Problemātiskākais tekstila rūpniecības segments – veļas šūšana – pēc liela kritiena pamazām atjauno ražošanas jaudu, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Tomēr veļas šūšanai paredz šogad aptuveni par 20% mazāku kopējo apgrozījumu nekā pērn. Vairākos nozares uzņēmumos tiek ieviestas modernākas tehnoloģijas un zinātnes sasniegumi gan ražošanas procesā, gan sortimenta dažādošanā. Arvien lielāka nozīme ir radošajam potenciālam uzņēmumā, kas ļauj veiksmīgi strādāt arī nelieliem ražotājiem.

Lēnām mostas

Veļas nozares situācijas indikators ir materiālu ražotāja SIA "Lauma Fabrics". Tās atkarība no mazaktīvajiem NVS tirgiem ir aptuveni 65%. Krievijas rubļa vērtības kritums un Krievijas ekonomikas straujā pasliktināšanās "Lauma Fabrics" realizāciju šā gada pirmajā ceturksnī samazināja gandrīz uz pusi. Visu pirmo ceturksni uzņēmums strādāja vien trīs dienas nedēļā, taču no aprīļa tās ir jau četras dienas. Samazināts arī darbinieku skaits (no 525 līdz 445), taču tālākas personāla izmaiņas nav plānotas. Vienlaikus ļoti stabila ir realizācija Polijā un Rietumeiropā, lai arī tā nespēj kompensēt Krievijas kritumu. Situācija, sākot ar otro ceturksni, varētu lēnām uzlaboties, tomēr gads kopumā draud ar 25–30% kritumu pret pagājušo gadu, lēš "Lauma Fabrics" ģenerāldirektors Edijs Egliņš. 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar 38,2 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 4% zemāks nekā 2013. gadā, un kritums notika tieši gada beigās kā Krievijas krīzes sekas. Lielas cerības ražotājs saista ar pabeigto ERAF projektu, par pieciem milj. eiro rekonstruējot apdares cehu un uzstādot modernas krāsošanas iekārtas. Daudziem uzņēmumiem gada sākums bija kritisks, taču neviens nav apturējis ražošanu pilnībā, zina teikt Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs.

"Mazajiem ir grūtāk, jo nav brīvas naudas, trūkst apgrozāmo līdzekļu," viņš stāsta, norādot, ka lielie uzņēmumi ar finanšu rezervēm vieglāk pārdzīvo tirgus īslaicīgu apstāšanos. Viņš prognozē šogad ap 20% kopējo kritumu veļas šūšanas segmentā un uzsver krīzes mācību – beidzot jāmeklē iespēja sadalīt risku, lai cik vilinošs ir lielais Krievijas tirgus, turklāt ārējo tirgu apguvei tagad ir ļoti labs LIAA atbalsts.

"Krīzes laikā uzņēmēji parasti var tikt tur, kur durvis iepriekš bijušas ciet, jo notiek tirgus pārdale. Tas, kurš būs atraktīvāks, ar nestandarta pieeju, tas tiks tur, kur citi ne," viņš norāda, minot kā piemēru nišas ražotājus – SIA "Bogema Lingerie", kas sadarbojas ar zinātniekiem, izstrādājot speciālu veļu jaunajām māmiņām, vai SIA V.I.P. un SIA "Grācija RIM", kas šuj īpaši ekskluzīvu, greznu veļu.

Jāprot izmantot

Abus J. Hadaroviča minētos ieročus – risku sadali un nišas iespējas – izmanto medicīnisko tekstila preču ražotājs Tonus Elast. Pērn apgrozījuma kritums bijis ap 20%, kas arī ticis paredzēts, ņemot vērā ekonomisko un politisko nestabilitāti vairākos noieta tirgos, atzīst SIA "Tonus Elast" valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka. Šogad vairs kritums plānots netiek, jo ir skaidrs rīcības plāns, lai maksimāli optimizētu ražošanas izmaksas, nezaudējot 19 gadu laikā iekarotās tirgus pozīcijas. Jau vairākus gadus tiek ieguldīts darbs un resursi, lai atrastu alternatīvas NVS valstīm, kas ilgu laiku bija pamata tirgus, stāsta D. Mihņenoka. Audzis "Tonus Elast" noiets Skandināvijā un Eiropā, pavērušies tirgi arābu valstīs un Indijā. Ieviestas divas jaunas produktu līnijas kompresijas trikotāžai – "Amber" (ar dzintara pavedienu) un "Active Line" (aktīvā dzīvesveida piekritējiem). "Mūsu uzdevums ir paplašināt produkcijas gala patērētāju loku un neaprobežoties sortimentā tikai ar medicīniskām indikācijām," atklāj uzņēmuma vadītāja. Savukārt vairāki mazie uzņēmumi izmanto kooperāciju ar lielajiem, lai noturētos un attīstītos. Piemēram, šūšanas uzņēmums SIA "AS Fraulana" pat pieteicis šuvēju vakances NVA. "Izmantojam situāciju, lai atrastu labākos speciālistus," DB skaidro SIA "AS Fraulana" vadītājs Artjoms Poddeņežnijs. Pēc viņa teiktā, uzņēmums pilda rietumu tirgū strādājošu zīmolu pasūtījumus un saredz labu perspektīvu.

