Arī pašvaldības esošā koalīcija atbalstījusi "informatīvā izdevuma "Katram Liepājniekam" izdošanu – atkal izsludināts iepirkums par tā sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu.

Pretendentiem jāpiesakās līdz 28. martam.

Iepirkuma nolikumā teikts, ka līguma izpildes laiks ir 12 mēneši no līguma noslēgšanas brīža. Pēc pasūtītāja uzdevuma šajā laikā ir jāsagatavo un jāiespiež izdevums 38 000 eksemplāros, no kuriem 34 500 eksemplāri latviešu valodā un 3 500 eksemplāri krievu valodā. Pēc tam izdevums jāievieto "visās faktiskajās pastkastītēs Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā". Plānotais izdevumu skaits līguma izpildes laikā ir 8, taču to skaits ir aptuvens un var tikt mainīts.

Pērn SIA "Kurzemes Vārds" – vienīgais pretendents – piedāvājot kopējo līgumcenu 44 873,41 eiro (iepriekš cenas par šo pakalpojumu bijušas vēl augstākas: 2014.gadā – 48 424,06 eiro, 2015.gadā – 49 394,45 eiro, bet 2016. gadā – 46 826,01 eiro), atkal uzvarēja iepirkumā.

Pērn izdevums bija jāsagatavo 8 reizes gada laikā, un katrā reizē jāiespiež 42 500 eksemplāros, no kuriem 39 500 jābūt latviešu valodā un 3000 krievu valodā.

Kā portālam skaidroja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, izsludinot iepirkumu šajā gadā, precizēta tirāža, nedaudz mainot ciparus izdevumiem krievu un latviešu valodā.

Diskusiju par pašvaldību "avīzēm", to lietderību un konkurences radīšanu "īstām" avīzēm bijis daudz, Žurnālistu asociācijai izdevies panākt zināmas izmaiņas likumā (gan ne aizliegt pašvaldību "avīzes" kā tādas), bet atsevišķiem medijiem – pat vinnēt tiesas prāvās pret pašvaldību.

Liepājas situācija varbūt mazliet atšķiras no tām pašvaldībām, kuru izdevumos bez kādām ceremonijām tika publicētas reklāmas un maksas sludinājumi, tā atņemot maizi vietējiem masu medijiem. Mūsu pilsētas vienīgās dienas avīzes izdevēji pat ir ieguvēji, jo jau devīto gadu, vinnējot iepirkumā, saņem samaksu no pašvaldības par "Katram Liepājniekam" sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu.

Taču, vai tēriņi par pašvaldības "avīzes" izdošanu ir lietderīgi? Varētu domāt, ka pašvaldība izdarījusi labu darbu dāvājot vismaz kaut kādu bezmaksas informāciju tiem, kuri nelasa "Kurzemes Vārdu" vai interneta ziņu portālus. No otras puses – cik lietderīga (aktuāla) var būt informācija, ko lasītājs saņem reizi mēnesī vai pat reizi divos mēnešos? Turklāt pērn pētījumā tika secināts, ka publikāciju par izmaiņām likumdošanā, paziņojumu un citas oficiālas informācijas īpatsvars pašvaldību izdevumos ir tikai 20% līdz 25% no satura. Nerunājot nemaz par to, ka pašvaldību izdevumi vienmēr kalpojuši kā laba bezmaksas priekšvēlēšanu reklāma valdošajai partijai!

Vēl viens šīs tēmas aspekts – iespaidīgā tirāža! Latviešu izdevums "Katram Liepājniekam" pērn – 39 500, šogad – 34 500 eksemplāri. "Kurzemes Vārds" vakar – tikai 7150. Cits jautājums, vai tirāžai tiešām jābūt tik fantastiski lielai – oficiālā statistika vēsta, ka pērn Liepājā bija deklarēti 69 443 iedzīvotāji. Kāda daļa no viņiem noteikti nedzīvo vieni paši savā mājoklī. 11 844 no viņiem ir bērni vecumā līdz 14 gadiem, kuri visticamāk nelasa šo pašvaldības izdevumu... Uzdrošinos apgalvot, ka vismaz puse no iespaidīgās tirāžas UZREIZ nonāk atkritumu konteineros, pārējā mazliet vēlāk. Arī tā ir problēma, jo konteineru papīra šķirošanai nav (varbūt kaut kur ir, bet manā mikrorajonā noteikti nav), tātad šķiežam dabas resursus, piesārņojam vidi utt.

Ko par visu iepriekš minēto domā jaunie koalīcijas deputāti? Vicemēra Ģirta Kronberga viedoklis:

"Diskusijas bija gan par saturu, gan izdošanas lietderību. Taču, kamēr nav stabila alternatīva kā informēt iedzīvotājus... Sekosim saturam..."

Arī Jānis Vilnītis portālam atzina, ka koalīcijā bijusi saruna par izdevuma lietderību:

"Mūsu vērtējums bija, ka nevajag. Taču koalīcijas partneri mūs pārliecināja, ka tādā gadījumā līdz daudziem liepājniekiem nenonāktu ziņa, piemēram, par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā, par izmaiņām pašvaldības saistošajos noteikumos vai sabiedriskā transporta kustības sarakstos un tamlīdzīgi. Piekritām ar iebildi, ka izdevumā ir jābūt tikai informatīvam saturam un tā nevar būt žurnālistika. Protams, no žurnālistikas viedokļa tā arī nav aktuāla informācija..."