Lai gan vēsturiski D vitamīnu uzskata tikai par vielu kaulu stiprināšanai, jaunākie pētījumi rāda, ka tā ietekme uz organismu ir daudz plašāka, aptverot gan imūnsistēmu, gan hormonālo fonu un pat psihisko veselību. Tomēr, neskatoties uz informācijas pieejamību, D vitamīna trūkums joprojām ir plaši izplatīta veselības problēma, īpaši reģionos ar ierobežotu saules starojumu.

Bieži rodas situācija, kad D vitamīns tiek lietots regulāri, taču analīzēs pēc vairākiem mēnešiem tā līmenis asinīs būtiski nav uzlabojies. Šādos gadījumos problēma parasti nav pašā preparātā, bet gan tā lietošanas veidā. Lai šis resurss neietu zudumā, ir būtiski izprast bioloģiskos procesus un to, kad un kā lietot D vitamīnu, lai tas tiktu pilnvērtīgi izmantots.

Kad organismam visvairāk vajag D vitamīnu?

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsu platuma grādos iedzīvotājiem masveidā tiek diagnosticēts D vitamīna deficīts, ir saistīts ar astronomiskajiem un atmosfēras apstākļiem. D vitamīns ir unikāls ar to, ka tas ir vienīgais vitamīns, ko mūsu organisms spēj sintezēt pats, pateicoties ultravioletajiem B (UVB) stariem. Tomēr Latvijā un citās ziemeļu valstīs no oktobra līdz aprīlim saules leņķis pret zemi ir tik liels, ka atmosfēra nofiltrē gandrīz visus nepieciešamos UVB starus. Tas nozīmē, ka pat saulainajās ziemas dienās sintēze caur ādu nenotiek.

Papildus tam, D vitamīns tiek uzņemts arī ar uzturu, taču dabīgie pārtikas avoti (piemēram, treknās zivis, olu dzeltenums un aknas) parasti nenodrošina pietiekamu daudzumu, lai pilnībā segtu organisma vajadzības.

Tā kā mūsu ikdiena parasti ir saistīta ar uzturēšanos iekštelpās, pat vasarā mēs neuzņemam pietiekamu D vitamīna daudzumu, jo lietojam saules aizsargkrēmus, kas bloķē šo procesu. Tā rezultātā nepietiekams D vitamīna līmenis kļūst par hronisku stāvokli, ko nevar atrisināt tikai ar pāris brīvdienām pie jūras.

Svarīgi arī nošķirt, ka pastāv divas galvenās formas: D3 vitamīns un D2 vitamīns. D2 jeb ergokalciferols pārsvarā atrodams augu izcelsmes produktos un sēnēs, savukārt D3 jeb holekalciferols ir tā forma, ko sintezē dzīvnieki un cilvēka āda saules ietekmē. D3 forma daudz efektīvāk paaugstina kopējo D vitamīna līmeni un ilgāk saglabājas asinsritē. Tāpēc, izvēloties papildu avotus, ir lietderīgi pievērst uzmanību tieši šai niansei, lai vitamīna lietošana būtu pēc iespējas mērķtiecīgāka.

Kā pareizi lietot D vitamīnu?

Tā kā šis vitamīns ir taukos šķīstošs, tā molekulām ir nepieciešama taukvielu vide, lai tās spētu izkļūt cauri zarnu sieniņām un nonākt limfātiskajā sistēmā. D vitamīna lietošana tukšā dūšā vai tikai ar glāzi ūdens ir viena no biežākajām kļūdām, kas noved pie tā, ka pat liela D vitamīna deva nedod gaidīto rezultātu. To jālieto kopā ar uzturu, kura sastāvā ir vismaz neliels daudzums tauku - tie var būt rieksti, siers, olas, gaļa vai kvalitatīva augu eļļa. Pētījumi rāda, ka, uzņemot vitamīnu reizē ar sātīgāko dienas maltīti, tā uzsūkšanās efektivitāte pieaug par 30% līdz 50%.

