Vairums no TB/LNNK Liepājas grupas bija nolēmuši publiski nekomentēt lēmumu Nacionālās apvienības valdei no tieslietu ministra posteņa atsaukt Jāni Bordānu.

Iztiekot tikai ar informāciju no masu mēdijiem, kam šādi gadījumi bieži vien ir visai salds kumosiņš, ir tikpat kā neiespējami izlobīt Rīgā notiekošā objektivitāti. Taču intervija TV3 ar tieslietu ministru un dienu pirms tam NA Liepājas nodaļas šefa Mārtiņa Ceriņa publiski paustais ir mainījis ja ne viedokli, tad vēlmi izteikties gan.

Mārtiņa Ceriņa presē paustais par to, ka tagadējais tieslietu ministrs darbos ir bijis "nepietiekami konstruktīvs" un ka šo viedokli pilnībā atbalstot Nacionālās apvienības Liepājas nodaļa manī un citos "tēvzemiešos" izraisīja kārtējās pārdomas. Gan par Jāni Bordānu, gan par pēdējā gada laika notikumiem ar citiem Dombrovska kabineta ministriem, gan arī par sabiedrības, proti – pūļa cienīgām emocijām tai skaitā. Piemēram – lai arī kādus "podus" bija nogāzis izglītības ministrs Roberts Ķīlis, joprojām uzskatu, ka viņam bija taisnība par nepieciešamību pēc radikālām reformām izglītības laukā. Nenormāli lielais augstskolu skaits un to mazproduktivitāte, kā arī eksakto un humanitāro programmu disbalanss ir izglītības pamatus un visu tautsaimniecību graujošs un hronisks fakts. Tam pievienojas skolotāju un augstskolu mācību spēku novecošanās un tendence Alma Mater sistēmā par budžeta naudu uzturēt augsti apmaksātu štata armiju, kas piesedzas ar strikti aizstāvētām augstāko mācību iestāžu Satversmēm. Rezultātā – ministrs palika zaudētājos, jo vienotā "sarkanā profesūra" uzvarēja.

Otrs stāsts ir par ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi. Lai arī kļūdu un pat pastrādātu muļķību ir bijis pulku, Kultūras ministri "nogāza" uzdrīkstēšanās ķerties klāt Rīgas kultūrpīlāriem, kas gadiem gozējušies šķietamā garīgās un materiālās aristokrātijas pašnekļūdības saulē. Jaunzemei-Grendei neizdevās vēl augstāk pacelt savu Damokla zobenu, jo joprojām atsevišķās KM pakļautajās institūcijās krēslos sēž valsts ordeņoti administratori ar septiņpadsmit un pat 24 gadu stāžu. Šie kultūras komandieri, sevi un savu svītu pasargājot, pa šiem gadiem ir apgādājušies ar efektīvu surogātlikumdošanu, sākot no konstitucionālā, līdz beidzot ar MK Noteikumu un iekšējo rīkojumu līmeni. Pēc manām domām, šajā jomā vērojamas pat zināmas kretinizācijas pazīmes. Un atkal – izmantojot lielas sabiedrības daļas neinformētībai, lēnām un pakāpeniski tika veidots naids un izsmiekls pret vienu cilvēku.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tāpat ir ieskaitāms zaudētājos – viņa nemīlēšana un sadedzināšana ir lielā mērā provinces vēlēto baronu un pilsētu mēru komandu nopelns.

Un tagad – uz ešafota Jānis Bordāns. Jautājums, vai partijas intereses vai profesionālā uzdrīkstēšanās mēģināt mainīt Latvijas Temīdas izbalējušo acu apsēju? J. Bordāns ir kārtīgs, mierīgs un strādīgs ministrs, kas čakli turpinājis iepriekšējo NA ministru uzsākto, taču mēģinājis mainīt tieslietu sistēmas valstiski arhaiskos, arī netaisnos un pat koruptīvu risku pilnos pamatus. Taču, domājams, ka arguments par vienas – maksātnespējas administratoru ietekmes fenomenu uz Bordāna demisijas pieprasīšanu – gan ir stipri pārspīlēts.

Visa iepriekšteiktā sakarā vislatvieša un NA Liepājas komandiera Mārtiņa Ceriņa nodaļas vārdā paustais steidzīgais atbalsts Nacionālās Apvienības valdes pieprasījumam pēc Jāņa Bordāna demisijas izskatās kā sasteigts un Vecrīgai pat žēlīgi pazemīgs. Mēs, Liepājas TB/LNNK grupas biedri Mārtiņam un viņa jauniešiem varētu ieteikt atgriezties pie praktiskāku tēmu loka, piemēram, par ačgārnībām nacionālās uzņēmējdarbības politikas jomā vai neizlabotajām kļūdām Latvijas teritoriālās reformas laukā!

Gunārs Silakaktiņš
Inga Kulmane
Maija Neimane