Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā, ziņo LETA.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

Gan Krauklis, gan Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) norādīja, ka pašvaldībās no Finanšu ministrijas nav saņemta ne oficiāla informācija par plānotajām izmaiņām, ne arī kādi kontroldati, lai tās varētu veikt prognozes par nākamā gada budžetu.

Vilnītis norādīja, ka IIN samazinājums pašvaldībai par 5%, rēķinot atbilstoši šā gada budžeta ieņēmumiem varētu nozīmēt, ka budžets samazinās par 2 miljoniem eiro.

Arī viņš norādīja, ka plānotās izmaiņas minimālajā darba algā, pedagogu darba samaksā, skolēnu ēdināšanā, speciālo izglītības iestāžu finansēšanā, garantētā minimālā ienākuma līmenī ievērojami palielinās pašvaldības budžeta izdevumu sadaļu. Tas nozīmē, ka pašvaldības budžeta ieņēmuma sadaļa samazināsies vairāk nekā par 3,3 miljoniem eiro.

"Pašvaldības budžetā šogad nebūs uzkrājumi, jo pašvaldībai vienai pašai ir jātur rūpe par kapitālsabiedrībām, kuras ir cietušas zaudējumus Covid–19 izraisītās krīzes dēļ. Būtu svarīgi, lai šādās situācijās pašvaldība nepaliktu viena ar problēmām, bet valsts nāktu palīgā," sacīja Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams diskutēt par plānotajām nodokļu izmaiņām, jo patlaban pašvaldībām nav pietiekami daudz informācijas vai arī tā ir pretrunīga, lai varētu izteikt konkrētākas prognozes.

LETA jau ziņoja, ka Finanšu ministrija piedāvā mainīt IIN pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju. Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% IIN, bet valsts budžetā – atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (V) skaidroja, ka tas palīdzētu rast līdzekļus mediķu, pedagogu algu jautājuma risināšanai, kā arī GMI celšanai.

Premjers arī pauda, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro.

"Šīs lielā mērā ir naudas, kas nogulsnēsies tieši pašvaldībās. Un ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus, pildīt visus lēmumus un solījumus, kas attiecas uz mediķiem, skolotājiem un GMI, un vēl nodrošināt pašvaldībām investīcijas, jo mums nāk šī papildu nauda no Eiropas Savienības," uzsvēra premjers.