Piedāvājam deputāta Jāņa Vilnīša pārdomas un mēģinājumu analizēt ekonomisko situāciju pilsētā, izmantojot deputātam pieejamos pilsētas budžeta datus.

Manu uzmanību šai tēmai piesaistīja raksts "Dienas Biznesā”, kurā bija grafiks, kas parādīja, ka pilsētas ienākumi dramatiski krītas: 2012.gadā budžeta ieņēmumi bija 92,7 miljoni eiro; 2013.gadā – 74,8 milj. eiro; 2014.gadā – 64,6 milj. eiro; 2015.gadā – 55,8 milj.eiro.

Citu ainu rāda dati, ko ieguvu no deputātiem izsniegtajiem materiāliem (plānotais budžets, budžeta grozījumi un tā izpilde), tie rāda, ka kopējie pašvaldības budžeta ienākumi kopš 2010.gada ir pastāvīgi auguši: 2012.gadā 50 milj.eiro; 2013.gadā – 52 milj.eiro; 2014.gadā – 80 milj. eiro; 2015.gadā – 75 milj.eiro.

Gan vienā gan otrā gadījumā datus sniegusi pašvaldība. Ceru, ka Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs spēs izskaidrot, kā radusies šāda nesakritība.

Taisnības labad jāatzīmē, ka man kā deputātam pieejamā informācija nav pilnīga, jo bieži trūkst atsevišķu pārvalžu detalizētās tāmes (esam par to iebilduši jau iepriekš), kas nav pievienotas arī 2015.gada budžeta izpildei, tātad reālam faktam. Tāpat nevaru būt drošs par atsevišķu ciparu pareizību, jo nezinu kā tie iegūti, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumi, vai tur tiek pieskaitītas arī valsts kompensācijas vai ne.

Analizējot reālo ieņēmumu izpildi (kopējos ieņēmumos nāk klāt arī azartspēļu nodoklis un nenodokļu ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un soda naudas, valsts mērķdotācijas, transfēri, dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda u.c.), – sk. grafiku, nākas secināt, ka kopējie pašvaldības budžeta ienākumi kopš 2010.gada ir pastāvīgi auguši. Izņēmums ir 2015.gads, kad krītas gan pašvaldības kopējie ienākumi, gan IIN, kas uz budžetu atstāj vislielāko iespaidu (46% no visiem ienākumiem).  

Pēc grafika var redzēt, ka būtisks ieņēmumu pieaugums noticis 2014.gadā, ko var saistīt ar strauju IIN pieaugumu un arī saņemtajām dotācijām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas no viena miljona latu 2013.gadā izauga līdz 2,7 milj.eiro šogad, sasniedzot 7,3 milj. nākamgad.

Savukārt IIN pieaugums ir skaidrojams ar minimālās algas palielināšanu, kas atstāj iespaidu gan uz privātajiem darba devējiem (bet noteikti ne tik lielu, jo joprojām Latvijā aplokšņu algas sastāda ~40%, un Liepājā tekstilnozares dēļ vēl vairāk), gan uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Šeit iespaids ir vēl lielāks, jo, pirmkārt, netiek maksātas algas aploksnēs, otrkārt, cenšas mainīt atalgojumu uz augšu proporcionāli visiem.

Liepājā vairāk nekā 50% iedzīvotāju nodarbināti valsts un pašvaldības darbā, kas savukārt ir kropli no ekonomikas viedokļa, jo loģikai jābūt tādai, ka katrs, kurš veic komercdarbību un uzņēmējdarbību, saražo pievienoto vērtību un maksā nodokļus, par kuriem algot skolotājus, policistus, ārstus, ugunsdzēsējus, cietumu uzraugus utt.

Kā redzams arī no raksta „Dienas Biznesā”, daudzinātais sauklis, ka esam rūpnieciska, tātad uzņēmēju pilsēta, neiztur kritika, jo uzņēmēju skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem esam zem Latvijas vidējā. Liepājā reģistrēts arī pieticīgākais strādājošo skaita pieaugums kopš 2010.gada – 0,52%.

