2016.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,7 milj. tonnas kravu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas ir otrs lielākais kravu apgrozījums kopš ostas darbības atjaunošanas 1991.gadā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš: "Kopīgas ikdienas darba rezultātā, sadarbojoties uzņēmējiem ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, un risinot dažādus jautājumus ar atbildīgajām ministrijām, VAS "Latvijas dzelzceļš" un kravu īpašniekiem, sasniegtie rezultāti apliecina, ka Liepājas osta var strādāt ar stabilu kravu plūsmu sarežģītos ģeopolitiskos un ekonomiskos apstākļos, piesaistot arī jaunas kravas."

2016. gada divpadsmit mēnešos Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas 5 679 768,27 tonnas dažādu kravu, tai skaitā beramkravas – 4 274,2 tūkst. tonnas, ģenerākravas – 1026,1 tūkst. tonnas un lejamkravas – 379,4 tūkst. tonnas, informē Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe .
 
Lielākā kravu grupa ir beramkravas, kas veido 75 % no visām kravām jeb 4 274,2 tūkst. tonnas. Salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugums ir +8,9%. Tradicionāli beramkravu grupā 2016. gadā lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 2 877,8 tūkst. tonnas jeb 67 % no bermkravām un to apjomi ir līdzvērtīgi 2015. gadam.

2016. gadā palielinājies arī pārkrautās koksnes šķeldas apjoms 254,1 tūkst. tonnu jeb 6% (pieaugums +170,5 %). Tas saistīts gan ar SIA "Laskana" augstvērtīgās koksnes šķeldas eksportu uz Turciju, gan ar nomnieka maiņu ostas 50. piestātnē. Līdz 2016. gada februārim piestātnes nomnieks bija SIA KVV "Liepājas metalurgs" un turpat divus gadus tajā nenotika saimnieciskā darbība un netika pārkrauta neviena tonna kravu. Ar LSEZ valdes lēmumu 2016. gadā noslēdza nomas līgumu par ostas 50. piestātni ar SIA "Terrabalt", kas plāno attīstīt prāmja satiksmi, bet daļu piestātnes izmantot dažādu kravu pārkraušanai.

18% no kopējā kravu apgrozījuma 2016.gadā Liepājas ostā bija ģenerālkravas. Šajā segmentā jau vairākus gadus stabilākā kravu grupa ir RO–RO kravas – 496 tūkst. tonnas, ko nodrošina regulāra prāmju satiksme sadarbībā ar prāmju operatoru "Stena Line". RO–RO kravu plūsmu negatīvi ietekmēja sankcijas pret Krieviju un Krievijas rubļa devalvācija, ko ostas stividorkompānija SIA "Terrabalt" kompensēja ar projektu kravām, piemēram, AS "UPB" dzelzsbetona konstrukcijām. Tāpat prāmju satiksmi saražotās produkcijas eksportēšanai izmanto SIA "Jensen metal" , SIA "Lesjofors Springs LV" un citi pilsētas ražošanas uzņēmumi.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš atzīst, ka 2016. gads parādīja vietējo kravu nozīmi kopējā kravu plūsmā caur Liepājas ostu, kas vēlreiz norāda cik liela nozīme ir Liepājai kā pilsētai ar stabilām ražošanas tradīcijām. "Tā arī ir Liepājas ostas niša nākotnē – pārkraut un eksportēt vietējās kravas, kuras tiek ražotas dažādos pilsētas uzņēmumos. Vietējo kravu īpatsvars šobrīd veido aptuveni 20%, bet nākotnē līdz ar industriālo teritoriju attīstību un jaunu uzņēmumu veidošanos tam būtu jāpieaug," uzsver Jānis Lapiņš.

 Lejamkravu apgrozījums 2016. gadā bija 7% no visām ostas kravām, apgrozījumam pieaugot par 4,6%, salīdzinājumā ar 2015. gadu. Lielāko apgrozījuma pieaugumu šajā segmentā veidoja naftas produkti – 271,8 tūkst. tonnas un jēlnafta – 54,6 tūkst. tonnas.
 
No ostas stividorkompānijām 2016. gadā lielāko kravu apgrozījumu nodrošināja SIA "Liepāja Bulk Terminal" – 2 257 717,24, kas ir par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Otrs lielākais kravu apgrozījums bija ostas stividorkompānijai SIA "Ekers Stividors LP", kas 2016. noslēdza ar 1 559 810,36 tonnu kravu apgrozījumu un 4,4 % pieaugumu, salīdzinot ar 2015. gadu.

2016. gadā Liepājas ostā apkalpoti 1356 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 32 992 pasažieri. Aizvadītā gada divpadsmit mēnešos pārkrauto konteineru skaists bija 2 312 TEU, bet ro-ro vienību skaits – 30 465.