Kārtējā domes sēdē ceturtdien, 19.septembrī, Liepājas domes deputāti lēma par grozījumiem budžetā un citiem svarīgiem jautājumiem.

Pavisam domes sēdes darba kārtībā bija 39 jautājumi, vienu no kuriem – par kārtību, kādā tiek piešķirts pašvaldības līdzfinansējums bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem – izlēma atlikt, savukārt citu – par līdzfinansējumu Komunālās pārvaldes projektam – iekļāva darba kārtībā.

Vislielākās diskusijas raisījās par budžeta grozījumiem.

“Vai domes darbiniekiem arī uz darbu jānes tualetes papīrs?” – gribēja zināt deputāts Ģirts Kronbergs, rosinot atrisināt gadiem  ilgušo praksi, ka skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem jāņem līdzi no mājām tualetes papīrs. Tomēr šo priekšlikumu budžeta grozījumos neiekļāva. Kā skaidroja sēdes vadītājs Uldis Sesks, viņš esot uzdevis Izglītības pārvaldei sarēķināt, cik tā summa ir liela, bet tas vēl nav izdarīts.

Toties deputāti nemaz neapmulsa, kad pēkšņi Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs nāca klajā ar paziņojumu, ka tikko saņēmis vēl divus pieprasījumus – par Ls 50 000 piešķiršanu Liepājas teātrim jauniestudējumiem, transportam un kādai tehniskai ierīcei. Bet rallija rīkotāji, pamatojoties uz Finanšu komitejas lēmumu, vēloties, lai arī viņiem piešķir apsolīto summu.

Brīnumainā kārtā bija atradušies arī papildu ieņēmumi – Ls 68 000. Teju maksātnespējīgais “Liepājas metalurgs”, kura sporta kluba uzturēšanai deputāti šajā pašā reizē piešķīra līdzīgu summu, šo naudu bija ieskaitījis pašvaldības budžetā kā nekustamā īpašuma nodokli.

To, ka nauda parādījusies tikai tagad, Fricbergs skaidroja tā, ka domes kontā tā ienākusi 12.septembrī, dienā, kad notika Finanšu komiteja, kura apstiprināja budžeta grozījumus, nezinot, ka ir arī šāda nauda.

Sēdes vadītājs rosināja nejauši atradušos naudiņu sadalīt abiem prasītājiem, un deputāti tam gandrīz vienprātīgi piekrita, pat nejautājot neko sīkāk. Budžeta grozījumu apstiprināšanas balsojumā atturējās tikai Ģirts Kronbergs, kurš rosināja šo naudiņu pataupīt brīdim, kad pašvaldībai nāksies palīdzēt “Liepājas metalurga”  atlaistajiem strādniekiem.

Tā teātris tika pie 29 000 latu, bet rallija rīkotāji – pie Ls 35 000 (otri 35 000 tikšot paredzēti nākamā gada budžetā).

Iepriekš līdzīgā veidā Finanšu komitejā budžeta grozījumos tika iekļauti Ls 3000 Raiņa 6.vidusskolai planšetdatoru iegādei – vēstule ar šādu lūgumu Finanšu pārvaldes vadītājam tika iedota gandrīz vai uz sliekšņa.

Varbūt tikai no malas izskatījās, ka deputāti tiek pārsteigti nesagatavoti. Kā bilda Uldis Sesks, teātris jau gada sākumā lūdzis papildu finansējumu, bet toreiz tas noraidīts. Tiesa, tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc teātra vajadzība netika apspriesta un ņemta vērā jau Budžeta komisijā vai vismaz Finanšu komitejā.

Budžeta grozījumu sakarā diskusijas raisījās ap mācību līdzekļiem piešķirto summu (vai nākošgad nepietrūks?), jauno veloceliņu tīrīšanu (kas ko tīrīs un vai sētnieki netiks pārslogoti), metalurgu sporta kluba finansēšanu (cik ilgi vēl un vai dome drīkst finansēt privātu struktūru?), invalīdu laipu pludmalē (vai nav izmaksājusi pārāk dārgi – 40 m par Ls 4502?), iespējamiem deputātu interešu konfliktiem (naudas piešķiršana no pašvaldības budžeta Vorobeičika, Miloslavska, Ceiruļa vadītām struktūrām), līdzekļiem Jaunliepājas primārās veselības centra remontiem (kāpēc privātprakšu kabinetu remontu finansē dome?).

Taču visi jautājumi tikai izskaidroti un atbildes sniegtas pietiekami apmierinošas, lai pārliecinātu deputātus balsot “par”.

Atturējās tikai viens.