Jau iepriekš esmu minējis, ka pilsētai jābūt spējīgai attīstīties un pastāvēt nākotnē pašai bez dotācijām un arī bez fondu naudas, jo ES Struktūrfondu līdzfinansējums nav bezgalīgs, un šis ir pēdējais dāsnais atbalsta periods. Ir labi, ka mums ir jauna koncertzāle, kur dzīvot simfoniskajam orķestrim, bet jautājums ir, vai tas dos pilsētai ekonomisko attīstību, jeb būs papildus slogs budžetam. Šeit pēdējās izmaksas, kas bijušas "Lielā dzintara” sakarā:
2013.g. = 10 000
2014.g. = 13 559 549 (ņemti kredīti = 8 459 748)
2015.g. = 15 747 031 (ņemti kredīti = 12 943 722)
2016.g. = 1 141 652 (plāns uzturēšanai)
 
Kā vienu no darbiem, ko veic pašvaldība, atbalstot savus uzņēmējus Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir projektu līdzfinansējums, kas tika palielināts 2014.g. pēc mūsu ierosinājuma:
2013.g. = 19 422
2014.g. = 62 250
2015.g. = 62 250
2016.g. = 62 250 – plāns
 
Protams, ka MVU ir pateicīgi par šādu atbalstu, jo caur šiem projektiem tiek uzrunāti jaunie Start Up uzņēmēji (KBI) un finansēta kāda atsevišķa pilsētai svarīga nozare (viesnīcas, tūrisms). Taču, ja salīdzinām ar naudu, ko pilsēta tērē vienam koncertam vai kādam atsevišķam ar sportu saistītam pasākumam, tad šīs summas ir līdzīgas vai pat krietni lielākas (pilsēta ir lēmusi par atbalstu Bridža čempionātam 2016.g. jūlijā Liepājā, piešķirot nepilnius 20 000, bet pirms tam vēlme saņemt bija ~30 000).

Domāju, ka pilsētas svarīgākais jautājums, kas saistās ar ekonomisko attīstību ir iedzīvotāju skaits, kurš nepārtraukti sarūk (pat pēc oficiālās statistikas, kas ir apšaubāma), un rada daudzu izmaksu celšanos par pakalpojumiem, piemēram, ūdeni un kanalizāciju, sabiedrisko transportu u.c. Palielināt iedzīvotāju skaitu ir grūti, bet tam būtu jābūt kā vienam no mērķiem un izaicinājumiem, ja gribam, lai pilsētā būtu labas kafejnīcas, restorāni, veikali, frizieri un citi pakalpojumu sniedzēji, kas ir atkarīgi no cilvēku plūsmas, no to daudzuma. Iedzīvotāju skaita sarukšana ir arī iemesls problēmām daudziem pakalpojumiem, ko nodrošina pašvaldība, t.sk., skolas, pirmskolas izglītības iestādes, siltums, ūdens u.c. Runa ir gan iepriekšminēto maksājumu celšanu, gan skolu slēgšanu un turpmāko izmaksu pieaugšanu sabiedriskajam transportam:  
2013.g. = 4 510 635                                                             
2014.g. = 6 322 678
2015.g. = 7 322 859
2016.g. = 7 706 286 – plāns
 
Viens no ceļiem kā risināt šo jautājumu (ne vienīgai un ne galvenais, jo svarīgi ir arī nodarbinātība, kas pilsētā ir zema, algu lielums, u.c.) ir risināt dzīvokļu fonda jautājumu:
1.Remontējot esošo fondu;
2.Būvējot jaunu dzīvojamo fondu.

Abi šie risinājumi prasa pašvaldībai panākt MK noteikumu izmaiņu, lai šādu fondu varētu piedāvāt ģimenēm, kas nav maznodrošinātie vai kādu citu sociālo problēmu apgrūtinātas. Taču šobrīd tam ir bijis pateicīgs laiks, ņemot vērā Liepājas partijas klātbūtni pie valdības koalīcijas galda. Šobrīd pašvaldība remontiem tērē gadā apmēram 80 000, bet tukšo dzīvokļu uzturēšanai 50 000. Šie cipari, gan ne vienmēr ir precīzi budžetā atrodami, jo slēpjas Nekustamā īpašuma pārvaldes atsevišķajā budžetā ailītē: ēku, būvju un telpu remonti (2015.g. = 111 323). Šis faktiski ir arī vienīgai lielais mūsu uzstādījums 2016.g. budžetam – palielināt finansējumu pašvaldības tukšo dzīvokļu remontiem, lai tos varētu piedāvāt rindā esošajām ģimenēm, iedzīvotājiem.