Tikpat būtisks ir laiks, kad izvēlaties ieņemt savu dienas devu. Vairums ekspertu iesaka to darīt dienas pirmajā pusē - brokastu vai pusdienu laikā. Pastāv saikne starp D vitamīnu un melatonīna regulāciju; tā kā organisms šo vielu asociē ar saules gaismu, regulāra lietošana vēlu vakarā var teorētiski traucēt miega kvalitāti, dodot smadzenēm signālu par "dienas" esamību.

Biežākās kļūdas, kas samazina efektu

Lai gan pieaugušajiem uzturošā D vitamīna deva bieži tiek minēta ap 2000 SV dienā, tā ir paredzēta normāla līmeņa uzturēšanai un nav pietiekama, ja organismā ir konstatēts D vitamīna trūkums organismā. D vitamīna daudzumu, kas nepieciešams tieši tev, var noteikt tikai pēc tam, kad ir veiktas asins analīzes. Tas ir būtiski, jo pārlieku augstas devas ilgtermiņā, ja tās netiek kontrolētas, var būt toksiskas, savukārt pārāk mazas devas vienkārši nerisinās deficīta radītās problēmas. Svarīgi ņemt vērā, ka D vitamīna efektivitāti var ietekmēt arī citi uzturvielu faktori. Tā, piemēram, magnijs un K2 vitamīns bieži tiek ieteikti kā papildinoši elementi optimālai D vitamīna izmantošanai organismā.

Tāpat D vitamīna uzsūkšanos var uzlabot arī liposomālās formas, piemēram, liposomālais D3 vitamīns, kas veicina labāku aktīvās vielas absorbciju organismā.

D vitamīna līmeņa paaugstināšanās process ir pakāpenisks. Parasti ir nepieciešami vismaz divi līdz trīs mēneši regulāras lietošanas, lai novērotu būtiskas izmaiņas analīzēs un sajūtās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka rezultāti neveidojas uzreiz pēc dažām dienām vai nedēļas.

Kā saprast, vai D vitamīns darbojas?

Pirmkārt, D vitamīna līmeni objektīvi var noteikt asins analīzēs, kas ir visprecīzākais veids, kā izvērtēt tā nodrošinājumu organismā. Otrkārt, tiek novērots enerģijas pieaugums. D vitamīna trūkums bieži izpaužas kā muskuļu vājums un neizskaidrojams nogurums, tāpēc, atjaunojot rezerves, cilvēks jūtas spēcīgāks un izturīgāks. Ne tikai fiziskais spēks, bet arī kognitīvās funkcijas un garastāvoklis gūst labumu no optimāla vitamīna daudzuma, tas var mazināt risku saskarties ar sezonālo afektīvo traucējumu jeb "ziemas depresiju".

Gadījumā, ja D vitamīna līmeni izdevies pacelt līdz optimālai robežai (kas parasti ir 40-60 ng/ml vai 100-150 nmol/l), ir svarīgi nepārtraukt tā lietošanu, bet izvēlēties uzturošo devu. Tas palīdzēs nodrošināt, ka D vitamīna deficīts neatgriežas. Veselības aprūpes speciālisti vienmēr atgādina, ka preventīva darbība ir daudz vienkāršāka un lētāka nekā seku ārstēšana.

Neatkarīgi no tā, vai aiz loga ir tumšs un drēgns rudens, saulaina vasara vai pavasaris, kad šķiet, ka enerģijas ir daudz, D vitamīna līmeni nevajadzētu atstāt pašplūsmā. Daudzi cilvēki pieņem, ka vasarā ar sauli pietiek, taču patiesībā D vitamīna daudzums organismā var būt kritiski zems jebkurā gadalaikā. Tāpēc ir vērts laiku pa laikam veikt analīzes, pievērst uzmanību savam uzturam un, ja nepieciešams, papildināt to ar piemērotiem uztura bagātinātājiem.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.