Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā ostu reforma ir laba, tomēr būtu bijis labi, ja to iedarbinātu pirms gadiem desmit, šodien valdības sēdē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministru kabinets šodien lemj par ostu pārvaldības reformu jeb grozījumu likumā par ostām tālāku nodošanu skatīšanai Saeimā.

Pavļuts teica, ka, ieviešot šo reformu laicīgāk, tiktu novērsts tas, ka Latvijas pozīcijas starptautiskā konkurencē tiek zaudētas, kas pēdējos gados noticis īpaši strauji. "Visa Latvijas loģistikas sektora salāgota, koordinēta darbība kā pudurim, vienotam ekonomiskam koordinētam spēkam, varētu ļaut pretoties šīm ārējām ietekmēm, kuru rezultātā kravu apjomi kritušies," teica ministrs.

Viņaprāt, tas bija novēršams. Vienlaikus Pavļuts cer, ka tā ir vēsture un ar šo reformu Latvija pāršķirs jaunu lapu.

Tāpat veselības ministrs teica, ka saprot, ka šis lēmums ir grūts dažām koalīcijas partijām, tomēr Pavļuts priecājas, ka politiķi spēja nonākt pie šī lēmuma. Vienlaikus viņš pauda nožēlu, ka reformas pirmajā posmā nepievienojas Liepāja.

Pavļuts arī pauda nožēlu par to, ka reformas virzība bijusi tik lēna, ka zaudēts tik daudz naudas un darbavietu. Viņš pauda cerību, ka Saeima "apkopos spēkus" un atrisinās šos jautājumus likumdošanas līmenī.

Jau ziņots, ka ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) saņēmis vairākus aicinājumus atlikt jautājuma skatīšanu valdībā šodien, pirms tas nav ticis apstiprināts Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, tostarp no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Ventspils un Liepājas pilsētu domes pārstāvjiem un lielo ostu komersantu pārstāvjiem.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās – 40% SM, 20% – FM, 20% – EM un 20% – VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

SM pie ostu pārvaldības reformas likumprojekta strādājusi aptuveni gadu.