Izlasot nesen „Kurzemes Vārdā” publicētos politisko partiju un politiķu reitingus, rodas pamatotas aizdomas par aptaujas rīkotāju vēlmi kārtējo reizi manipulēt ar vēlētājiem.

Decembrī veiktajā aptaujā piedalījušies 300 liepājnieku. 84% apgalvo, ka vēlēšanās noteikti piedalīsies, trešdaļa savu galīgo izvēli, par ko balsos, vēl neesot izdarījusi. No tiem, kas izvēli izdarījuši, 18,4% balsošot par „Saskaņas centru”, 16,4% atbalstīšot Liepājas partiju, 15,6 – „Vienotību”, 7% – Nacionālo Apvienību (VL/TB/LNNK), 5,5% – Reformu partiju, savukārt 4,7% – Liepājā neeksistējošo Zaļo Zemnieku savienību.

Aptaujātajiem prasīts arī novērtēt pašreizējās domes deputātu atpazīstamību un dot novērtējumu viņu darbam. Šajās sadaļās parādās interesanti fakti. Proti, visatpazīstamākie gluži objektīvi ir pilsētas mērs Uldis Sesks, viņa vietniece Silva Golde un pazīstamais uzņēmējs Ivars Kesenfelds, visneatpazīstamākie – it kā ļoti populārā „Saskaņas centra” pārstāvji Sergejs Dikterjovs un Naums Vorobeičiks. Savukārt visaugstāk novērtēts deputāta Valda Skujiņa darbs, bet viszemāk – Ivara Kesenfelda un Romāna Miloslavska.

Zinot, ka „Kurzemes Vārds” jau pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām publicējis melīgus un pat teorētiski neiespējamus aptaujas rezultātus (sk.zemāk), arī šī aptauja raisīja neuzticību. Komentārus lūdzām gan „Kurzemes Vārda” projektu vadītājai Andai Pūcei, gan nozares profesionāļiem – valstī pazīstamajam sociologam, SKDS direktoram Arnim Kaktiņam un TNS klientu atbalsta nodaļas vadītājai Montai Daukei.

Uz jautājumu, vai neprofesionāļi vispār var objektīvi veikt šādas aptaujas, atbilde bija, ka tas esot gan iespējams, ja tiek ņemti vērā visi sociālo pētījumu veikšanai nepieciešamie priekšraksti. Komentēt konkrēto aptauju Arnis Kaktiņš nevarēja tāpēc, ka nezināja, kādas bijušas tās veikšanas metodes. Taču, gan Kaktiņš, gan Monta Dauke atzina: pat pieņemot, ka aptauja veikta godprātīgi, aptaujājot tik maz cilvēku, statistiskās kļūdas procents varot pārsniegt pat 5%, un tas ir daudz.

„Kurzemes Vārda” pārstāve Anda Pūce apgalvoja, ka aptauja veikta korekti, un ņemta vērā gan pilsētnieku vecuma struktūra, gan dzimtā valoda, gan citi liepājniekus raksturojoši kritēriji, taču ne ienākumu līmenis. Taču tieši to kā ļoti būtisku kritēriju nosauca TNS pārstāve Monta Dauke. Viņas viedoklis ir, ka aptaujājot trīssimt cilvēku ar zemiem ienākumiem un tikpat daudz ar augstiem, aptaujas rezultāti būtiski atšķirsies, pat ja būs izpildīti citi kritēriji.

Pārsteidza arī citas aptaujas nianses, piemēram, nav īsti skaidrs, vai aptaujātajiem tiešām izskaidrota jautājumu būtība. Jo kāpēc tad reitingos parādās Zaļo un Zemnieku Savienība (ZZS), kas Liepājā nemaz nedarbojas un, cik zināms, neplāno ar savu sarakstu piedalīties vēlēšanās? Tāpat, „Vienotības” nesamērīgi augstais reitings disonē ar spilgtu personību trūkumu Liepājā un ļoti negatīvo apvienības vienīgā domē ievēlētā deputāta Ivara Ķervja darbības novērtējumu.

Šie rezultāti liek domāt, ka cilvēki, visticamāk, atsevišķu politisko spēku darbību vērtējuši valsts, nevis pilsētas mērogā, bet tas nav traucējis aptaujas autoriem tos pasniegt kā izvēli tieši pašvaldību vēlēšanu sakarā.

Pavisam dīvaini izskatās arī tas, ka aptaujā visaugstāk vērtētais deputāts ir Valdis Skujiņš (Liepājas partija). Var jau būt, ka Skujiņa kungs ir jauks cilvēks, kas daudzu atmiņās saglabājies kā savulaik populārās grupas „Credo” mūziķis, taču kā deputāts viņš ir tikai godprātīga "Liepājas partijas" un valdošās koalīcijas balsošanas mašīna, kas nekā citādi savu politisko darbību nav parādījis.

Protams, aptaujas autoru negodprātīga rīcība nav pierādāma, un visam jau var atrast skaidrojumu. Piemēram dīvaino izvēli balsot par partiju, kas domes vēlēšanās negrasās piedalīties, vienmēr varēs norakstīt uz cilvēku politiskās izpratnes trūkumu. Tāpat pateicīgs arguments, ar kuru var manipulēt un reitingus uztaisīt pēc savas gaumes, ir lielais neizlēmušo skaits un augstais pieļaujamais statistiskās kļūdas procents, kas rodas aptaujājot tik niecīgu cilvēku skaitu.

Negribu apgalvot, ka „Kurzemes Vārds” vilto reitingus, bet taisot tos šādā veidā, tas ir ļoti viegli izdarāms.

Turklāt, publiskotie reitingi – viltoti vai ne – ir lielisks ierocis, lai manipulētu ar vēlētājiem. Piemēram, parādot, ka kādai partijai nav nekādu izredžu iekļūt Saeimā vai pašvaldībā, var likt ļoti daudziem vēlētājiem mainīt savu izvēli par labu citam politiskajam spēkam, kam reitingi rāda lielāku atbalstītāju skaitu. Tā sacīt, jābalso par stiprāko pat, ja gribi atbalstīt citu, lai tava balss „netiktu izniekota velti”.

Atgādināšu, ka iepriekšējo pašvaldības vēlēšanu rītā 2009.gadā, „Kurzemes Vārds” publicēja līdzīgu aptauju, kas rādīja, ka gan „Liepājas attīstībai”, gan „Sabiedrība citai politikai” (SCP) atbalsta 0,1% Liepājas vēlētāju. Vēlēšanu rezultāti parādīja pavisam ko citu: „Liepājas attīstībai” ieguvusi 3,8% balsu, bet SCP pārvarēja 5% barjeru un ieguva pārstāvniecību domē.

Nerunājot nemaz par to, ka reitings 0,1% pat teorētiski nav iespējams, ja aptaujāti 297 cilvēki, kā tas toreiz tika teikts!

Un, vai vēlēšanu rezultāti šīm partijām nebūtu vēl krietni vien labāki, ja „Kurzemes Vārds” nebūtu publiskojis šādus nekorektus un manipulatīvus reitingus?

Lai iegūtu daudzmaz objektīvu vēlētāju noskaņojuma atainojumu, šādas aptaujas nebūtu jāveic medijam, kurš finansiāli ir tik ļoti atkarīgs no domes vadības (Liepājas partijas) un kura vadītājs – Andžils Remess –- ir cilvēks, kurš visos laikos bijis talantīgs "piegulētājs" visām Liepājā pastāvošajām varām.