Šā gada pirmajā plānotajā domes sēdē ceturtdien, 30.janvārī, deputātu viedokļi sadūrās jautājumos par Garnizona kapu paplašināšanu un Jūrmalas parka bērnu rotaļlaukumu.

Pirmie darba kārtības jautājumi par aizdevumu ņemšanu Zemnieku ielas, slimnīcas, bērnudārza "Pienenīte" rekonstrukcijai, kā arī "Lielā dzintara" būvniecībai tika nobalsoti bez debatēm.

Reformu partijas deputāti nepaskaidrojot atturējās balsojumā par 24 miljonu eiro kredīta ēnmšanu koncertzāles būvei. Savu nostāju šajā jautājumā reformisti  iepriekš jau izteikuši vairākkārt – izmaksas ir par lielām.

Nonākot pie septītā jautājuma, balsojuma par konceptuālu atbalstu Garnizona kapu rekonstrukcijai, raitais balošanas ritms pierima. Vispirms izpilddirektors Edgars Rāts izklāstīja apsvērumus, kāpēc 0,7 ha lielā Garnizona kapsēta jāpaplašina līdz 3,8 ha (vairāk nekā piecas reizes) un kāpēc tieši šajā, no privātīpašnieka par Ls 119 500 atpirktajā degradētajā teritorijā, uz kuras atrodas vismaz piecas nojaucamas būves un asfaltēti ceļi.

Pēc Rāta sacītā, Liepājā nav neviena brīva „kapu kalniņa”, ko izmantot kapsētu ierīkošanai, esot tikai „degradētas teritorijas”, kāda ir arī līdzās Garnizona kapsētai.

Izpilddirektors uzsvēra, ka kapsētu saimniecībā kopš Dienvidu kapu ierīkošanas un kapličas uzbūvēšanas gadiem neesot ieguldītas kaut cik vērā ņemamas investīcijas.

Domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs savukārt mierināja, ka Garnizona kapsētas rekonstrukcijas projektā plānotās investīcijas – gandrīz 1,9 miljoni eiro – esot „Rīgas cenas”, un droši vien iepirkumu rezultātā tās samazināsies.

Fricbergs arī informēja, ka projektu plānots pabeigt sešu gadu laikā, un tas sadalīts 11 kārtās, līdz 2014.gada beigām vajadzētu nojaukt piecas no sešām ēkām, līdz ar ko būtu īstenotas trīs rekonstrukcijas kārtas.

Jānis Vilnītis interesējās, vai rekonstrukcija paredz arī krematorija būvi, kā bijis plānots iepriekš.

Kapsētu pārvaldnieks Uldis Stelmakers skaidroja, ka vieta krematorijam, tāpat kā administrācijas ēkai ir paredzēta, taču izmaksas esot apmēram tikpat lielas kā kapsētas rekonstrukcijai plānotās, tāpēc pagaidām tas atlikts.

Vilnītis rosināja krematorija būvei piesaistīt privātos komersantus. Viņš arī apšaubīja, vai ir īstais brīdis ieguldīt gandrīz divus miljonus eiro kapsētas rekonstrukcijā.

Skeptisks bija arī deputāts Ģirts Kronbergs, kurš aizrādīja – vienalga cik kārtās projektu dala, izmaksu lielums no tā nemainās.

Sēdes vadītājs Uldis Sesks aicināja balsot „par programmu”, piebilstot, ka tas nenozīmē, ka „visam uzreiz būs finansējums”. Tāpat Attīstības pārvaldei esot uzdots skaidrot, vai atsevišķiem projekta posmiem tomēr nav iespējams piesaistīt arī ES līdzekļus.

Reformu partijas deputāti neatbalstīja lēmumprojektu. Kā aztina Vilnītis, arī tādēļ, ka dokumentu paketei nebija pievienots izstrādātais rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts.

Garāka diskusija izvērtās par mēra un vicemēra Gunāra Ansiņa lobēto Jūrmalas parka bērnu rotaļu laukuma aprīkojuma nomaiņu.

