Pludmale smird, vai ne? Bet varbūt tomēr nesmird, un tas ir normāli? Jeb, kā Facebook raksta kāds brašs, vairākos ar Liepājas domi saistītos amatos strādājošs liepājnieks, ir jāpriecājas, ka vējš sapūtis bezmaksas mēslojumu dārziņiem un košumdobēm.
 
Esmu pārliecināts, ka pirmais teikums un fotogrāfija vien jau uzjundīja dažādas emocijas ne vienam vien liepājniekam. Tomēr runa nav tikai par tādu banālu un ierastu lietu, kā "jūras sūdi". Šajā gadījumā bez jūras aļģēm, to smirdēšanu vai nesmirdēšanu, varētu "cepties" arī, piemēram, par tūrismu, Zilo karogu, ekoloģijas problēmām, putniem, vai par to, kāpēc Liepājas domē ir tik daudz (vai maz) darbinieku, kuri pamanās apvienot vairākus amatus?


Es pats noteikti vēlētos uzzināt, cik no Liepājas domes vadošajiem savas brīvdienas pavada tieši Liepājas pludmalē.

Ir vispārpieņemts, ka Rīgā "cepiens" būs par ikvienu (!) Rīgas domes lēmumu, pat nenotikušu. Rīgā un Jūrmalā "cepas" dažādas Apkaimju un citas iedzīvotāju biedrības. Jā, protams, tās lielā mērā ir arī politiskā opozīcija, kuras Liepājā nav, bet – vai tikai tas ir iemesls tam, ka Liepājā "cepienu" ir tik maz vai gandrīz nav nemaz?


Tomēr aktīvākie Facebook lietotāji noteikti būs pamanījuši vairākas nerimstošas "cepienu" tēmas: par Raiņa ielas pārbrauktuvi, par Klaipēdas ielas dīķiem, par vēsturisko mantojumu Ziemeļu priekšpilsētā, par Zirņu ielas nebūšanām. Nepārliecinošāk kāds ik pa laikam pieskaras Liepājas lidostas tēmai un Speciālajai ekonomiskajai zonai kopumā. Bet tas arī ir viss, ja neskaita tos retos, aktuālos "cepienus", kuri uzrodas Liepājas medijos, "Bez Tabu" sižetos vai kādā rīdzinieka "tvitercepienā" par Liepāju.


Būtiska ir gan iedzīvotāju pašu, gan pašvaldības reakcija uz aktuālajiem "cepieniem". Jo pietiks ar to, ka pašvaldības amatpersonas paziņos, ka "viss notiek pēc apstiprinātajiem normatīviem", bet komentētāji sakliegs, ka "kādam atkal viss ir slikti", un iedzīvotāju iniciatīva saplaks uz ilgiem laikiem. Vai pārvietosies uz virtuvēm un anonīmo komentāru sadaļām. Interesanti, ka lokāli vēsie liepājnieki ir ļoti aktīvi teju visos "cepienos", kuru tēmas saistītas ar Rīgu, pat neraugoties uz to, ka arī pašu pilsētā ir līdzīgas problēmas.
 
Diemžēl ir izveidojusies situācija, kad pretējā pusē viss drīkst būt tikai labi un spoži. Vēl vairāk, liepājnieki gadu desmitos ir pieradināti pie tā, ka par slikto drīkst informēt tikai paši Rožu ielas iemītnieki. Tad "cepieni" iet vaļā uz vella paraušanu: "mums grib atņemt ostu", "viņi grasās slēgt Liepājas teātri", "valdības dēļ Liepājas skolēni paliks neēduši" u.tml.
 

Lūk, šeit arī virsrakstā minētā dilemma – vai parastais liepājnieks vispār ir tiesīgs "cepties"

un vai arī viņa mazajam "cepienam" nebūtu jātiek uzklausītam domes vadības līmenī? Nevis kā "viss ir slikti", bet gan kā konstruktīvai kritikai, kurai risinājumi ne vienmēr ir ierakstīti normatīvajos dokumentos. Vai domē uzskata, ka liepājnieku viedokli iespējams apzināt tikai ar formālām elektroniskajām anketām vai reizi gadā "nopērkot" kādu socioloģisko aptauju? Vai apjomīgajam, desmitos mērāmajam Liepājas pašvaldības un iestāžu sabiedrisko attiecību darbinieku lokam ne reizi nav ienācis prātā pašiem izsaukt kādu "cepienu vētru", un nevis kārtējai pozitīvisma kampaņai, bet gan atklāsmei, ka patiešām ne viss ir tik labi, kā pašiem gribētos. Piemēram, atbildot uz tiem retajiem oponentu komentāriem, kuros viņi uzdrošinās paust savu domu pašvaldības Facebook lapas ierakstu komentāros.
 
Nobeigumā gribējās paironizēt, ka pat padomijā, kurā pēc definīcijas "cilvēks bija laimīgs", vara atļāvās uzturēt ne vien pašu varu kritizējošus satīras un humora žurnālus, bet pat TV raidījumus, kuri atspoguļoja jebkuras sadzīviskas nebūšanas. Arī pašas partijas iekšienē. Jo galu galā, cik daudzi tad ticēja, ka patiešām viss ir tik labi? Tautai bija jāliek ticēt, ka tiek uzklausīta, un reizi četros gados tā atbildēja ar visiem zināmajiem 99,9%...
 
Mūsdienās tomēr negribētos, ka arī uz nākošajām pašvaldību vēlēšanām Liepājā ierastos tikai 28,84% no visiem balstiesīgajiem (jo "nekas taču nemainīsies"), no kuriem nez vai 99,9% bija tie, kuri jutās sadzirdēti. Jo arī mūsdienās vēsturiskie 99,9% ir tie, kuri pilnībā apstiprina vienīgi to, ka jums pašiem noteikti viss ir labi pat ar 28,84%.