Pirms 20 gadiem sācis ar elastīgo saišu ražošanu “Tonus Elast” pašlaik uz 30 valstīm eksportē 180 dažādu medicīnas produktu un tēmē uz iekļūšanu augstākajā pasaules līgā, raksta žurnāls “IR”.

Pērn decembrī Tonus Elast saņēma Latvijas Eksportpadomes apbalvojumu Latvijas Eksportprece 2014, bet šogad apritēs 20 gadu kopš tā dibināšanas. «Jau sākot darbību, uzņēmums pamatā tika orientēts uz eksportu,» žurnālam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka, uzsvērdama nupat priekšlaicīgi no dzīves aizgājušā uzņēmuma dibinātāja un ilggadējā vadītāja Aleksandra Čečotkina lomu tā attīstībā.

Lai gan Latvijā Tonus Elast ir septiņi specializētie firmas veikali visās lielākajās pilsētās un Rīgā pat vairāki, vietējais tirgus Nīcas novada uzņēmumam esot pārāk mazs. Šeit paliekot tikai ap 8% no saražotā. Aizvadītajā gadā uzņēmuma apgrozījums bijis ap 7 miljoni eiro, lai gan cerēts vairāk. Bet situācija Ukrainā un iedzīvotāju pirktspējas kritums Krievijā samazinājis apgrozījumu šajā reģionā gandrīz par miljonu eiro, salīdzinot ar 2013.gadu. Tāpēc intensīvi jāmeklē jauni tirgi. Apbalvojums saņemts par sekmīgu ieiešanu Indijā, Uzbekistānā, Irānā un Dānijā.

10 000 km saišu
Kā daudzi 90.gados uz padomju pieredzes tapuši uzņēmumi, arī Tonus Elast sākumā savu produkciju realizēja toreizējās NVS valstīs. Galvenokārt Krievijā, kur pārdoti 70% no saražotā. Pašlaik – ap 35%.

Tomēr, kā sarunas laikā vairākkārt uzsver Dace, par spīti karam Austrumukrainā, katastrofālajam rubļa vērtības kritumam, dažādām sankcijām un biznesam nelabvēlīgai politiskajai situācijai, pamest Krievija un Ukrainas tirgus viņi negrasoties. «Jāsaprot - līdzko tur no plauktiem pazudīs mūsu izstrādājumi, vietā parādīsies citu kompāniju ražojumi. Pēc tam, lai tiktu atpakaļ tirgū, būs vajadzīgi vismaz 3-5 gadi,» pārliecināta valdes priekšsēdētāja.

Izstrādājumu klāsts, kas varētu pazust no specializēto medicīnas preču un Krievijas aptieku plauktiem, ir ļoti plašs. Tās ir dažādu izmēru elastīgās saites, muguras un jostas vietas korektori, kokvilnas veļa grūtniecēm, kompresijas izstrādājumi, kas pasaulē kļūst arvien populārāki, un izstrādājumi, kas paredzēti rehabilitācijai pēc smagām slimībām.

To visu kopā sauc par medicīnisko, elastīgo trikotāžu, kuras ražošanā jau gadu desmitiem specializējies Tonus Elast. Tie ir desmitiem dažādu veidu izstrādājumu profilaksei un ārstēšanai.

«Mums, tāpat kā farmācijas uzņēmumiem, katrs no produktiem pirms tirdzniecības sākšanas jāreģistrē attiecīgo valstu veselības organizācijās,» skaidro Dace. Katrā valstī šī kārtībā atšķiras. «Tomēr galvenais - mēs nevaram radīt jaunu produktu un ar rītdienu jau sākt to tirgot.»

Dokumentu paketes sagatavošana un reģistrācija pat visideālākajā gadījumā prasot vismaz pusgadu. Bet, lai reģistrāciju varētu sākt, lai valsts institūcijās kāds ar ražotāju vispār runātu, uzņēmumam jābūt visiem nepieciešamajiem, starptautiski atzītiem sertifikātiem. Sākot jau ar ISO sertifikātu.

