Konkurences padome (KP) beidzot atklājusi, kuras ir tās būvfirmas, kas sodītas tā sauktajā būvnieku karteļa lietā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tā kā "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tai sods netika piespriests.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka aizdomas par savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli bija pret 18 būvniecības uzņēmumiem, kuru skaitā minēja arī AS "UPB" Tagad, kad KP publiskojusi desmit sodīto uzņēmumu vārdus, ir skaidrs, ka Liepājas būvfirmu nav starp sodītajiem. Sodīto vidū gan ir SIA "Rere būve", kura tāpat kā Hoijeres viesnīcas restaurētāja SIA "Rere Meistari" ir viens no "Rere grupas" uzņēmumiem. Savukārt "Re&Re" bija viens no pretendentiem Liepājas cietuma būvniecības pirmajā iepirkumā, bet SIA "Abora" – uzņēmums, kurš 2019.gadā ieguva tiesības uz Liepājas cietuma būvi "Tiesu namu aģentūras" atkārtoti izsludinātajā atklātajā konkursā. Taču šā gada 22.maijā "Tiesu namu aģentūra" izsludināja jaunu, starptautisku iepirkumu Liepājas cietuma būvniecības īstenošanai, kura rezultāti vēl nav zināmi.

Atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, 10. augustā preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem tika minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumi. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem – tirdzniecības centra "Akropole", tirdzniecības centra "Alfa" un "Rimi" loģistikas centra būvniecība.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Šmite pastāstīja, ka šie uzņēmumi bija sadalījušies divās grupās, lai iepirkumos iegūtie līgumi un peļņa sadalītos aptuveni līdzīgi.

Savukārt karteļa darbības pamatprincipus noteica "Skonto būve", "Re&Re" un "Velve", sacīja Šmite. Šiem uzņēmumiem naudas sods tika palielināts par 0,5% no apgrozījuma. Savukārt "Velve" izmeklēšanas laikā sadarbojās ar KP, sniedza informāciju un savu vainu atzina, kā arī apņēmās nepārsūdzēt KP lēmumu, tādēļ soda apmērs "Velvei" tika samazināts par 10%.

KP vadītājs Juris Gaiķis piebilda, ka pasūtītāji bieži vien ir bijuši par karteļa esamību un pat izteikuši savas vēlmes par konkrētiem izpildītājiem konkrētos iepirkumos.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad izbeidza 2018. gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpināja KP.

Būvnieku karteļa lietu KP ierosināja 2019. gada augusta sākumā, bet lēmums par naudas sodiem KP bija jāpieņem līdz 2021. gada 1. augustam.

Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem, un KP pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.

KNAB un KP 2019. gada septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.