Ukrainas "KVV Group", kas no "Liepājas metalurga" iegādājās ražotni, piesaisti nevar vērtēt tikai negatīvi, intervijā aģentūrai BNS sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

"Sākotnējā parādu situācija pret valsti bija vismaz 100 miljoni eiro, bet šo procesu rezultātā tas ir būtiski samazinājies – līdz 60 miljoniem eiro. Procesu nevar vērtēt tikai negatīvi," pauda Ašeradens.

Taujāts, kāpēc investorus "Liepājas metalurgam" vai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" meklēja ārējs konsultants "Prudentia", nevis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ministrs atzīmēja, ka tā ir ierasta prakse – piesaistīt nozares ekspertus risinājumu meklēšanā.

Savukārt, atbildot par "Prudentia" kompetenci tādās jomās kā metalurģija un aviācija, Ašeradens sacīja, ka šādi jautājumu būtu jāuzdod tiem, kuri izvēlējās attiecīgo konsultantu.

Aģentūra BNS jau rakstīja – Ukrainas "KVV Group" preses sekretāre Natalja Napadovskaja 15.augustā paziņoja, ka kompānijas advokāti pabeidz pierādījumu bāzes noformēšanu, turpinot sagatavošanās procesu starptautiskajai arbitrāžas tiesai ar Latviju.

Viņa norādīja, ka vienīgais veids, kā "KVV Group" var aizsargāt savas vairāk nekā 35 miljonu eiro investīcijas un biznesa reputāciju, ir starptautiskā arbitrāžas tiesa. Turklāt "KVV Group" līdz 31.augustam piedāvās plānu "KVV Liepājas metalurga" (KVV) restrukturizācijai un izvešanai no krīzes.

Tāpat vēstīts, ka Liepājas tiesa nolēmusi KVV ierosināt tiesiskās tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Savukārt KVV maksātnespējas lietā tiesa apturējusi tiesvedību, ņemot vērā, ka ierosināta uzņēmuma TAP lieta. KVV maksātnespēju tiesā prasīja apsardzes pakalpojumu sniedzējs "G4S Latvia".

KVV līdz augusta beigām tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots TAP pasākumu plāns.

"KVV Group" šogad martā pieņēma lēmumu par KVV konservāciju, atlaižot arī uzņēmuma darbiniekus, to skaidrojot ar ilgtermiņa negatīviem faktoriem, kas radīja šķēršļus uzņēmuma darbībai – pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem, kā arī valsts nesot ieinteresēta sniegt atbalstu nozarei.

Valdība iepriekš gaidīja no KVV akcionāriem priekšlikumus uzņēmuma darbības restrukturizēšanai, taču tie neesot bijuši pietiekami kvalitatīvi un atbilstoši valsts interesēm. Finanšu ministrija KVV pamatparādu aptuveni 61,5 miljonu eiro apmērā kopā ar blakus prasījumiem, kas bija paredzēti ar KVV noslēgtajā līgumām, cedējusi PA uzņēmumam "FeLM". Nākamo maksājumu no KVV valstij paredzēts saņemt 2017.gadā.

Ziņots arī, ka 2014.gada 2.oktobrī parakstīja līgumu par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas "KVV Group", kas par "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.