Aizvadītajā domes sēdē deputāti vienprātīgi lēma par Apstādījumu uzraudzības komisijas atjaunošanu.

Daudzus gadus Liepājas pašvaldībā darbojās Apstādījumu uzraudzības komisija, kas vērtēja, kurus kokus vajag un drīkst apzaģēt un izzāģēt, kurus tomēr ne.

Šis demokrātiskais veidojums kaut kādu iemeslu dēļ nebija tīkams pašreizējam, 2009. gada vasarā ievēlētajam deputātu sastāvam. Pareizāk gan būtu teikt, "vecajiem", otrreiz ievēlētajiem deputātiem, jo pirmoreiz ievēlētie neko daudz par tādu komisiju nezināja, ja nu pa ausu galam bija ko dzirdējuši. Komisiju neizveidoja.
Likās, deputāti sapratuši, ka lēmums komisiju neveidot, tomēr nebija pareizs. Atcerēsimies kaut vai pērno traci ar suņu laukuma izveidošanu Raiņa parkā, kas beidzās ar  liepājnieku piketu, kā rezultātā no "nāvessoda" tika paglābti desmitiem koku.

Tā nu deputāti aizvadītajā domes sēdē dziļā vienprātībā pieņēma lēmumu komisiju atjaunot. Domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa vārdiem runājot, lai veicinātu demokrātiskos procesus un lai koku izciršana nenotiktu vienpersonīgi pieņemot lēmumu Vides un veselības daļā, turpmāk par to lems kompetenta komisija. Tajā ir gan dārznieki, gan policisti, gan vides speciālisti un ainavu arhitekti. Nu ko vēl labāku var vēlēties!

Taču – ne viss ir zelts, kas spīd. Aprunājoties ar Vides un veselības daļas speciālisti Aldu Dambergu, noskaidroju, ka atjaunotās komisijas kompetencē nepavisam nebūs lēmumu pieņemšana visuos gadījumos. Lai gan nolikums nosaka, ka komisija izskatīs gan fizisko, gan juridisko personu iesniegumus, tomēr, izrādās, Būvvaldei ar tās ainavu arhitekti tiks saglabātas īpašās privilēģijas akceptēt koku izciršanu, ja tā paredzēta kādā no lielajiem būvprojektiem. Tas nozīmē, ja, saistībā ar kādu lielo projektu vajadzēs izzāģēt simtiem koku, kā tas bija, piemēram, rekonstruējot Brīvības ielu vai Zirņu ielu, pietiks ar Būvvaldes ainavu arhitektes atzinumu!

Apstādījumu uzraudzības komisijas funkcijas līdz šim pildīja viena Vides un veselības daļas speciāliste, kura, piemēram, šogad (līdz 1. novembrim) izsniegusi 140 ciršanas atļaujas. Vismaz divos gadījumos (koki rekonstruējamajā Zirņu ielā) tā bija tīra formalitāte, jo lēmumu par koku izzāģēšanu jau bija pieņēmusi Būvvalde!

Ja šāda prakse turpināsies arī tagad, pēc komisijas atjaunošanas, kā tas pēc visa spriežot iecerēts, tad jājautā – kam tāda komisija vajadzīga, ja par lielāko iznīcināmo koku daudzumu turpinās lemt tikai Būvvalde? Vai komisija izveidota ķekšīša pēc un kalpos tikai sabiedrības acu aizmālēšanai?

Ja tā, tad komisija var beigt darbu nemaz nesākusi.