Šāds projekts pēc Būvvaldes aplēsēm varētu izmaksāt ap 300 000 eiro, un pirmajā kārtā, nomainot esošo rotaļu kuģi pret trīsreiz ietilpīgāku, būtu nepieciešami 160 000 eiro. Kā paraugu Būvvalde bija izraudzījusies kādas Somijas firmas piedāvājumu, kas savai produkcijai sola 15 – 20 gadu garantiju.

Reformu partijas deputāti apšaubīja, ka esošās atrakcijas ir tik sliktā stāvoklī, ka nav iespējams saremontēt. „Vismaz 75,4 % ir labā stāvoklī, turklāt tur ir tikai finieris, dēļi un skrūves, kas ir viegli nomaināmi,” aizrādīja Jānis Vilnītis, kurš pirms sēdes bija izpētījis laukumu.

Viņš arī rosināja jaunu atrakciju izgatavošanai piesaistīt vietējos ražotājus, jo „Liepājā ir gan amatnieki, gan metāla un plastmasas izstrādājumu ražotāji”.

Uz to Uldis Sesks bilda, ka „teorētiski mēs varam izskatīt šādu jautājumu, bet praktiski piedāvājums no Liepājas uzņēmējiem nav bijis.”

Sesks arī aizrādīja, ka publiskos bērnu rotaļlaukumos drīkst uzstādīt tikai atrakcijas, kuru ražotāji varot uzrādīt drošības sertifikātus.

Ģirts Kronbergs uz to iebilda, ka „drošības sertifikāts nevar būt par iemeslu neadekvātām cenām”. Deputāts arī apšaubīja gumijoto segumu nepieciešamību rotaļlaukumā, jo „smiltis Liepājā nav nekas neierasts”.

Reformu partijas deputāti balsojumā par šo lēmumprojektu atturējās.

Pārējo darba kārtības jautājumu izskatīšana vairāk vai mazāk aizritēja bez diskusijām. Reformu partijas deputāti un arī kāds no valdošās koalīcijas bija nobalsojis „pret” pirmpirkuma tiesību piešķiršanu bijušajam Liepājas domes deputātam un Latvijas Krievu kopienas vadītājam Valērijam Kravcovam uz starpgabalu Ganību ielā 188A, pamatojot lēmumu ar to, ka savulaik Kravcovs pie savas mājas demonstratīvi pielika numura zīmi un ielas nosaukumu divās valodās.

Uldis Sesks aizrādīja, ka Kravcovs plāksni taču esot noņēmis.

Reformu partijas deputātu viedoklis atšķīrās balsojumā par līguma nosacījumiem ar vēja elektrostaciju (VES) potenciālo būvētāju „Rapsoil” – Jānis Vilnītis balsoja „par” sagatavoto lēmumprojektu, savukārt Ģirts Kronbergs atturējās, jo neguva pierādījumus domes priekšsēdētāja teiktajam, ka „Rapsoil” VES nepretendē uz zaļās enerģijas ražotāju īpašo statusu, kas sadārdzina elektroenerģiju patērētājiem.

Jautājumus, uz kuriem saprotamas atbildes nespēja sniegt ne sēdes vadītājs, ne domes juriste, raisīja darba kārtībā iekļautais jautājums par trešās personas statusa noteikšanu uzņēmumam „Lauma Fabrics” administratīvajā lietā, kurā Vides aizsardzības klubs apstrīdējis būvatļaujas tiesiskumu, ko Liepājas dome izsniedza koksa kompleksa attīstītājam „HRC Libau”.

Kādu apsvērumu dēļ šāds jautājums iekļauts domes sēdes darba kārtībā, ja, kā izteicās domes juriste, par to tik un tā jālemj tiesai, nesaprata ne opozīcijas deputāti, ne arī „Lauma Fabrics” ģenerāldirektors Edijs Egliņš, kurš savu izbrīnu bija paudis deputātei Lindai Matisonei.

Koalīcija, izņemot Juriju Hadaroviču, kurš aizbildinājās ar interešu konfliktu (Hadarovičs ir Latvijas veļas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs) nobalsoja „pret” šāda statusa piešķiršanu „Lauma Fabrics”.