1995.gadā, kad kombināta Lauma inženieris Aleksandrs Čečotkins iegādājās divas adāmmašīnas, kuras pats pārtaisīja, lai varētu ražot elastīgās saites, neviens pat nevarēja iedomāties, ka pēc gadiem septiņpadsmit Tonus Elast atvērs savu meitasuzņēmumu Lielbritānijā, Velsā, bet pēc 20 gadiem uzņēmums izvirzīs sev tik grandiozu mērķi kā sasniegt tehnoloģisko līmeni, kas atbilstu nozares pasaules standartiem. Toreiz Aleksandra Čečotkina mērķi bija nesalīdzināmi pieticīgāki. 20 gadus nostrādājis Laumā, kas tajā laikā ar elastīgajām saitēm apgādāja gandrīz visu Padomju Savienību un ražo tās joprojām, viņš redzēja, ka pieprasījums pēc medicīniskajiem tekstilizstrādājumiem ir daudz lielāks nekā piedāvājums. Tirgus, kurā pazina un augstu vērtēja Latvijas ražojumus, ir ārkārtīgi plašs, un saites ir tikai viens no iespējamiem produktiem. To, ko vairs nespēja lielražošana, jaunajā ekonomiskajā situācijā varēja mēģināt privātais uzņēmējs. Un viņš šo iespēju izmantoja.

Darbu Tonus Elast sāka īrētās telpās Liepājā. Sākumā tajā strādājošos varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr drīz elastīgajām saitēm pievienojušās sildošās jostas. Pēc tam dažādi apsēji, muguras korektori un pēcdzemdību veļa.

Tūkstošgades mijā bijušā bērnudārza telpās, ko uzņēmums īrēja Liepājā, tam kļuva par šauru. Tika atrasta jauna mājvieta - Nīcas pagastā. Tur Tonus Elast iegādājās ēku, kurā agrāk atradās padomju robežsargu daļa. Par to joprojām liecina būdiņa uz ceļa pie uzņēmuma. Savulaik pie tās atradusies barjera, prasītas caurlaides, pirms braucējus ielaida slēgtajā ostas pilsētā Liepājā. Tagad bijušais robežsargu postenis kapitāli pārbūvēts, uzcelta noliktava gatavajai produkcijai, un, likteņa ironija, tur ražotā trikotāža nu ceļo brīvi un nav tādu barjeru, kas varētu to kavēt.

Aptuveni 28% procenti no saražotā joprojām ir elastīgās saites. Gada laikā ap 10 miljoni metru jeb 10 000 kilometru. Tomēr pēdējā laikā arvien lielāks īpatsvars ir dažādiem kompresijas izstrādājumiem. Tie paredzēti vēnu saslimšanas gadījumos pirms un pēc operācijām, kā arī profilaksei vai vienkārši kāju labsajūtai, kad, piemēram, ceļojuma laikā ilgstoši nākas sēdēt lidmašīnā vai autobusā.  

Pašu tehnoloģijas
Tieši ar kompresijas izstrādājumiem, galvenokārt zeķēm, Dace saista uzņēmuma nākotni. Rietumeiropā pēdējos desmit gados tie pilnībā aizstājuši elastīgās saites. Savukārt Kazahstānā, kur Tonus Elast arī realizē savu produkciju, gluži pretēji - pirms gadiem septiņiem neviens par tādiem kompresijas izstrādājumiem neko nebija dzirdējis. Tagad jau sākot tos pieprasīt, jo šajā valstī tā ir nākotne.

«Paies gadi pieci, un līdzīga aina būs arī Krievijā, kur joprojām masveidā lieto elastīgās saites,» prognozē Dace. Cilvēki ātri pierodot pie komforta un labām lietām.

Apzinoties šo tendenci, jau 2004.gadā, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, Tonus Elast iegādājās pirmās kompresijas zeķu adāmmašīnas. Pagājušajā gadā arī ar ES līdzfinansējumu par 700 000 eiro uzstādīta vesela kompresijas izstrādājumu ražošanas līnija. Pavisam uzņēmumā šo 20 gadu laikā investēts ne mazāk kā divi miljoni eiro.  

