Ziemassvētku gaidībās ar Ivaru  sēžot viesnīcas "Promenāde" vestibilā un malkojot smaržīgu karstvīnu ar krustnagliņām, lēnprātīgā mierā pārrunājām Liepājas  varenības pieaugumu saistībā ar Seska un Vilnīša partiju klātbūtni Rīgas varas gaiteņos un kambaros.  

Pēc mūsu saprašanas tas ir noticis tikai tāpēc, ka Uldis Pīlēns ir uzmirdzējis pār mums, grēcīgajiem, kā Betlēmes zvaigzne. Pīlēna iemidzinošais šarms ir paveicis brīnumu lietas, un pirmais Ziemassvētku brīnums viņam sanāca jau valdības stiķēšanas laikā, kad pierunāja Prezidenta pils Velēnu vecīti iestāties par valdības ministru biedru jeb poļitruku nepieciešamību, lai kārtējo reizi glābtu Latviju no nejēgām un mantraušiem.

Lai kā arī sanāks vai nesanāks ar to Latvijas glābšanu, taču mēs ar Ivaru tomēr joprojām redzam mūsu politisko volontieri Uldi Pīlēnu Prezidenta pilī. Jo, pārlūkojot tagadējās Saeimas interesantos portretus (pat nešķirojot partiju piederību), esam pārliecināti, ka par tādu dižgaru kā Pīlēns Prezidenta vēlēšanās varētu nobalsot šīs Saeimas deputātu vairākums. Pat ar nelielu atrāvumu.

Un tas būtu gods ne tikai Liepājai, bet arī visai Kurzemei. Jo līdz šim Latvijas Valsts prezidenti nākuši tikai no Vidzemes un Zemgales.