Piektdien, 12.septembrī, Liepājā ierodas Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, lai pārrunātu jaunā cietuma būvniecības ieceri.

Aptaujājot vairākus pazīstamus un aktīvus liepājniekus, lai uzzinātu, kāds ir viņu viedoklis par iecerēto cietuma būvniecību Liepājā, redzams, ka šai idejai ir gan pretinieki, gan atbalstītāji.

Elita Kosaka, juriste: „Mans viedoklis ir krasi negatīvs! Pirmkārt, ideja nav tikusi apspriesta ar sabiedrību, un tas kārtējo reizi parāda, ka Liepājas domei ir dziļi nospļauties uz liepājnieku viedokli. Ja runā par jaunām darbavietām, tad Liepājai ir visas iespējas dabūt tās citās jomās, piemēram, par kūrorta attīstību visu laiku tikai runā, bet nekas nekust no vietas! Treškārt, daži sodu izcietušie noteikti izteiks vēlmi, un saskaņā ar likumu pašvaldībai viņiem būs jāpiešķir dzīvoklis. Vai mums to vajag?”

Ģirts Kronbergs, deputāts: „Neatbalstu cietuma būvniecību. Šis jautājums nav izdiskutēts – ne, kā tas ietekmēs Liepājas attīstību, ne – kurā vietā to labāk būvēt.

Neviens arī nevar pateikt, kādas sekas būs tam, ka Liepājā akumulēsies „kriminālā enerģija”, jo sodu izcietušie nekur tālu prom nedosies, tāpat te pastāvīgi uzturēsies viņu tuvinieki, kas brauks apciemot ieslodzītos...”

Herberts Laukšteins, teātra direktors: „Esmu diletants šajā jautājumā – man nav pietiekami informācijas. Taču, ja esam civilizēta valsts, jauni cietumi mums ir jābūvē. Vai Liepājā? Kaut kur jau tiem jābūt...

Domāju, ka normālā pilsētā jābūt gan teātrim, gan cietumam. Manuprāt, nekādas briesmas nedraud – no cietuma neviens taču apkārt neklejos.”

Jānis Vilnītis, deputāts: „Līdz šim biju svārstīgs, bet, saliekot visus plusus un mīnusus, sliecos uz to pusi, ka šis projekts Liepājai nav labs. Taisnība ir Uldim Seskam par divām lietām: par investīcijām un darbavietām. 60 miljoni eiro nav maz, un tas nozīmē iespēju kādiem cilvēkiem strādāt un pelnīt. Tas arī nozīmē vecā cietuma likvidāciju un to, ka, būvējot cietumu, tajā pilsētas daļā tiks sakārtotas ielas, izbūvēta infrastruktūra. Tāpat jaunajā cietumā paredzēts nodarbināt ap 450 cilvēkiem, no kuriem mazākā daļa – 210 – būs apsargi, pārējie – pedagogi un dažādi citi speciālisti.

Tomēr „pret” argumentu ir vairāk. Tagad mums ir pat ne cietums, bet iepriekšējās izmeklēšanas izolators – neliels, vēsturisks, pierasts, nevienam netraucē. Pretī mēs saņemsim cietumu, kura maksimālā ietilpība ir pusotrs tūkstotis ieslodzīto. Tāda Liepājā nav bijis, un tas nozīmē pilnīgi citu infrastruktūru: te bruks viņu draugi, radi, „biznesa partneri”. Esmu mācījies Jelgavā, ko agrāk sauca par studentu un cietumnieku pilsētu, un zinu, kādi darboņi tur uzturējās. Arī te viņi pirks īpašumus, lai būtu tuvumā un uzturētu kontaktus ar cietumniekiem.

Liepāja sevi pasludinājusi par kūrortpilsētu, bet tūristu piesaistē mēs esam tikai sākumstadijā. Vai šādā brīdī ir pareizi saistīt kūrortu ar cietumu, kas rada bailes, nedrošību, depresiju? Ar kapiem pilsētas attīstība ir nobloķēta dienvidu virzienā, tagad ar cietumu gribam to aizkavēt ziemeļu virzienā. Ja domā vismaz 20 – 30 gadus uz priekšu, šo projektu nevar atbalstīt. Tāpēc es balsošu pret. Tikai tam nebūs lielas nozīmes, jo zeme pieder valstij un arī projekts ir tās pasūtījums. Vienīgais, ko saskaņos pašvaldībā, būs būvprojekts.

Ivars Kesenfelds, uzņēmējs: „Diemžēl neesmu apveltīts ar Rukutes kudzes specifiskajām spējām uztvert īpašus starojumus dažādās Liepājas vietās. Cik saprotu, katram tas nav lemts un varbūt tā arī labāk un veselīgāk...

To, ka Liepājā būtu vēlams attīstīt kurortoloģiju, neviens jau neapstrīd. Bet, manuprāt, cietums un kūrorts jau viens otru neizslēdz. Nebūvē jau to cietumu blakus jaunajai koncertzālei  “Lielais Dzintars” vai Jūrmalas parkā blakus veloceliņam, bet Velnciemā. Pēc manām domām, šī ažiotāža ap cietuma būvniecību ir atsevišķu cilvēku izlikšanās svētākiem par Romas pāvestu. Ja jau dažs labs liepājnieks uzskata, ka viņš dzīvo tik tiklā vidē, kurā nav vietas tādai iestādei kā cietums, tad lai ierosina valdību nopirkt soda izciešanas pakalpojumus citā ES valstī, piemēram Vācijā.

Ja nopietni, tad mūsu pilsētā ir  aktuālākas lietas, par kurām vajadzētu publiski diskutēt, piemēram, par koksa rūpnīcas būvniecību, par SIA “Liepājas enerģija” saimniecisko darbību, vai par izglītības kvalitāti Liepājas skolās utt.

Bet, ja notiktu  brīnums un cilvēks tiešām spētu izmērīt to “negatīvo-pozitīvo” starojuma bilanci, tad es nebrīnītos, ka  atšķirība starp cietumu sabiedrību un pārējo cilvēku sabiedrību nebūtu liela.

Cilvēks ir gan tas, kas izcieš sodu, gan tas, kas to neizcieš. Protams, gan vienā, gan otrā variantā ir izņēmumi.