Liepājas metalurga (LM) īpašnieku konflikts par akcijām, iespējams, vistiešākajā veidā bijis saistīts ar aizdevuma saņemšanu veco martena krāšņu nomaiņai.

Tāpat, iespējams, konflikta pamatā ir Kirova Lipmana lielā kaislība – hokejs, šodien, 17.jūnijā, raksta NRA.

Kā vēsta portāls, nule oficiāli kļuvis zināms, ka tiesvedībā starp LM akcionāriem būs otrs aplis. Pirmās instances lēmums, ar kuru daļa Sergeja Zaharjina akciju tiek atdota K. Lipmanam, ir pārsūdzēts. Tas nozīmē, ka pagaidām neviens neko neatdod, spēku samērs triju akcionāru starpā paliek līdzšinējais un S. Zaharjins kopā ar Iļju Segalu ir pārliecinošs vairākums pret K. Lipmanu. Taču Apgabaltiesas sēžu protokoli, kas ir Neatkarīgās rīcībā, atklāj pretrunīgas pušu versijas par notikušo, kā arī negaidītu liecinieku parādīšanos. Rūpnīcas privatizācijas peripetijās gana labi informēts ir gan bijušais Privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis, gan pazīstamais ekonomists Uldis Osis. Pēdējais turklāt apgalvo, ka pēc 2000. gada konsultējis K. Lipmanu un personīgi ieteicis akcionāriem gan iznākt laukā no ofšoru pagrīdes, gan neoficiāli pārdalīt akcijas, lai izdabātu tam pašam lielajam aizdevējam Unicredit. Savukārt atslēgas iemesls, kādēļ tieši K. Lipmana akcijas aizskaitītas prom, izrādījies hokejs.

Lai saņemtu kredītu krāšņu nomaiņai, bija vajadzīgs līderis ar kontrolpaketi. Potenciālais kreditors baidījies sadarboties ar trim vienādi ietekmīgiem akcionāriem, jo šādā modelī agri vai vēlu sākas ķīviņi. Taču K. Lipmans atteicies no līdera misijas, ko U. Osis tiesā skaidroja šādi: «Viņš toreiz teica, ka viņam ir padomā darbi ar pasaules čempionātu hokejā, viņš uzskatīja, ka nevarēs efektīvi veikt visus darbus – gan vadīt rekonstrukciju, gan organizēt pasaules čempionātu hokejā, tāpēc priekšroku deva čempionātam, jo tas ir valstiska mēroga pasākums. Un tad viņš teica, ka mēģinās vienoties, kurš cits varētu būt kontroles paketes turētājs Liepājas metalurgā. Pēc tam sapratu, ka sarunās nonāca pie tā, ka tas varētu būt Sergejs Zaharjins.»

Pašam K. Lipmanam gan labpatīk stāstīt dramatiskākas versijas – viņam pieder viss metalurgs, tikai ļaunie partneri to nozaguši. Tā viņš pirms mēneša teica Neatkarīgajai un nedaudz modificētā variantā ko līdzīgu tikko pavēstījis žurnālam IR – «akcijas viņam ar draudiem «izspieda bandīti», kuri viņu pavadījuši līdz bankai, līdz ar to darījumu noformēt rakstiski nebija iespējams». Tikmēr liecinieka U. Oša versijā rakstiska dokumenta trūkumam par akciju nodošanu uz laiku ir gluži cits skaidrojums: «Ja atklātos situācija, ka Sergejam Zaharjinam ir kontrolpakete un paralēli pastāvētu rakstisks līgums, ka tās akcijas īstenībā ir tikai aizdotas, tādā gadījumā varētu rasties situācija, ka banka tikusi mānīta.» Tātad oficiāli noformēt akciju aizdošanu uz laiku nebija iespējams – tas apdraudētu naudas saņemšanu rūpnīcas modernizācijai. Tā nu akcijas vienkārši tika aizskaitītas – bez papīriem, bez pierādījumiem.