Akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" piektdien rīkoja jau trešo izsoli vēsturiskajai Liepājas centra ēkai Lielā ielā 3, taču arī šoreiz nepieteicās neviens interesents.

Trešajā izsolē sākumcena tika samazināta līdz 160 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 200 000 pirmajā izsolē. Taču, lai ēka sāku dot peļņu, tajā vēl krietni jāieguldu. Tam šobrīd neviens vēl nav gatavs, spriežot pēc trim nenotikušām izsolēm.

Kā portālu informēja VNĪ Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece, šobrīd uzņēmums vēl lemj kāda būs nākamā rīcība ar šo ēku - jauna izsole vai kādi citi varianti.

Jau esam informējuši, ka māja savu tagadējo izskatu ieguvusi pēc 1872.gada, kad pēc arhitekta P. M. Berči pārbūves tika vienkāršota īpašnieka Johana Karla Šneidera 1860. gadā celtās īres  mājas fasāde, kuru rotāja frontālas kolonas un pompozs frontons.

Pagājušā gadsimta divdesmitos gados tā piederējusi gan Brēmu ģimenei, gan namīpašniekam M. Davidam. Tā kā 1940.gadā īpašums nonāk Latvijas Kreditbankai, tad tajā ievietojas PSRS Sarkanās armijas apgādes kantoris ar komisāru dzīvokļiem. 1941. gada jūnija beigās lidmašīnas mērķētā, bet nesprāgusī bumba izsitusi iespaidīgu caurumu fasādes labajā pusē. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada jūnijā māju aizņem krievu armijas būvju ekspluatācijas kantoris.

Īpašums Lielā ielā 3 ir pārņemts VNĪ pārvaldīšanā no Finanšu ministrijas 2001.gadā. Pārņemšanas brīdī bija spēkā esošinomas līgumi ar Liepājas pilsētas pašvaldības policiju; Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldi un AS "Laima".

Pēc līgumu termiņu beigām īpašums tika rezervēts Latvijas Republikas Prokuratūras vajadzībām. Tika pat izstrādāts tehniskais projekts īpašuma rekonstrukcijai un telpu pielāgošanai prokuratūras vajadzībām, taču finansējuma trūkuma dēļ prokuratūra no projekta realizācijas atteicā,s un 2006.gadā īpašums tika iznomāts SIA "Lielie mazie nami", tirdzniecības pakalpojumu un biroja vajadzībām.

2008.gada decembrī, pamatojoties uz nomnieka iesniegumu, līgums tika izbeigts. Īpašumā nomnieks bija plānojis rekonstrukciju, tāpēc bija veikta telpu starpsienu demontāžu u.c. pārplānošanas darbi.

Sākot no 2009.gada īpašums tika piedāvāts vairākām valsts iestādēm, tostarp Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts zemes dienestam.  2014.gadā tas jau bija rezervēts VZD vajadzībām. Tomēr, ņemot vērā to, ka līdz 2015.gada sākumam no VZD nebija saņemta gala atbilde, kā arī šāda īpašuma neizmantošana rada VNĪ dīkstāves zaudējumus, VNĪ valde pieņēma lēmumu īpašuma atsavināt.