassa.

"Būvdarbi nebija pat pusē, kad uzņēmējs pieprasīja palielināt finansējuma apjomu par 43,2% no kopējās līguma summas, aizbildinoties ar būvdarbu sadārdzinājumu un norādot, ka līguma izpilde par iepriekš nolīgtajām cenām aizkavētajā daļā vairs nav iespējama un pārtrauc darbu veikšanu būvobjektā līdz brīdim, kamēr puses vienosies par grozījumiem līgumā," informēja Rassa.

Pušu starpā noslēgtais līgums un iepirkumu regulējošie normatīvie akti nepieļāva palielināt finansējumu atlikušajiem būvdarbiem.

Uzņēmuma ilgstoša izvairīšanās atsākt būvdarbus tika izmantota kā līdzeklis, lai piespiestu pašvaldību pārskatīt atklāta konkursa rezultātā noslēgtā līguma būtiskāko noteikumu – līgumcenu sākotnēji paredzētajiem darbiem, norādīja pašvaldības vadītāja.

Turklāt būvdarbu apturēšana radījusi būtiskus draudus tam, ka pašvaldība nespēs izpildīt savas saistības pret Valsts reģionālās attīstības aģentūru, ko paredzēja 2009.gada 23.martā noslēgtā vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu. Saskaņā ar šo vienošanos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tiek apmaksāti 83,07% no līguma kopējās summas ar nosacījumu, ka visi līgumā paredzētie būvdarbi jāpabeidz līdz 2011.gada 30.augustam, bet jebkurā gadījumā – ne vēlāk kā trīs gadu laikā no vienošanās noslēgšanas datuma.

Par uzņēmēja pieprasīto papildu finansējumu pašvaldība ziņoja projekta finansētājiem – Valsts reģionālās attīstības aģentūrai. Arī aģentūra norādīja, ka jebkādas izmaiņas līgumā ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu, un aicināja pašvaldību nodrošināt "zaudējumu piedziņu, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu un maksimāli samazinātu pašvaldībai radītos zaudējumus". Līdzīga satura atbilde tikusi saņemta arī no Iepirkumu uzraudzības biroja.

"Par prettiesisku cenu palielinājuma pieprasīšanu it kā "saistībā ar izejmateriālu sadārdzinājumu" Liepājas pašvaldības uzņēmumam un smagiem pārkāpumiem konkurences jomā jau konstatēta SIA "Ceļu tiltu būvnieks" vaina ar LR Augstākās tiesas Senāta spriedumu," informēja Rassa.

"Arī šobrīd SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" demonstrē klaji destruktīvu rīcību, sniedzot medijiem nepatiesu informāciju un noklusējot būtiskus faktus. Piemēram, nepatiess ir apgalvojums, ka apdrošināšanas AS "Ergo" ir atteikusies izmaksāt pašvaldībai apdrošināšanas atlīdzību. Atlīdzība tās vienā prasījumu daļā tika apmierināta pilnībā," informēja Rassa.

"Ceļu, tiltu būvnieka" neizpildīto darbu apjomu pēc atlikušo darbu auditēšanas, jaunas iepirkuma procedūras veikšanas, projekta izmaiņām un IUB lēmuma sagaidīšanas pašlaik veic SIA "Saldus ceļinieks".

Kompānijas vadība uzsver, ka tiesas lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts, balstoties uz pašvaldības nekompetenci un apzināti sagrozītiem faktiem, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību un apdraudot vairāk nekā 200 darba vietas.

"Šis ir bezprecedenta gadījums, kad valsts pašvaldības personā apzināti vēlas iznīcināt stabilu un augošu uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un 14 gadu garumā godprātīgi pildījis savas saistības gan pret valsti, gan klientiem un uzņēmuma darbiniekiem," norāda "Ceļu, tiltu būvnieka" valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis.

Civiltiesiskās prasības pamatā ir "Ceļu, tiltu būvnieka" atkāpšanās no līguma izpildes par būvniecības darbu veikšanu, rekonstruējot Robežu ielu Saldus pilsētas teritorijā. Pēc līguma noslēgšanas 2010.gadā uzņēmums sāka rekonstrukcijas darbus, taču pēc vairākkārtējām projekta izmaiņām no Saldus novada pašvaldības puses, kā arī nespējas vienoties par papildu darbu pozīcijām, laika grafiku un izmaksu sadārdzinājumu, kompānija pieņēma lēmumu par atkāpšanos no līguma, informēja Zvirbulis.

Zvirbulis uzsver, ka kompānija neapstrīd pašvaldības tiesības risināt strīdu juridiskā ceļā, taču nepieņemama ir neadekvāta apjoma naudas līdzekļu apķīlāšana, kas balstīta uz domes priekšsēdētājas Indras Rassas maldinoši sniegtajām ziņām par "Ceļu, tiltu būvnieka" it kā slikto finansiālo stāvokli, uz kā tiesa balstījusi lēmumu par prasības nodrošinājumu.

"Kompānijas pamatlīdzekļu kopējā vērtība pārsniedz trīs miljonus latu bez kredītiem, apķīlājumiem vai cita veida apgrūtinājumiem. 2011.gadā pieauguši ražošanas apjomi, finanšu apgrozījums un peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas pārsniedza vienu miljonu latu. Un arī šogad neto darījumu vērtība veido ap septiņiem miljoniem latu. To nevar nodēvēt par sliktu finansiālo stāvokli vai finanšu grūtībām," uzsver Zvirbulis.

Viņš sacīja, ka kontu apķīlāšana liedz uzņēmumam veikt saimniecisko darbību, tostarp veikt norēķinus par materiālu piegādēm, izmaksāt algas un veikt nodokļu nomaksu valstij, kas savukārt liedz uzņēmumam piedalīties būvniecības iepirkumos.

Uzņēmums "Ceļu, tiltu būvnieks" ir dibināts 1998.gadā un 14 gadu laikā attīstījis komercdarbību būvniecības un asfaltbetona ražošanas jomās. Uzņēmuma neto apgrozījums no trīs miljoniem latu 2010.gadā divkāršojies līdz 6,4 miljoniem 2011.gadā, savukārt 2012.gada 11 mēnešos neto apgrozījums ir 6,24 miljoni latu. "Ceļu, tiltu būvnieka" no 2010.līdz 2012.gadam valstij nomaksāto nodokļu un nodevu apjoms veido 2,82 miljonus latu.

Pēdējo trīs gadu laikā lielākie uzņēmuma realizētie projekti saistīti ar vairāku Kurzemes pašvaldību, kā arī valsts un privāto komersantu būvprojektu īstenošanu – Liepājas cukura rūpnīcas demontāžu, Liepājas ielu apgaismojuma sistēmas modernizāciju un ielu rekonstrukciju, Ventspils Sarkanmuižas dambja seguma remontu un valsts 1.šķiras autoceļa P108 Zvaigžņu ielas posma rekonstrukciju, Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtīto Dzintaru un Talsu ielas rekonstrukciju, SIA "Binders" pasūtīto Zirņu un Ganību ielas rekonstrukciju un citiem. Pašreiz uzņēmums veic darbus Liepājas pilsētas pašvaldībai, rekonstruējot Brīvības, kā arī Lazaretes un Baloža ielu.