Tomēr Dace uzskata - neesot jau māksla nopirkt mašīnu par simt tūkstošiem. Galvenais ir tehnoloģijas. Bet tehnoloģijas neviens nepārdod, tās glabā aiz trejdeviņām atslēgām. «Tāpēc patiesībā viss ir sasniegts vienīgi pašu spēkiem. Mācoties no savas pieredzes un arī savām kļūdām, pa šiem gadiem burtiski esam izauguši no bērnu autiņiem,» saka uzņēmuma vadītāja. «Pagaidām vēl nevar teikt, ka ejam jau augstskolā, bet uz to tiecamies. Jo globālajā tirgū mums jākonkurē ar tādiem nozares gigantiem kā vācu koncerns Medi vai šveiciešu Sigvaris.» Viņu produkcija esot trīsreiz dārgāka, lai gan izejvielu piegādātāji visiem vieni un tie paši. Tāpēc Dace domā, ka ar laiku arī Nīcas novadā ražos ja ne gluži analoģiskus, tad kvalitātes ziņā ļoti līdzīgus izstrādājumus, kas būs paredzēti ne tikai profilaksei vai rehabilitācijai, bet arī sportam un fiziski aktīviem cilvēkiem.

Augstākais kompresijas produktu kvalitātes apliecinājums pasaulē ir vācu RAL sertifikāts. Pašlaik tiekot intensīvi strādāts, lai pēc gadiem trim varētu to saņemt. Tonus Elast darbinieki jau bijuši laboratorijā, kur notiek produkcijas testēšana. Aizsūtīti arī pirmie paraugi un saņemtas atbildes ar norādēm, kas ražošanas procesā vēl jāuzlabo, lai gan kompresijas līmenis jau tagad atbilstot prasībām. Pats sertifikāts gan izmaksājot ļoti dārgi un viņiem varot nebūt pa kabatai. «Tomēr, pat ja mēs nevarēsim atļauties ik gadu maksāt tos tūkstošus, lai būtu šajā elitārajā klubā jeb augstākajā līgā, pietiks arī ar to, ka mūsu tehnoloģiskais līmenis tiks starptautiski novērtēts šajā laboratorijā. Tad atvērtos daudzas durvis,» uzskata Dace.

Durvis ne tikai uz jaunām valstīm, bet arī uz jaunu patērētāju loku. Piemēram, tajā pašā Krievijā, neraugoties uz pirktspējas kritumu, joprojām netrūkst turīgu cilvēku. Pašlaik viņi pērk Medi un Sigvaris produkciju, bet tie varētu būt arī cenas ziņā krietni pievilcīgākie Tonus Elast izstrādājumi.

Galvenais - saglabāt un nepārtraukti attīstīt uzņēmuma tehnoloģisko potenciālu, kas atkarīgs no tehnologiem, programmētājiem, inženieriem... Tieši tāpēc aizvadītā gada sākumā, kad bijis skaidrs, ka notikumi Ukrainā būtiski ietekmēs produkcijas noietu un bez optimizācijas neiztikt, strādājošo skaits samazināts vienīgi uz administrācijas rēķina.  

«Jo visas šīs tehnoloģijas, ar kurām konkurējam globālajā tirgū, izstrādā mūsu pašu tehnologi, bet ražošanā ievieš mūsu pašu programmētāji. Un ticiet man - tas nebūt nav vienkārši,» saka Dace Mihņenoka.

Šāds sarežģīts, pašu izstrādāts produkts, kuram pasaulē nav analoga, tiek prezentēts šomēness ap to laiku, kad žurnāls nonāks pie lasītājiem. Tās ir kompresijas zeķes ar Latvijas zinātnieces Ingas Ļašenko Rīgas Tehniskajā universitātē radīto dzintara diegu.

Pateicoties Baltijas dzintara unikālajām īpašībām, tas palīdzēs dziedēt un dezinficēt ādu, atjaunināt vēnu sieniņas, kā arī citas atmirstošās šūnas. Atšķirībā no līdzīgiem izstrādājumiem, piemēram, alvejas diega, kas ātri zaudē savas dziednieciskās īpašības, jo alveja uz tā ir vienkārši uzpūsta, dzintars ir iestrādāts poliamīda diegā. Līdz ar to efekts ir ilglaicīgs, un sadarbībā ar mediķiem zinātniece to radījusi speciāli rūpnieciski ražotiem kompresijas produktiem.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā: Radīt un attīstīt.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību: Orientēšanās uz atsevišķiem, konkrētiem preču noieta tirgiem
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam: Uzņēmumam attīstoties, pulcināt ap sevi līdzīgi domājošus, uz rezultātu orientētus darbiniekus.