Konkurences padomes (KP) publiskotajā tā dēvētā būvnieku karteļa objektu saraksts, uz ko atsaucas aģentūra LETA, liecina, ka aizliegta vienošanās cita starpā bijusi gan par Liepājas slimnīcu, gan tehnikumu, gan Liepājas slēgtajiem tenisa kortiem un Liepājas cietumu. Taču kortu būvnieks AS "UPB" nav desmit sodīto būvfirmu skaitā, savukārt cietuma būvnieks, kā to portālam irliepaja.lv apliecināja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, vēl nav izraudzīts.

Tiesa iepriekš ir bijuši divi iepirkumi, kuros meklēts cietuma būvnieks, otrajā no kuriem figurē viens no sodītajiem uzņēmumiem – SIA "Arbora". Taču šie abi iepirkumi tikuši pārtraukti vai izbeigti. Atklātais konkurss, kurā piedalījās SIA "Abora" izbeigts 2019.gadā. Iemesls pēc Kronberga sacītā bijis tāds, ka abos gadījumos valdība neapstiprināja atļauju slēgt līgumu finansējuma trūkuma dēļ, un būvniecības uzsākšanas gads tika atlikts.

"Atgādinu, ka 22.maijā Tiesu namu aģentūra izsludināja atklātu, starptautisku iepirkumu jaunā Liepājas cietuma būvniecības īstenošanai, savukārt 16. jūlijā noslēdzās pretendentu pieteikšanās konkursam. Tiesu namu aģentūras izveidotā iepirkuma komisija joprojām vērtē saņemtos pieteikumus un to atbilstību iepirkuma nolikumam. SIA "Abora" nav šo pretendentu starpā, kuri izteikuši interesi piedalīties iepirkuma procedūrā par Liepājas cietuma būvniecību. Jebkurā gadījumā Iepirkuma komisijai ir tiesības pretendentiem pieprasīt informāciju un skaidrojumus, lai pārliecinātos par pretendenta iespējām izpildīt pasūtījumu, tanī skaitā par potenciālajiem finansiālajiem un juridiskajiem šķēršļiem," portālam irliepaja.lv skaidroja Kronbergs.

Sodīto uzņēmumu skaitā ir arī AS "LNK Industries", kas vinnēja konkursā par pilsētas attīrīšanas iekārtu aizsargbūves celtniecību. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš, atbildot uz portāla jautājumu, vai KP paziņojums un uzņēmumam piespriestais sods neietekmēs krasta aizsargbūves īstenošanu, noraidīja šādu iespēju. Pēc Jēriņa sacītā, vispirms jau iepirkums neattiecas uz laikposmu, par kuru runā KP – no 2015.gada līdz 2018.gadam, jo šis iepirkums noslēdzies 2020. gadā. Iepriekš, 2018. gadā, notikušais iepirkums, kurā arī uzvarēja AS "LNK Industries", ticis izbeigts.

Pēc Jēriņa teiktā, karteļa lietā "viss ir sākuma stadija", tāpēc arī ir tik daudz nesaprotama, piemēram, kāpēc objektu sarakstā minēta tenisa halle. Turklāt gandrīz visi sodītie uzņēmumi grasoties Konkurences Padomes lēmumu pārsūdzēt tiesā.

"Šobrīd KP lēmumā mums (pašvaldībai – irliepaja.lv) nekā saistoša nav," apgalvoja izpilddirektora vietnieks.

Jau vēstīts, ka no KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.


KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.

Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.