Situāciju, kas ir izveidojusies AS "KVV Liepājas metalurgs", lielā mērā ir noteikuši valdības pretrunīgie lēmumi, aģentūru LETA informēja "KVV Group" preses sekretāre Nataļja Napadovska.

"KVV Group" pārstāve atgādināja, ka 2009.gadā Latvijas valdība apstiprināja likumprojektu par elektrometalurģiskās nozares izveidošanu uz "Liepājas metalurga" bāzes, paredzot martena iekārtu nomaiņu ar elektriskajām kausēšanās krāsnīm, pieņemot, ka šādam ražošanas modelim nepieciešama lēta elektroenerģija.

Parlaments nobalsoja par modernizācijas projektu, savukārt valsts sniedza savas garantijas "UniCreditBank", kas piešķīra aizdevumu "Liepājas metalurga" iepriekšējiem īpašniekiem.

"Praktiski tajā pašā laikā Latvijas valdība pieņēma vairākus lēmumus, kuros tika atbalstīti alternatīvie elektroenerģijas avoti, un uzdeva iekļaut patērējamās elektroenerģijas izmaksu aprēķinos obligātās iepirkumu komponentes (OIK) koeficientu. Tā rezultātā "KVV Liepājas metalurgs" par elektroenerģiju maksā trīs reizes augstāku cenu nekā Eiropas elektrometalurgi," norāda uzņēmuma pārstāve.

"Ja līdzīgiem ES metalurģijas uzņēmumiem elektroenerģijas izdevumi veido 11-13% no kopējām ražošanas izmaksām, tad "KVV Liepājas metalurga" gadījumā šīs izmaksas sasniedz 38%, kas arī nosaka uzņēmuma zaudējumus un neiespējamību atpelnīt valsts ieguldījumus rūpnīcā," stāsta "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.

"KVV Liepājas metalurga" vadība kopā ar "KVV Group" Investīciju departamentu ir izskatījusi daudzus variantus, kā būtu iespējams nodrošināt pieņemamu rentabilitātes līmeni.

"Mēs esam gatavi iepazīstināt ar neatkarīgu analītiķu aprēķiniem, kas parāda, ka pat pie pozitīvas situācijas metālprodukcijas tirgū uzņēmums tuvāko pusotra vai divu gadu laikā nespēs sākt strādāt bez zaudējumiem. Ja Latvijas valdība ir ieinteresēta "KVV Liepājas metalurga" funkcionēšanā, nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus, nevis automātiski sekot Eiropas Savienības instrukcijām," norādīja Napadovska.

"Esam gatavi izskatīt visdažādākos variantus - OIK atcelšanu vai būtisku OIK korekciju uzņēmuma patērējamās elektroenerģijas izmaksu struktūrā, vai arī meklēt saprātīgu pieeju jautājumam par valsts līdzekļu atgriešanu šajā zaudējumus nesošajā projektā," uzskata Talanovs.

"KVV Group" pārstāve atgādina, ka kopš uzņēmuma iegādes brīža, tātad 2014.gada oktobra, uzņēmums strādā bezierunu saistību režīmā Latvijas valdības priekšā. "Mēs uzņēmāmies iepriekšējo īpašnieku, politiķu un amatpersonu radītās saistības un uzskatām, ka Latvijas valdībai šis fakts būtu jāņem vērā," uzsver Talanovs.

"KVV Group" iegādājās "Liepājas metalurgu" 2014.gada oktobrī par 107 miljoniem eiro un pusotra gada laikā atmaksāja 35 miljonu eiro lielas parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem. 2016.gada 30.martā kopējā "KVV Liepājas metalurga" parādsaistību summa nodrošinātajiem kreditoriem bija 72 miljoni eiro, tajā skaitā 60 miljoni eiro bija parāds valstij.

Kā ziņots, valdība nolēmusi sarunas par "KVV Liepājas metalurga" restrukturizāciju nodot Privatizācijas aģentūras (PA) dibinātas kapitālsabiedrības kompetencē, kas neizslēdz metalurģijas uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka valdība uzdeva PA sadarbībā ar Valsts kasi ne vēlāk kā līdz šā gada 1.jūnijam ziņot par progresu "KVV Liepājas metalurga" restrukturizācijas procesā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka PA kapitālsabiedrība ar "KVV Liepājas metalurgu" risinās jautājumu par to, kā valsts varēs atgūt savu aizdevumu uzņēmumam 60 miljonu eiro apmērā.

Lai gan patlaban uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs" ir problēmas, norakstīt to kā neveiksmes stāstu noteikti nevar, iepriekš medijiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). "Nekādā gadījumā "KVV Liepājas metalurgs'' nav jānoraksta. Viss ir akcionāru rokās," viņš uzsvēra. Turklāt valdība ir skaidri pateikusi, ka netiks ieguldīti papildu līdzekļi, lai glābtu vai pārņemtu uzņēmumu.

Jau vēstīts, ka Ukrainas investori "KVV Group" ir pieņēmuši lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu "KVV Group" vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - "pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei".

Iekonservējot rūpnīcu, "KVV Liepājas metalurgs" plāno atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēs tā sauktajā dežūrrežīmā.