Portālā “Delfi" publicēta ziņa, ka remontdarbu laikā vienā no Liepājas centra mājām atrasti 80 gadus veci dokumenti.  Spriežot pēc veidlapām, preču pavadzīmēm un pat instrukciju grāmatām, atradums saistāms ar namu Lielā ielā 5, un tam arī gūts neapstrīdams apstiprinājums no dokumentu atradējiem.


Ēkas būvvēture, kas joprojām ir pētījumu vērts objekts arī šodien, aizsākusies 1860. gadā. Nams tika būvēts Liepājas rātskungam, Pirmās ģildes tirgotājam Šneideram. 1872. gadā māju pārbūvēja gan pēc īpašnieku Brēmu, gan vēlāk Davidu ģimeņu pasūtījuma.


Divu stāvu nams Liepājas galvenajā ielā ir P.M. Berči agrīnā perioda būvprojekts.

1939. gada rudenī Meira Davida ģimene izceļoja uz Hitlera Vācijas okupēto Austrumpolijas teritoriju, un īpašumu pārņēma Latvijas Kredītbanka. 1940. gada pašā sākumā ēkā kā Latvijas Valsts īpašumā ievācās padomju garnizona vairākas administratīvās un apgādes iestādes – krievu garnizona uzturēšanas komiteja, padomju garnizona II rajona būvtehniķu vienība ar projektēšanas un celtniecības birojiem, bet mājas otrajā stāvā Latvijas – PSRS Liepājas rajona apgādes pilnvarnieka kanceleja. Par kancelejas vadītāju ar Latvijas valdības lēmumu bija iecelts valsts a/s "Apavi" tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Rolavs. Liela ielā 5 dzīvokļi bija arī vairākām militāro komisāru ģimenēm.  


No šīs mājas kabinetiem tika vadīti plaši būvniecības darbi divām Liepājas tuvumā plānotām krasta artilērijas baterijām – nr. 23 pie Ziemeļu mola un nr. 27 Pērkonē. 1941. gada maijā gan artilērijas pozīcijas, gan pālīgcelnes un to infrastuktūru nodeva ekspluatācijā, un kara celniecības biroji no Lielās ielas gatavojās izvākties.


1941. gada 26. jūnijā pilsētas centrs tika sagrauts vācu aviācijas uzlidojumā. Nacistiem bija prezīza informācija par šo, militāro objektu, tādēļ uz to bija mērķēts tiešs uzbrukums. Taču... ne piloti, ne spiegi nevarēja paredzēt, ka konkrēti tēmētā avio bumba nedetonēs, tikai ietrieksies mājas fasādē. Visai drīz nesprāgušo bumbu aizvāca krievu karagūstekņi (tiem vāciešu acīs nebija nekādas vērtības), un Liepājas amatnieki izlaboja postījumus. Darbi noritēja steigā, neviens, kā jau kara apstākļos, necentās savākt būvgružus, bet gan tos ielāpstoja starpstāvu pārseguma nišās kopā ar atstātajiem krievu garnizona apgādes un celtniecības arhīva papīriem.


Tagad atrastās 1940./41. gada liecības, lai gan pēc satura nav unikālas, nonākušas pareizajās rokās, un tomēr detalizētāk papildinās pirmā padomju okupācijas gada dokumentālo ainu Liepājā.