Startē internetā

Vairākums uzņēmēju apliecina, ka augusi interese par tuvākajiem reģioniem – Baltijas valstīm, Skandināviju, kā arī lielāko baltiešu emigrācijas centru – Lielbritāniju. Likumsakarīgi tiek meklēti arī labākie preču piegādes ceļi. Šā gada februārī darbu sācis Igaunijas kapitāla uzņēmums "Hosling", kas ir īpašnieks interneta veikalam hosling.com.

Pagaidām e-veikals pārstāv divus zīmolus – Latvijas veļas šūšanas uzņēmumu Lauma Lingerie un Ukrainas trikotāžas ražotāju Giulia, DB informēja uzņēmuma dibinātājs Stīvens Tūls (Steven Tool), kurš pats ir no Tallinas un studējis Ņujorkas Kinoakadēmijā. Viņš stāsta, ka "Hosling" bāzes vieta ir a/s "Lauma Lingerie" noliktavas Liepājā, kas ļauj piedāvāt internetā maksimāli plašu sortimentu par ražotāja cenām, kā arī nodrošināt operatīvu piegādi.

"Mēs smagi strādājam, lai iegūtu klientu uzticību," stāsta uzņēmējs, uzsverot, ka tas nozīmē panākt drošu un ātru apkalpošanu – izsūtīšanu pasūtījuma dienā. Bizness ir tikko sākts, taču uzņēmumam ir lieli nākotnes plāni, atklāj S. Tūls. Nodoms ir kļūt par kvalitatīvas sieviešu veļas, zeķu un atbilstošo aksesuāru centru, audzējot pārdošanas apgrozījumu un palielinot pieejamo zīmolu klāstu. Līdz šim jau saņemti pasūtījumi no Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Somijas, Krievijas un Lielbritānijas, stāsta e-veikala izveidotājs. Internetā savu produkciju piedāvā arī lielākais mājas tekstila ražotājs Mežroze, kā arī vairāki mazie uzņēmumi, piemēram, daudzi apģērbu šuvēji. Savukārt SIA "Zigzag Factory" tīmeklī piedāvā gan izvēlēties gatavus izstrādājumus, gan konstruēt pašiem "ideālo" gultasveļu, turklāt uzsver produkcijas dabiskumu un teicamās auduma īpašības.

Ogrē klusums

Jau vairāk nekā gadu maksātnespējas procesā esošo "Ogres trikotāžu" atjaunot neviens negrasās, taču ir nopietns interesents, kurš vēlas iegādāties visas iekārtas, atklāj uzņēmuma maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Vēlamā cena par iekārtām ir aptuveni pusmiljons eiro, taču tieši par to tiek diskutēts, stāsta administrators. Iepriekš bijuši interesenti tikai modernākajām iekārtām, bet tad pārējo nāktos nodot lūžņos, viņš piebilst. Tomēr maz cerību, ka pircējs gribēs atjaunot veco godību, lai arī nomātās telpas ir kārtībā un darbaspēks nekur tālu arī nav aizklīdis.

Aktīvi strādājot ar debitoriem, izdevies atgūt ap 70 tūkst. eiro par iepriekš realizēto produkciju. Ar procesa pabeigšanu administrators nesteidzas, jo vienojies ar kreditoriem, ka galvenais ir atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu. Turklāt izdevumu ir maz – grāmatvedībai un telpu apsardzei. Mazliet cerīgāka situācija ir "Ogres trikotāžā" D, kam maksātnespēju pasludināja pērn janvārī. Daugavpils ražotne ir kompaktāka, to drīzāk var iekārot investors, kuru interesē atjaunot saimniecisko darbību. Šā gada 4. februārī bija paredzēta nekustamā īpašuma izsole, un mantas kopuma novērtējums bija 248,3 tūkst. eiro. Tomēr izsole nenotika pretendentu trūkuma dēļ. Taču, iespējams, nākamreiz gribētāji būs, īpaši, ja cena pazemināsies.

Līderis visur

A/s "Valmieras stikla šķiedra", ko DB tradicionāli uzlūko kā tekstila nozares līderi, izmantojot zinātnes sasniegumus, faktiski nojauc nozaru robežas un turas priekšgalā ne tikai tekstilniekiem arī kontinenta mērogā. Tā meitasuzņēmums Lielbritānijā "Valmiera Glass UK Ltd." ir iesaistīts "Vodafone" stadiona būvniecībā Turcijā, Stambulā. Uzņēmums šā gada aprīlī piegādās būvniekiem arhitektūras membrānu 26 tūkst. kvadrātmetru platībā, un to izmantos stadiona jumta pārsegumā. Materiāla priekšrocība ir augstā gaismas caurlaidība, jo paredzēts, ka "Vodafone" stadions tiks izgaismots dažādās krāsās. Ar šo lielizmēra projektu "Valmiera Glass" grupa turpina nostiprināt savas pozīcijas arhitektūras pasaulē, apvienojot ķīmiskās un tekstila rūpniecības sasniegumus.

DB rakstīja, ka pērn VSŠ sasniedza nekonsolidētā apgrozījuma (91,9 milj. eiro) rekordu par spīti konkurences pieaugumam un enerģētikas izmaksu kāpumam, bet šogad janvārī turpināja uzvaras gājienu, pārdodot vislielāko apjomu vienā mēnesī (8,6 milj. eiro). Februārī sākta ražošana Amerikā, "Valmiera Glass USA Corp.".